Dzirkstele.lv ARHĪVS

Godina kora mūzikas dižgaru

Malda Ilgaža

2016. gada 23. augusts 00:00

1386
Godina kora mūzikas dižgaru

Novadniekam Gido Kokaram – 95

Pagājušajā sestdienā ļoti draudzīgā, nepiespiestā, sirsnīgā, brīvā un dziesmotā atmosfērā  Beļavas pagasta Ozolkalnā pie izcilo diriģentu Imanta un Gido Kokaru dzimtās Blomes skolas notika viņu 95.jubilejai veltīts pasākums “BrāliBrāli”. Tā svinīgajā daļā godina Gido Kokaru, kurš arī šoreiz neskopojas ar savu humoru un spēju panākt, ka pat pasākuma scenārijā tiek izdarītas izmaiņas.
Lai gan jubilāra godināšana un koncerts sākas pulksten 16.00, jāteic, ka sarunas par un ap brāļiem Kokariem risinās jau trīs stundas agrāk, jo Ozolkalnā notiek muzikāliradošās orientēšanās sacensības “Atrodi sevī Kokaru!”. 13 komandu dalībniekiem ir dota iespēja izstaigāt diriģentu bērnības takas, veicot dažādus interesantus uzdevumus vairākos kontrolpunktos.
“Visas komandas veiksmīgi finišēja, neņemot vērā trases garumu un silto laiku. Kontrolpunktos tika veikti visi uzdevumi, kas saistījās ar Gido un Imanta bērnību. Piemēram, Melderupītē ar dakšiņu bija jāķer zivis. Ķeramrīku gan nedaudz pārveidojām. Bija jāmeklē atbalss un vibrācija, bija jāpūš trompete un jāveido piramīdas, kādas Gido lika veidot skolēniem, kad viņš strādāja Stāmerienas pamatskolā. Pats gaviļnieks komandu dalībniekus sagaidīja savu vecāku mājvietā pie priedēm, kas vēl ir saglabājušās. Katrai komandai ar viņu bija jānofotografējas,” stāsta brāļu Kokaru muzeja vadītāja Laila Ķiploka.
Sacensībās uzvaras laurus plūc komanda “Mirklis” no Balviem, vīru kora “Dziedonis” komanda “Kokaru atradēji” un Latvijas Lauksaimniecības universitātes komanda “Vidējais latvietis no LLU”.
“Jubilārs arī savā cienījamajā vecumā vienmēr ir dzīvespriecīgs. Protams, kā vienmēr, arī šodien viņš grib kaut ko komandēt pēc sava prāta, sakot - es darīšu tā, es negribu darīt tā. Skaidrs, ka visi pārējie viņa teiktajam pakļausies. Reizēm Gido ir iespējams arī par kaut ko pārliecināt. Es iekšēji jūtu, kad tas būs iespējams, kad varu uzspiest kaut ko savu. Piemēram, šajā pasākumā es viņu piespiedu diriģēt vienu dziesmu, jo Gido jau ilgus gadus negrib diriģēt. Viņš šodien diriģēs “Jau ziediem rotātas pļavas”, kas ir viņa mīļākā dziesma. Ikdienā Gido ir ļoti darbīgs. Iesaistās dažādos projektos, piemēram, pirms diviem gadiem viņš pieteicās lielo dziesmu svētku māksliniecisko projektu konkursā. Gido bija visu izdomājis, kāda būs šo svētku programma, kādas kompozīcijas tajā skanēs. Viņa ideja bija ļoti pārdomāta un laba, bet diemžēl viņš neuzvarēja svētku māksliniecisko projektu konkursā. Gido to pārdzīvoja, bet tas netraucēja viņam atkal izteikt savus priekšlikumus un idejas. Gido nemitīgi atrodas kustībā. Arī veselība viņam to atļauj. Es domāju, ka Gido ilga mūža noslēpums ir ne tikai šī kustība, bet arī tas spēks, kas nāk no viņa dzimtās puses un cilvēkiem,” pirms pasākuma saka Gido jau viņsaulē aizgājušā brāļa Imanta dēls Uldis Kokars.

Pirms svinīgā pasākuma vecās Blomes skoliņas ēkas logā parādās jubilārs, kuru publika sveic, kājās stāvot. “Bravo!” sauc Gido, un pasākums var sākties. Tajā viss liecina, ka skaista ir jubileja, ja tā netiek svinēta vienatnē, bet kopā ar cilvēkiem, kuri mīl un ciena. Šķiet, cits citu te pazīst. Tā arī ir, jo G.Kokaru un tautu vieno mūzika, īpaši kora dziesmas. Kad brīdi vēlāk jubilārs jau ir ērti iekārtojies viņam domātajā krēslā, atkal skan skaļi publikas aplausi. “Aplausi man nepatīk! Tā ir propaganda! Vajag izstrādāt kādu joku!” iesaucas Gido. To pārtver pasākuma vadītājs aktieris Guntis Skrastiņš, aicinot sacensties par jaunu Ginesa rekordu, kad visas dziedātājas, kas jau sastājušās uz podestiem, sniedz skūpstu jubilāram. Skūpsti gan tiek aizstāti ar roku pieskārieniem. “Tagad esmu apmierināts!” saka jubilārs un izsaucas: “Man gribas, lai viņi sāk dziedāt!” “Daugav’ abas malas mūžam nesadalās” - skan Latvijas Universitātes vīru kora “Dziedonis”, Cēsu jaukā kora “Beverīna”, Gulbenes kultūras centra “Harmonija”, Lizuma jauktā kora, Lejasciema jauktā kora “Kaprīze”,  Jaungulbenes sieviešu kora “Liede” un Tirzas sieviešu kora “Tirzmalietes” dalībnieku balsis.   

Piešķir Goda titulus
Kājās stāvot, Gido uzklausa katru apsveicēju. “Es cienu personības! Un arī pats gribu būt personība!” saka jubilārs pēc Bauskas pilsētas Goda pilsoņa titula apliecības un Goda nozīmes saņemšanas. Šim apbalvojumam piepulcējas arī Latvijas Ordeņu brālības Atzinības raksts un vārdos paustais vēlējums sagaidīt 120 gadu jubileju. “Daba neatzīst tādus vārdus. Es dzīvošu tik ilgi, cik pats to gribēšu!” jubilārs atbild vēlējumam, piebilstot, ka “visu, ko Imants sasniedza, es arī sasniedzu, tikai piecus, desmit gadus vēlāk”. Atkalredzēšanās prieka pilna ir Gido satikšanās ar viņa dibinātā kora “Daile” dziedātājiem. Kopā plūkti lauri daudzos starptautiskos koru konkursos, tomēr tad, kad pēc scenārija paredzēts ekskurss vēsturē, Gido to noraida, sakot: “Vēsturi nevajag!” 
Ja turpinās dziesma, arī dzimta turpinās. To apliecina balvas “Gulbenes novada Gods” pasniegšana. To saņem Gido brāļa Imanta dēls U.Kokars. Viņam savu sveicienu dziesmā pauž “Dziedoņa” vīri. Muzicē Gulbenes mūzikas skolas pūtēju orķestris, skan apvienoto koru dziedātā “Mīla ir kā uguns”, un tad kora priekšā stājas pats jubilārs, liekot dziedātājiem uzgavilēt par ziediem rotātajām pļavām. “Vēl pasaulē prieka ir daudz,” skan dziesmas vārdi. To ar savu personību un klātbūtni šodien apliecina arī Gido Kokars.
 
Ekspozīciju papildina jaunumi
L.Ķiploku gandarī, ka muzejs arī šajā reizē papildinās ar jaunumiem. Tie ir Cēsu jauktā kora “Beverīna” dziedātāju tērpi, kora “Daina” dalībnieka tērps, kā arī kora “Daile” dziedātājas tērps. Vietu muzejā radīs arī divi apjomīgi albumi ar vairāk nekā simts koncertu afišu kopijām, kā arī novadnieces Edītes Ezeriņas veidotā fotokolāža, kas stāsta par brāļiem Kokariem. Koris “Daina” muzejam dāvā vīriešu vilnas zeķes, kas papildinājušas dziedātāja tērpu, kā arī lakatiņus, kas saglabāti no visiem koru salidojumiem, kuros koris piedalījies. Arī kora “Daile” viena no pirmajām emblēmām nonāk muzeja krājumā. Pasākuma laikā ikviens izmanto iespēju aplūkot pirms diviem gadiem atklāto muzeja ekspozīciju.