Vīzijās progresējošs iedzīvotāju skaita kritums

2016. gada 16. augusts 00:00

Vidzeme pēc iedzīvotāju skaita ir mazākais reģions, kur dzīvo vien 10,2 procenti valsts iedzīvotāju

Iedzīvotāju skaits ir svarīgs attīstības resurss, kas pēdējos gados valstī pieturas ar mīnus zīmi. Piemēram, Latgales reģions katru gadu zaudē ap pieciem tūkstošiem iedzīvotāju. Tendence sarukt ir arī galvaspilsētā un Pierīgā dzīvojošajiem, lai gan Rīgas plānošanas reģions (RPR) pēc ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem ir lielākais reģions ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā. Un tikai te prognozē par kripatu augšupejošāku iedzīvotāju skaita līkni uz 2030. gadu.
«Protams, var dzīvot ar sarūkošu iedzīvotāju skaitu, bet tad arī ekonomika aug lēnāk un tā ir citādāka,» norāda «Swedbank» Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks. Viņš izpētījis Latvijas ekonomikas izaicinājumus turpmākajiem gadiem un attiecībā uz demogrāfijas tendencēm secina, ja strauji nepieaugs dzimstība, nenotiks apjomīga reemigrācija vai kvalificēta darbaspēka imigrācija (kas no valsts puses patlaban īpaši stimulēta netiek), tad esošās politikas ietvaros iedzīvotāju skaits tikai mazināsies.

Darīs visu iespējamo
Analizējot līdzšinējo situāciju un plānojot reģiona un pašvaldību attīstību līdz 2030. gadam, samērā optimistiska ir Zemgale, kas paredz iedzīvotāju skaita samazinājumu tikai par nepilnu tūkstoti un cilvēki dzīvos pilsētās un laukos, aptuveni vienādās proporcijās – puse uz pusi, informē Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) Attīstības nodaļas telpiskās attīstības plānotāja Līva Meļķe Tropiņa.
Izstrādājot plānošanas reģiona attīstības stratēģiju 2015. - 2030. gadam, kurzemnieki akcentē, kā ar transporta, vides, komunikāciju un sociālajām inovācijām saglabāt esošo apdzīvojuma struktūru, norāda Kurzemes plānošanas reģiona (KPR) administrācijas vadītāja Evita Dreijere.
Apdzīvotību raksturo vārdi – tīklojums, sadarbība un ātrums. Neskatoties uz nelabvēlīgajām migrācijas un demogrāfiskajām prognozēm, kas liecina, ka iedzīvotāju skaits 2030. gadā var kristies zem 260 tūkstošiem, mērķtiecīgu darbību rezultāts būs reģiona iedzīvotāju lielāks skaits, vīzijā ietverto klāsta Latgales plānošanas reģiona (LPR) pārstāvis Oskars Zuģickis.
Savukārt Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) pārstāve Rūta Vasermane teic, ka līdz šim ir vērojams progresējošs kritums, tāpēc kā viena no attīstības tendencēm ir norādīta: mazinājies iedzīvotāju skaita krituma temps reģionā līdz valsts vidējiem rādītājiem. Taču nekādus konkrētus skaitļus VPR nosaukt nevar, jo globālās svārstības spēcīgi ietekmē reģiona kvantitatīvos rādītājus, tamdēļ VPR šķiet neiespējami uzstādīt objektīvas prognozes nākamo 25 gadu periodam. Pēc iedzīvotāju skaita šis ir mazākais reģions, kur dzīvo vien 10,2 procenti no visas valsts iedzīvotājiem. To skaita palielinājums netiek plānots.
Un visbeidzot lielais Rīgas reģions, kas koncentrē pusi no Latvijas iedzīvotājiem un ir lielākais tāds Baltijas valstīs ar 1,092 miljoniem iedzīvotāju 2014. gadā. Lai arī te šobrīd ir tendence iedzīvotāju skaitam sarukt, reģions paģērē pozitīvu prognozi, ka ar laiku rādītājs kāps, un 2030. gadā te varētu dzīvot jau 1,1 miljons cilvēku, informē RPR pārstāve Inese Ozoliņa. M.Kazāks pieļauj, ka tā arī varētu notikt, jo urbanizācija turpināsies uz Rīgas un Pierīgas ekonomikas zonas rēķina.

Gudrā attīstība
Citādāk reģionu skats 15 gadu tālā nākotnē rādās gaišākās krāsās. Piemēram, RPR administratīvā nozīme Baltijas ekonomikā kļūs vēl lielāka. Bezdarbs varētu samazināties līdz 5 procentiem, savukārt iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju varētu veidot 15 000 eiro, kas būtu par 30 procentiem vairāk nekā līdz šim. Tāpat arī aktīvo uzņēmumu skaits un tādu, kas darbojas inovāciju jomā, varētu pieaugt par 30 procentiem. Patlaban aktīvo uzņēmumu skaits reģionā ir ap 76 000.
Kurzemes reģions uzsver gudro attīstību, pievilcīgu dzīves vidi un globālo atvērtību. Gudrie risinājumi tiek vērsti uz augstāku pievienoto vērtību, ko plāno panākt ar tehnoloģiju un cilvēkkapitāla attīstību. Mēneša vidējā neto samaksa, kā vēlamā sasniedzamā vērtība, definēta 790 eiro (2014. gadā tā ir 479 pēc CSP datiem), un kopējā pievienotā vērtība uz vienu iedzīvotāju 2030. gadā, iespējams, būs 14,38 tūkstoši eiro (2012. gadā - 7,44 tūkstoši eiro). Ietvertas ieceres palielināt tūristu mītnēs apkalpoto personu un labiekārtoto peldvietu skaitu. Nozīmīgu lomu reģiona attīstībā iezīmē arī satiksmes infrastruktūra, īpaši, kravu tranzīts, ko nodrošina starptautiskās Ventspils un Liepājas ostas sasaitē ar citiem transporta veidiem. Mazo ostu attīstībai ir reģionāla nozīme kā kravu (īpaši Mērsraga osta), zvejas, lokālas satiksmes, gan arī tūrisma jahtu ostas. Būtiska ir ostu savienošana ar kvalitatīvu sauszemes infrastruktūru. Sagaidāms, ka kravu apgrozījums mazajās ostās pieaugs no 417 tūkstošiem tonnu (2013. gadā) līdz 1000 tūkstošiem tonnu.

Katram sava specifika
Arī Zemgales ilgtspējīgu attīstību balsta trīs «vaļi»: izglītots, radošs un uzņēmīgs cilvēks, konkurētspējīga un inovatīva ekonomika, iekļaujoša dzīves vide pilsētās un laukos. Reģionā plāno attīstīt bioekonomiku un lauksaimniecību, uz vietējiem resursiem balstītu pārtikas rūpniecību un amatniecību. Savukārt nacionālas un reģionālas nozīmes pilsētas – Jelgava, Jēkabpils, Aizkraukle, Bauska un Dobele attīstīsies kā reģionāli rūpniecības un pakalpojumu centri, nodrošinot attīstības starojumu uz lauku teritorijām, kas sekmēs arī apdzīvotību lauku apvidos. Tāpat uzsvars uz izglītību, zinātni un inovācijām ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti - galveno intelektuālo potenciālu – priekšgalā.
Starp vispārējās attīstības rādītājiem VPR izceļ konkrētas tendences, un tās ir reģiona kopējās pievienotās vērtības pieaugums, viedās specializācijas jomās darbojošos uzņēmumu un pētniecības iestāžu, kas piedalās tīklojumos un klasteros, skaita pieaugums un jauniešu bezdarba līmeņa samazināšanās.
LPR uzsver, ka nepieciešamas izmaiņas reģiona ekonomikas struktūrā, būtiski palielinot privātā sektora īpatsvaru pievienotās vērtības radīšanā, vienlaikus saglabājot darbavietas sabiedriskajā sektorā, kam ir un būs nozīmīga loma reģiona izaugsmē. Latgales vīzija 2030. gadam ir «Gudrā Latgale». Tā veidota, vērtējot līdzšinējās tendences, ģeopolitisko situāciju Austrumu pierobežas reģionā, pārtikas, energo un dabas resursu izmantošanas tendences, sabiedrības attīstības, biznesa, urbanizācijas, izglītības u.c. tendences. Par stratēģijas veiksmīgu ieviešanu liecinās: pakāpeniska ienākumu palielināšanās, 2030. gadā sasniedzot 60 procentus no ES vidējās bruto darba samaksas līmeņa, kā arī radītās 30 000 jaunas un saglabātas esošās darbavietas. Latgales uzņēmumus raksturo vietējo un ārvalstu uzņēmumu darbība Daugavpilī un Rēzeknē tradicionāli spēcīgajās nozarēs – metālapstrādē, kokapstrādē, pārtikas rūpniecībā, un tos papildinoša vidējo un nelielo uzņēmumu darbība visdažādākajās nozarēs. Jāpiemin, ka Latgalei ir īpašas attiecības ar kaimiņu teritorijām – Sanktpēterburgas reģionam tā ir četru sezonu atpūtas vieta, Baltkrievijai – sadarbības partneris, integrējoties ES.
Rezumējot: lielā mērā plānošanas reģionu vīzijas, kā tie attīstīsies līdz 2030. gadam, ir līdzīgas, taču katrā tiek ņemta vērā individuālā specifika.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vīzijās progresējošs iedzīvotāju skaita kritums

Kategorijas