Zemnieki iepazīst Ungāriju

2010. gada 30. novembris 15:00

836

Gulbenieši saskata daudz līdzību
Gulbenes novada Bioloģiskās lauksaimniecības biedrība jau ceturto gadu bioloģiskajiem zemniekiem, viņu atbalstītājiem un citiem interesentiem rada iespēju doties pieredzes apmaiņas braucienā uz kādu Eiropas Savienības valsti. Šogad rudens ceļojuma mērķis bija Ungārija.

"Arī zemniekiem ir vajadzīgs atslodzes brīdis, jo bieži vien viņiem brīvdienas neatšķiras no darbdienām. Ceļojumā pavadītā ikdiena deva iespēju baudīt citas valsts kultūru un dzīvi laukos. Viena ceļojuma diena bija veltīta bioloģisko lauku saimniecību apmeklējumam," stāsta brauciena dalībniece Gulbenes novada lauku attīstības speciāliste Ingrīda Šteinberga.

Lauku dzīvi Ungārijā gulbeniešiem palīdzēja iepazīt gide Iveta, kura jau 20 gadus dzīvo un strādā šajā valstī.

Ģenerators un baterijas

"Saimniecībā, kurā ciemojāmies, mūs sagaidīja saimnieki Irēna un Jānošs. Saimnieks pēc profesijas ir galdnieks, bet Irēna - ekonomiste. Pirms sešiem gadiem abi nolēmuši dzīvi pilsētā nomainīt pret veselīgāku vidi un sākuši saimniekot laukos," stāsta Ingrīda.

Saimniecība ir neliela - 7,5 hektāri, bet saimniekošanā tiek ievērotas bioloģiskās metodes. Saimniecībā elektrību iegūst tikai ar ģeneratora palīdzību, jo tai nepienāk elektropārvades līnija. Dienā, kad saimniecībā ciemojās gulbenieši, uz mājas jumta tikušas uzstādītas saules baterijas. Vasarā saimniecībā tiekot rīkotas nometnes bērniem, kurās labi jūtas gan pašu bērni, gan pilsētnieki.

"Redzot, kā tur saimnieko, saskatījām līdzību ar lauku tūrismu Latvijā, jo arī pie mums ir nelielas saimniecības, kas labprāt uzņem pilsētniekus un iepazīstina ar lauku darbiem, ļauj apskatīt dažādus mājdzīvniekus, kā arī nobaudīt veselīgus lauku produktus un no tiem gatavotos ēdienus," stāsta I.Šteinberga.

Arī konkrētajā saimniecībā viesiem droši pretim skrējušas kazas, bet saimnieki piedāvājuši nobaudīt pagalmā izbūvētajā krāsnī ceptus saldos ķirbjus, kā arī tēju.

Labvēlīga lauksaimniecībai

Zemnieku saimniecībā audzē arī batātes, zemes mandeles, sviesta pupiņas, tomātus, burkānus, bietes, kukurūzu, no kuras gatavo popkornu, kā arī papriku. Atšķirībā no mums ungāru augļu dārzos labprātāk tiek audzēti ķirši, persiki un aprikozes.

"Bija tāda sajūta, ka saimniecības teritoriju ieskauj krūmājs, nevis kā pie mums - kārtīgi meži visapkārt. Ievērojām, ka līdzenuma daļā neaug skuju koki, bet visapkārt ir tikai akāciju birzis. Saimnieki stāstīja, ka akācijas stāda tāpat kā pie mums bērzus, egles un priedes. Varējām tikai iztēloties, cik ir skaisti pavasarī, kad zied akācijas, persiki un aprikozes," salīdzina I.Šteinberga.

Brauciena laikā novada zemnieki pārliecinājušies, ka Ungārija ir agrāra valsts, jo klimats un auglīgā augsne ir labvēlīga lauksaimniecības attīstībai. Par to liecina arī pie mums zināmie Ungārijā audzēto augļu un dārzeņu konservi. Ungārija ir valsts, kur visvairāk pasaulē audzē saldo un aso papriku, bez kuras nav iedomājami ungāru asie ēdieni. Ungārijā aug arī mandeles, kas ir marcipāna masas galvenā sastāvdaļa.

"Ungāriem raksturīgā dažādu garšvielu izmantošana bija īsts pārbaudījums mūsu vēderiem.

"Pišta jeb sarkano piparu maisījums apdedzināja mēli tā, ka pār vaigiem ritēja asaras. Tāpēc ungāru asajiem ēdieniem lieliski piederējās slavenais sarkanvīns "Egri Bikaver"," smejas Ingrīda.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Zemnieki iepazīst Ungāriju

Kategorijas