Brāli, nāc, stājies!

Anastasija Neretniece, Latvijas Ordeņu brālības valdes locekle

2016. gada 16. augusts 00:00

Apbrīnojami dažkārt ir notikumi dzīvē un dažādās sagadīšanās. Sevišķi, ja tās saistās ar brāļiem Kokariem viņu gandrīz gadsimtu garajā mūžā.
Lielvārdē 1999.gada 21. augustā uz pirmo salidojumu pulcējās ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotie. Satikās Latvijas un arī ārvalstu izcilākās personības. Pumpura muzeja pagalmā skanēja prieka sveicieni un apskāvieni. Pie reģistrācijas galda Imants, norādīdams uz Gido, sacīja: „Šis ir mans pavadonis, viņam vēl ordeņa nav...” Vēlāk, kad fotogrāfs visus apbalvotos aicināja uz kopīgo bildi, es bīdīju arī Gido apbalvoto pulkā. Imants sauca: „Nāc, nāc, brāli, stājies, gan jau tev arī būs ordenis!” Drīz vien teiktais piepildījās.
Manas atmiņas par Kokariem ir kopš 1952.gada, kad sāku dziedāt Gido Kokara vadītajā Rīgas Pedagoģiskā institūta korī. Atceros, kā kopā ar diriģentiem gājām talkās būvēt lielo Mežaparka estrādi, kā gatavojāmies 1955.gada dziesmu svētkiem. “Dziesmu karā” mums, jaunajiem, toreiz pretī stājās daudzi izcili un izslavēti Latvijas kori. Jāgatavojas bija nopietni, tāpēc Gidim palīgā nāca brālis. Imanta auss dzirdēja vismazāko kļūdiņu, un darbs pēdējos mēnešos turpinājās līdz „slapjiem krekliem”. Tā sāka veidoties sirsnīgais, atraktīvais Kokaru stils. „Balsij jāskan dzidri, gaiši, precīzi un pārliecinoši!” sauca Imants.
Skatē Universitātes aulā nostājāmies baltos Abrenes novada tautas tērpos ar margrietiņu vainagiem galvā. Žūrijā - Leonīds Vīgners, Teodors Kalniņš, Edgars Tons, ministriju un valdības pārstāvji. Obligātā dziesma – fināla koris no operas „Ivans Susaņins”. Dziedājām tā, ka klausītājiem asaras izsprāga! Gido lepni smaidīja, Imants no zāles pamāja, ka labi. Izvēles dziesma - E.Dārziņa „Sapņu tālumā” - izskanēja precīzi, skaisti, izjusti... Rezultātā - 1.vieta un iegūts speciāli 1955.gada dziesmu svētkiem darinātais ceļojošais karogs jauktajiem koriem. Gaviles mums bija neaprakstāmas, Gido tika urrāts gaisā neskaitāmas reizes! Citiem - skaudība un klačas, bet mēs kā „baltie eņģeli” soļojām ar karogu cauri Mežaparkam dziedot un līksmojot. Prieks, ka arī Imants izcīnījis vīru koru karogu.
Neaizmirstams ir palicis brauciens uz Vispasaules jaunatnes un studentu 6.festivālu Maskavā 1957.gadā ar uzvedumu „Saulgrieži” (Jēkaba Graubiņa mūzika, Margas Teteres režija). Atmiņā vēl pirmie studentu dziesmu svētki Tartu un daudzie „Dainas” koncerti kopā ar „Daili”.
1958.gadā atnācu uz Lielvārdi, dziedāju „Lāčplēša” korī un dziesmu svētkos allaž nesu pateicības ziedus arī brāļiem Kokariem.
Bezgala jauka ir šī sakritība arī šovasar, kad kopā varam svinēt Gido Kokara 95. dzimšanas dienu un Latvijas Ordeņu brālības 18.salidojumu. Par to pateicamies Gulbenes novada domei un visiem, kuri pielikuši savu izdomu un rokas šo svētku organizēšanā!

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Brāli, nāc, stājies!

Kategorijas