Ķiploks ir smalka kultūra

2016. gada 18. augusts 00:00

2440

Lizumniete Skaidrīte Burkite brīdina, ka ķiploku audzēšanā bez roku darba iztikt nevarēs

Vismaz viena vasaras vai ziemas ķiploku vaga ir katrā dārzā. Lizuma pagastā zemnieku saimniecība “Silieši”, kur saimnieko Skaidrīte un Jānis Burkiti, sadarbojoties ar dēla Kaspara saimniecību SIA “Gosupes loki”, ziemas ķiplokus jau ceturto gadu audzē 1,5 hektāru platībā.
“Tagad es zinu, ka ķiploks ir smalka kultūra. Tā tikai šķiet, ka ķiploku audzēšana ir vienkārša un pūles maz prasoša, bet patiesībā tā nav. Visu šo vasaru, kad nezāles aug kā trakas, esmu pavadījusi, kaplējot ķiploku vagas,” saka “Siliešu” saimniece Skaidrīte Burkite, kura labi pārzina arī labības audzētāju problēmas. Intensīvajā labības novākšanas laikā Skaidrīte dodas talkā dzīvesbiedram Jānim un pati stūrē arī labības kombainu. “Mūsu saimniecībā ir tikai 40 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās platības, tāpēc graudu audzēšana ir tikai tāds prieks vai darba hobijs, jo vīrs strādā arī citā darbā. Tomēr labība savu iztikšanu “Siliešiem” nodrošina,” stāsta saimniece.

Padarīt vieglāku saimniekošanu
Pirms četriem gadiem dēls Kaspars, domājot, kā vecāku dzīvi laukos padarīt vieglāku, izteicis ideju par to, ka varētu audzēt ziemas ķiplokus. To izdzirdot, Skaidrīte un Jānis nosprieduši, ka tas tāds joks vien. Domājot par šo nodarbi, uzrakstīts projekts par prāvu summu, kas, pašiem par lielu izbrīnu, guvis Lauku atbalsta dienesta atbalstu. 2012.gada vasarā uz “Siliešiem” atceļojusi ķiploku audzēšanai vajadzīgā tehnika no Spānijas – ķiploku stādāmā un novācamā tehnika, kā arī ķiploku daivojamā iekārta, ar kuras palīdzību ķiploki tiek sadalīti pa daivām, bet tās savukārt sašķirotas pēc lieluma. Divus pēdējos gadus līnija nav darbināta, jo saimnieki pārliecinājušies, ka tomēr rodas ķiploku zudumi.
“Lai gan ķiplokus vācam ar tam paredzēto iekārtu, kas paņem ķiploku aiz laksta, izvelk no zemes un pēc tam lakstu nogriež, tomēr viss jau nav tā, kā gribētos, jo iekārtai cauri izkrīt mazās ķiploku galvas, kas arī ir noderīgas. Kādam tās ir jāsalasa. Mums augsne ir mālaina un smaga, tāpēc iekārta ķiploku gan saņem aiz laksta, bet tas notrūkst. Šogad vairāk nekā pusi ķiploku tāpēc nācās novākt ar rokām. Vienīgais labums ir tas, ka pa priekšu brauca traktors un visu izara,” stāsta Skaidrīte. Ķiploku stādīšanas laiku, kas būs novembrī, gaida arī četrrindu stādāmā iekārta. “Ja ķiplokus grib audzēt tonnām, tad ir jārēķinās, ka viegli nebūs. Jau 2012.gadā bija slikts rudens un gandrīz neko nevarējām iestādīt. Kaut ko jau esmu izzinājusi par ķiploku audzēšanu, bet daudz ko vēl nezinu, jo Latvijā ķiploku audzēšana ir salīdzinoši jauna nodarbe. Ir cilvēki, kuri pamēģinājuši ar to nodarboties un jau no tā atteikušies. Abi ar vīru gan esam apņēmušies braukt pieredzes apmaiņā pie lielajiem ķiploku audzētājiem Latvijā,” stāsta Skaidrīte.

“Spāņus” nomaina vietējās šķirnes
Pirmās četras ziemas ķiploku šķirnes saimnieki iegādājušies ar firmu starpniecību. Tās nākušas no Spānijas, kas ir pasaulē trešā lielākā ķiploku audzētāja valsts. “Visas šķirnes smalki pierakstīju, vēl smalkāk pa šķirnēm sastādīju tīrumā. Šobrīd no pirmajām četrām spāņu šķirnēm ir palikusi tikai viena, jo Spānijā klimats ir salīdzinoši siltāks nekā pie mums. Ķiploku ražu ietekmē ne tikai klimatiskie laika apstākļi, bet arī gaisa temperatūra, nokrišņu daudzums, sēklas materiāls. Ķiplokiem nepatīk arī sausums. Tad tie arī neaug, kā gribētos. 2013.gada ziemā bija kailsals un “spāņi” izsala, bet Latvijā audzētās ķiploku šķirnes kailsalu izturēja. Pavasarī, ieraugot, ka viss tīrums ir tukšs, bet ķiploki izdzīvojuši tikai četrās vagās, gribējās visam atmest ar roku,” atceras Skaidrīte. Atkāpties neļāvis arī atbalstītais projekts un Lauku atbalsta dienesta nosacījumi, ka no ķiploku audzēšanas ir jāgūst peļņa. “Visus četrus gadus es nemitīgi iegādājos jaunas ķiploku šķirnes, izvēloties sala izturīgākās. Ķiploku audzēšanā galvenais nav ķiploka galvas lielums, bet gan tā daivas. Jo tās lielākas, jo labāk. Ja tīrumā tiek iestādītas lielas daivas, tas dod garantiju, ka arī ķiploks izaugs liels. Ir ķiploku audzētāji, kuri uz hektāru iestāda tonnu daiviņu. Mēs stādījām mazliet mazāk. Liela nozīme ir arī ķiplokus novākt pareizajā laikā, lai to daivas nebūtu jau sadalījušās, jo tādus nevarēšu pārdot. Nevar pateikt konkrētu datumu vai mēnesi, kad ķiploki vācami. Tas var būt jūlijs vai augusts. Sēklas materiālam gan jābūt tādam, lai ķiploks būtu sasniedzis augstāko gatavības pakāpi. Gribu iegādāties Ukrainā selekcionētu ķiploku šķirni `Ļubaša`, kas ir izturīga pret salu un neuzņēmīga pret slimībām. Gan ķiploku stādīšanas, gan novākšanas procesā man daudz palīdz arī radiniece Larisa Upīte.”

Jārēķinās ar lielu roku darbu
Rudenī, stādot ķiplokus, “Siliešos” vispirms rūpīgi tiek sagatavota augsne. Skaidrīte norāda, ka tā jāsagatavo ļoti dziļi. Ir jādod arī minerālmēsli. Starp tiem vadošie ir slāpeklis, kālijs un fosfors, lai ķiploks labāk pārziemotu, tam veidotos spēcīga sakņu sistēma, kā arī labi nogatavotos raža. Pavasarī tiek meklēti minerālmēsli, kas satur sēru, jo sērs ķiplokam piešķir sīvumu. Augsnē tiek iestrādāts arī “Biomikss”. Ķiploku daivas viņa pirms stādīšanas rūpīgi sašķiro un arī mērcē, lai tie neciestu no pelēkās puves, kas Latvijā ķiplokiem ir izplatīta, un rūsas. Ja uzglabājot izžūst ķiploku daivas, tad tajās ir iekļuvusi ķiploku ērcīte, kurai patīk ķiploka saldums.
“Esmu sapratusi, ka ķiploku audzēšanā ieguldījumi labas ražas ieguvei ir lieli. Jārēķinās, ka būs daudz roku darba. Šogad, kad tīrumi ir pārlieku mitri, novāktajiem ķiplokiem apkārt ir daudz augsnes, kas ir jānotīra. To vislabāk darīt tad, kad ķiploku galvas ir labi izžuvušas, jo pēc novākšanas ķiplokus mazgāt nedrīkst,” uzsver Skaidrīte. Agronomijas jautājumos viņa konsultējas ar Aināru Sebri, kurš strādā kaimiņos esošajos “Dimdiņos”. Skaidrīte pārliecinājusies, ka ķiploks ir kultūra, kam patīk, ja viņu apčubina, ravē un rušina. “Lai tiktu galā ar tīrumu, speciāli iegādājāmies nelielu traktoru, ko nosaucām par Džīnu. Vīrs tam uzmontēja šaurās riepas. Visu pārveidojām tā, lai atbilstu ķiploku vagu platumam. Ar šo traktoru tagad vagojam un rušinām ķiplokus,” stāsta Skaidrīte.
Pagaidām “Siliešos” izaudzētā raža vēl nav pārdota, lai gan to pieprasa Lauku atbalsta dienests. “Ķiploku tirdzniecības iespējas ir labas, lai gan Latvijā lielā daudzumā ķiplokus arī importē. Lai gūtu peļņu, nāksies ķiploku platību palielināt vismaz līdz pieciem hektāriem. Būs jādomā arī par to žāvēšanu, jo šobrīd iztiekam, kā varam,” piebilst saimniece. Viņa izmanto arī ķiploku ziedus, kurus samaļ, uzkarsē, liek burkās un glabā pagrabā vai arī saldē. Ķiploku ziedkātus var marinēt līdzīgi kā gurķus. “Kad platība būs lielāka, ķiploku ziedus varēsim piedāvāt to pārstrādātājiem. Ķiploka pielietojums ir ļoti plašs. Pat ķiploka smarža ir ārstējoša,” bilst Skaidrīte.

Skaidrīte iesaka

◆ Pirms ķiploku stādīšanas augsne jāsastrādā ļoti dziļi.
◆ Bez žēlastības jāatbrīvojas no bojātajām daivām.
◆ Ķiplokiem patīk augt saulainā vietā.
◆ Iestādot lielāku daivu, arī ķiploks izaugs lielāks.
◆ Nedrīkst nokavēt ražas novākšanu. Novākšanas laiks pa gadiem var atšķirties.
◆ Ja augsne tīrumā ir sausa, ķiploki nogatavosies agrāk, ja mitra – vēlāk.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ķiploks ir smalka kultūra

Kategorijas