Dāvana pārbauda meistaru

2016. gada 19. augusts 00:00

792

Dainis Krasovskis ir starp tiem novada meistariem, kuru darinājumi rotā Rijas kalnu Jaungulbenes pagastā

Iebraucot Jaungulbenes pagastā, kur nesen tika svinēti novada svētki, skatiens pievēršas Goda kalnam, kur izkārtojušās novada pagasta pārvalžu Jaungulbenes pagastam sarūpētās, latviešu darba tikumu cildinošās dāvanas. Starp tām uzmanību piesaista varens vērpjamais ratiņš, ko Jaungulbenei dāvinājis Līgo pagasts. To izgatavojis Dainis Krasovskis, kurš ar ģimeni dzīvo Daukstu pagasta “Ceriņos”. Tur viņš ierīkojis nelielu kokapstrādes darbnīcu savam vaļaspriekam.
“Diemžēl pats novada svētkus neapmeklēju veselības dēļ, bet visus Jaungulbenes pagastam dāvātos amatus apliecinošos objektus apskatīju fotogrāfijās. Neko sliktu nevar teikt. Visi ir centušies. Man patika lielā koka karote. Redzēju, ka bija gatavotas arī vējdzirnavas, bet bērza koku gan vajadzēja nomizot vai vismaz nodzīt mizu dažas slejas. Nemizots bērzs ilgāk par gadu nestāvēs. Savulaik, kad ar tēvu taisījām zārdu kokus, bērzam nodzinām vismaz trīs strīpas. Starp pārējām dāvanām arī vērpjamais ratiņš izskatās ļoti labi. Man tas bija gluži kā eksāmena darbs,” sevi mazliet uzslavē meistars un dalās dāvanas radīšanas procesā.

Mazliet biedēja izmēri
“Man vedekla ir no Līgo pagasta. Daukstu un Līgo pagasta pārvaldnieks Uldis Doņuks dzīvo viņai kaimiņos. Manam mazdēlam bija dzimšanas diena. Kopā to svinējām un sākām runāt par gaidāmajiem novada svētkiem. Pagāja pāris nedēļas, un Uldis ieradās pie manis ar zīmējumu, kurā bija attēlots vērpjamais ratiņš. Saņēmu piedāvājumu tādu izgatavot. Sākumā baidījos, jo nekad neko tādu nebiju taisījis. Biedēja arī ratiņa izmēri – 2,5 metru garums un 2 metru augstums. Nebiju pārliecināts, vai uz savas virpas varēšu izvirpot ratiņa kājas 1,5 metru garumā, jo virpā varu ievietot tikai 1,10 metrus garu koku. Nekas cits neatlika, kā doties pie Jāņa Neilanda, kurš palīdzēja izvirpot garākas trīs kājas. Nenācās viegli izgatavot arī pašu ratu, jo bija jāizrēķina spieķu izvietojums. Neiztikām bez matemātiskajiem aprēķiniem,” stāsta Dainis. Vērpjamais ratiņš izgatavots no priedes koka, jo tas labāk padodas izvirpošanai. Dainis domā, ka vidi rotājošais objekts saglabāsies vismaz desmit vai piecpadsmit gadus. Ratiņa izgatavošana prasījusi divus mēnešus. Darbs pie tā sācies jau jūnijā. Meistars smejas, ka pēc šī uzdevuma paveikšanas pašam radusies vēlēšanās izgatavot mazu vērpjamo ratiņu, par paraugu ņemot vecmāmiņai piederošo vērpjamrīku. “Varbūt kādam cilvēkam tas noderēs,” prāto Dainis.

Ir jābūt ķērienam
Dainis savā darbnīcā no koka virpo dažādus traukus, vāzes un citu. Lielākoties visus izgatavotos priekšmetus meistars kādam uzdāvina. “Arī tad, kas sievai mājās vajadzīgs jauns gaļas dēlītis, pēc tā uz veikalu nedodos. Arī pēc Daukstes pamatskolas, kad tā vēl darbojās, pasūtījuma, būdams bezdarbnieks, tiku šo un to izgatavojis. Kopā ar saviem dēliem, kuri mācījās Cēsu arodskolā par galdniekiem, tikām izgatavojuši, piemēram, slīdkalniņu,” stāsta Dainis, kurš arī pats savulaik ir mācījies Cēsu arodskolā. Viņš kādu laiku strādājis par virpotāju Slokas papīrfabrikā, tāpēc virpošana Dainim grūtības nesagādā. Kopsaimniecības laikā Dainis braucis par šoferi, bet tad, kad viss likvidējies, radusies vēlēšanās nodarboties ar kaut ko sirdij tīkamu. Meistars nenoliedz, ka ir jābūt ķērienam uz koka darbiem, bet daudz ko var iemācīties un pašpikot arī internetā. “Kaut ko interesantu ieraugu un rodas vēlēšanās to izgatavot, lai reizē sevi pārbaudītu. Piemēram, pēc parauga saliku kopā no bērza, ozola un oša koka izgrieztus klucīšus, lai veidotu konkrētu priekšmetu. Nebija viegli salikt kopā leņķus tā, lai veidotos trauka forma, bet man tomēr izdevās. Tagad esmu apņēmies izgatavot lādīti dažādu nieciņu glabāšanai. Jau esmu no Ķīnas pasūtījis dažādas eņģītes un rotājumus,” stāsta Dainis, savu ieceri uzskatāmi atrādot mobilajā tālrunī. Viņš piebilst, ka pirms kaut kā jauna radīšanas vispirms visu izliek uz papīra. “Arī tad, kad strādāju pie ratiņa izgatavošanas, visu uzzīmēju uz papīra, aprēķinot katras detaļas izmērus. Vakaros nesēdēju pie televizora, bet funktierēju. Protams, ir jābūt pamatzināšanām,” stāsta Dainis.
Viņš pārliecinājies, ka virpošanai piemērotākais esot osis. Ļoti skaista esot ābeles koksnes faktūra. No ābeles Daiņa darbnīcā tapuši skaisti svečturi, lai gan ābeli esot grūti izkaltēt - tā mēdzot plaisāt. Kokmateriālus savu ieceru radīšanai Dainis gūst no vecmāmiņai piederošā meža Lejasciema pagastā.

Tas sildīja sirdi
Meistars bilst, ka ir jābūt lielai pacietībai, lai kaut ko izgatavotu, jo kaut kā jauna radīšana ir darbietilpīgs process. “Ir tā, ka divas dienas esmu darbnīcā nostrādājis un neko īsti līdz galam vēl neesmu paveicis. Ja tas, ko dari patīk, ja vēl ir, kas priecājas par veikumu, tad darbnīcā pavadītajam laikam nav nozīmes,” uzskata amatnieks. Ar ideju un koka gabalu vien ir par maz. Jābūt arī iekārtām, piemēram, labai virpai un tamlīdzīgi. Vietu padomju gados ražotai virpai viņš radis arī savā darbnīcā, ko savulaik iekārtojis, vairāk domājot par dēliem, kuri gan sameklējuši citu darbu. “Priecājos, kad viņi atbrauc ciemos. Tad arī darbnīcā parosās. Vecākais dēls pa brīvdienām gatavo skapīšus. Muguras sāpju dēļ man bija grūti uzlīkušam virpot un izturēt virpas radītās vibrācijas, tāpēc dēls, redzot, cik bēdīgs esmu, izgatavoja man speciālu krēslu,” saka Dainis.
Meistars domā, ka darbnīcā noderētu vēl kāda iekārta, piemēram, ēveles un dažādi instrumenti. Daļu instrumentu Dainis izgatavo pats. “Piemēram, kalti ir dārgi, tāpēc kaltu izgatavoju no nolietojušās vīles. Lai ratiņam visu sastiprinātu kopā, bija vajadzīgs urbis. Skatījos internetā – tāds maksā 80 eiro, tāpēc pats uztaisīju urbi. Pagasta priekšnieks pat to izmēģināja. Pat iedomāties nevarēju, ka Uldis pats arī iesaistīsies ratiņa gatavošanā. Tas sildīja sirdi,” smaida Dainis.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Dāvana pārbauda meistaru

Kategorijas