Sirdī – joprojām gulbenietis

2016. gada 12. augusts 00:00

752

Valdis Hermanis ir cilvēks, kurš nevar nerakstīt

No Gulbenes Valdis Hermanis projām ir jau gandrīz 20 gadus. Viņš dzīvo Pļaviņu novadā (kur, starp citu, ir piedzimis). Valdis ir ģimenes cilvēks. Valda jaunākajam dēlam Antonam tūlīt būs 18 gadu. Pašam Valdim ir 68 gadi, viņš ir vecuma pensionārs (tātad saņem pensiju, par ko pats ironizē šādi: “Valstij atriebjos jau 14.gadu.”), tomēr joprojām strādā SIA “Pļaviņu komunālie pakalpojumi” par siltummezglu apkalpošanas operatoru. Valdis atzīst, ka ir nodomājis apprecēties otrreiz mūžā, dāvājot savu uzvārdu mīļotajai sievietei – dēla Antona mātei. Joprojām viņš brīvajā laikā nododas hobijam, kuru piekopa, vēl dzīvodams Gulbenē. Valdis sirdī jau apmēram 40 gadus jūtas kā literāts, dzejnieks, rakstnieks. “Ja godīgi, dzeja man tomēr ir tuvāka,” viņš atzīstas.

Raksta lugu
Nupat, viesojoties pie saviem vecākajiem dēliem Vladimira un Vadima (kuri ir pazīstami vietējie astrologi) Gulbenē, viņš ielūkojas arī “Dzirksteles” redakcijā. Valdim, ienākot pie mums, ir pilnas rokas ar manuskriptiem, kuros – dzeja, proza. Viņš nolasa priekšā pat fragmentus no topošās lugas. Pats atzīstas – gribētu, lai šo lugu iestudē Gulbenes Tautas teātrī. (Starp citu, režisore Ineta Krastiņa “Dzirkstelei” apliecina, ka interese ir abpusēja; viņa grib izlasīt lugu.) Nākas atzīt, ka Valdim ir laba izteiksmes valoda, teicama humora izjūta, ironiska pasaules uztvere un galvenais - viņā ir dabiska nepieciešamība izteikties radoši, sacerēt. Savu vistuvāko izteiksmes formu Valdis raksturo ar vārdiem: “Man patīk kaut ko lirisku uzrakstīt.” Raksta viņš rokrakstā. Neizmanto rakstāmmašīnu vai datoru, kā pienāktos īstam mūsdienu literātam. Valdis ir cilvēks no retropasaules. “Man patīk Puškina, Ļermontova, Plūdoņa dzeja,” viņš saka, apliecinot, ka ir viens no retajiem, kuri šodien ne tikai grāmatas lasa, bet tieši dzejas grāmatas! Valdis piebilst, ka mūsdienu dzeju gan viņš necenšoties iepazīt, jo tā neiet pie sirds.
Valdis ir cilvēks, kuru gulbenieši atceras kā pašu pēdējo Latvijas Komunistiskās partijas Gulbenes rajona komitejas 1.sekretāru. Politikai viņš ir malies cauri pamatīgi, atzīst, ka tā ir netīra spēle. Tajā pašā laikā viņš retoriski vaicā: “Vai redzat lielu atšķirību starp Bībeles baušļiem un Komunistiskās partijas manifesta pamattēzēm? Atšķirība ir tikai viena: Bībele sludina, ka primārais virzītājspēks ir Dievs, bet manifestā likts uzsvars uz cilvēkiem, tautu.” Ar labām idejām vien ir par maz, ja izpildījums ir netīrs, šodien sapratis Valdis. Tagad viņš nav pieslējies nevienai politiskajai partijai. “Principā mums tagad partiju nav. Vai tad “Vienotību” vai “Saskaņu” var nosaukt par partijām? Tās nav partijas, tie ir domubiedru pulciņi. Neredzu jēgu pieslieties,” saka Valdis.
Ar Gulbeni Valdi šodien saista dvīņu puikas Vladimirs un Vadims, jaunības un spēka gadu labās atmiņas par darba gadiem akciju sabiedrībā “Latvijas dzelzceļš”, kur viņš bija bānīša lokomotīves vadītājs. Ar Gulbeni Valdis saista arī atmiņas par savu pirmo ģimeni, sievu, kādreizējo Gulbenes 2.vidusskolas bibliotekāri Gaļinu, kura pēc pārciestās smagās slimības jau ir aizsaulē. Lai kā Valdis cenšas to slēpt, viņa sejā nodreb kāds maiguma un sāpju vaibsts, pieminot bijušo sievu. Viņš saka – paspējis vēl Gaļinas pēdējās dzīves dienās salīgt mieru ar viņu, tuvināties garīgi. Tas gan noticis tikai telefonsarunās. “Nepaspēju atbraukt uz Gulbeni,” ar nožēlu saka Valdis. Gaļinu viņš reizēm redzot sapņos. Varbūt tas ir atgādinājums atcerēties par asins balsi, kas saista ar abu kopīgajiem diviem dēliem. Neviļus Valdis atkal ir tuvinājies Gulbenei. “Man ir raksturīgi būt augšā jau piecos no rīta. Uzkrītoši ir tas, ka tādā agrumā Gulbene ir kā izslaucīta. Kapa klusums. Cilvēku nav. Pilsēta mostas vēlu. Iedzīvotāju ir kļuvis mazāk. Rosība mazāka,” skumji saka Valdis. Un atkal jau viņā ir nostalģija par Gulbeni, kuras darbīgumu savulaik raksturoja dzelzceļa duna visas diennakts garumā. Un tad Valdis atkal jau apsēžas pie sava manuskripta un raksta... Šoreiz piedāvājam ielūkoties Valda humora un satīras pasaulē.

Par skaņu un valodu īpatnībām
Nevajag nemaz būt pārāk gudram, lai apgalvotu, ka valodai cilvēka dzīvē ir milzīga, var pat teikt – noteicoša nozīme. Laikam jau taisnība ir tiem, kas apgalvo, ka katra skaņa ir zināms kods.
Parunāsim mazliet par vācu mēli. Ir vācu valodā šādi vārdi – “Arbeiter”, “Bauer”, “Fischer”, “Schuler”, “Maler”, “Kunstler” (latviski – strādnieks, zemnieks, zvejnieks, skolēns, gleznotājs, mākslinieks). Visi viņi beidzas ar “-er”. Ar ko tas asociējas? Ar populāru vācu vārdu “Herr” (latviski – kungs). Un kā gan Vācijā dzīvo šie “arbeiteri”, “baueri”, “kunstleri”? Ļoti labi dzīvo! Vācijā visi amati, visas profesijas ciena un godā. Darba samaksa Vāczemē ir pilnīgi pietiekama pieklājīgai un pārtikušai dzīvei. Labi tur klājas arī to profesiju pārstāvjiem, kuru nosaukums beidzas ar “-mann” (latviski – vīrs), piemēram “Seemann” (latviski – jūrnieks). Tātad visi profesionāļi Vācijā ir kungi vai vismaz vīri.
Tagad palūkosimies uz Krievijas pusi! Tur ir “rabočij”, “krestjaņin”, “ribak”, “artist”, “učonij”, “traktorist”, “učeņik”, “portnoj” (latviski – strādnieks, zemnieks, zvejnieks, aktieris, zinātnieks, traktorists, skolēns, šuvējs). Neredzu nekādas sistēmas! Dzīve un vēsture Krievijā – tāda pati. Tur katrs dzīvo, kā var un kā prot. Paradokss. Kolosālas bagātības un bezgalīga nabadzība. Ne jau velti ir teiciens: “Razumom Rossiju ņepoņaķ.” (latviski – ar prātu Krieviju nesaprast.)
Grūti pūšot, ķeros pie latviešu valodas izpētes. Strādnieks, zemnieks, jūrnieks, zvejnieks, skolēns, zinātnieks, amatnieks, mākslinieks... Kā šie profesiju nosaukumi ir radušies? Ļoti vienkārši! Strādāt + nieks; zeme + nieks; zināt + nieks; skola + nieks; kurpe + nieks utt. Tātad termins un “-nieks”. Viss, ko darām, ir tikai viens vienīgs “-nieks”. Un es atvainojos, arī visa mūsu dzīve kļūst tāda pati. Nieks vien sanāk. Un pie varas esošo attieksme pret saviem strādniekiem vai zinātniekiem ir tikai kā pret niekiem. Vai jābrīnās, ka darba samaksa pie mums tikai nieks vien ir?
Tomēr vēl mums ir amati un profesijas, kas beidzas ar “-ts”. Piemēram, advokāts, ārsts, deputāts, students, žurnālists... Ar ko mums tas asociējas? Ar rādītājpirkstu priekšā sakniebtām lūpām, caur zobiem sakot: “Tsss!” Sak, labāk paklusē! No katra studenta nākotnē reiz var iznākt kāds pamatīgs “-tsss”.
Ko ar to visu gribēju sacīt? Kā runājam, tā arī dzīvojam.

Spurainas domas

◆ Cilvēki tika radīti, lai mīlētu viens otru. Lietas tika radītas, lai tās izmantotu. Mūsdienu pasaulē valda haoss, jo viss ir iznācis pilnīgi otrādi.
◆ Ideāls pāris – velnišķīgi skaista sieviete un ellīgi gudrs vīrietis.
◆ Demokrātija ir tautas mānīšana ar tautas palīdzību par tautas naudu tautai par labu.
◆ Kāds zvana uz zooloģisko dārzu un prasa padomu: “Manā pagalmā atlīdušas čūskas, ko darīt?” Zoodārza darbinieks jautā: “Jūs sastāvat “zaļo” partijā?” “Zvanītājs atbild: “Nē!” Zoodārza darbinieks jautā atkal: “Nu tad ar lāpstu viņas, ar lāpstu!”
◆ Skolotāja: “Bērni! No kurienes mums nāk elektrība?” Jānītis: “No džungļiem!” Skolotāja: “Kāpēc tu tā domā?” Jānītis: “Vakar mājās nodzisa elektrība un tētis teica, ka atkal tie mērkaķi piedzērušies.”
◆ Alkohols iznīcina tikai nervozās šūnas. Mierīgās paliek.
◆ Labākais personas vārds runcim – Ierēdnis.
◆ Tētis Karlo uzdāvina savam Buratino mīļdzīvnieku. Pēc pāris dienām tētis jautā, kā puikam dzīvnieciņš patīk. Buratino nav apmierināts: “Es taču lūdzu kādu kaķīti vai sunīti! Bet tas bebrs uz mani tik zvērīgi skatās!”
◆ Skolotāja Jānītim prasa, par ko viņš grib kļūt. Jānītis: “Par oligarhu!” Skolotāja: “Zini, oligarhiem ir diezgan grūta dzīve. Var cietumā iesēdināt. Var nošaut.” Jānīts padomā un no jauna saka, par ko grib kļūt: “Par oligarha sievu!”

* * *

Smaga liekas gadu nasta?
Klau! Bet Rīgas TV stāsta -
Dzīve augstu vilni sit,
Kad tev ir virs 60!

Būsi drošs kā krievu tankā,
Ja ir nauda “Sweden” bankā
Lielām saujām likta laikus.
Vari mierīgi tad taukus
Sildīt kādas jūras malā.
Bet par tiem, ka mūža galā
Nauda tikai sapņos rādās,
Par tiem Svētais Pēter’s gādās.

Ko mums stāsta statistika?
60 ir fantastika!
Vīri, kam vien graši rokās,
Latvijā daudz mazāk mokās.

Rokām, kājām pirksti salti?
Sirdsklapes?
Ja zobi balti,
Mirt tu vari kaut uz vietas!
Radiņiem tad bēru lietas
Lustīgas kā kāzas būs -
Kariess tev nepiekļūs!

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Sirdī – joprojām gulbenietis

Kategorijas