Sapošas ejot uz dārzu

2016. gada 25. augusts 00:00

934

Silvija Krieva no Litenes lepojas ar labu ķirbju ražu

Litenes pagastā kādas mājas pagalmā apaļumā pieņemas pasaulē lielākās ogas - ķirbji. To saimnieki ir Silvija un Indulis Krievi. Silvija ar ķirbju audzēšanu ir uz “tu” jau kopš mazotnes, kad, dzīvojot Latgalē pie mammas, nebeigusi brīnīties, kā mammai izdodas izaudzēt tik lielus ķirbjus. Tagad arī pašai Silvijai ir savi praksē pārbaudīti ieteikumi ķirbju audzētājiem.

Galvenais ir audzēšanas process
“Pavasarī iestādīju tikai četrus ķirbju stādus, bet, paskat, cik daudz ķirbju! Sēklas vācu pati, kā arī pērku veikalā. Ķirbjus audzēju sen, bet pati brīnos, kā šogad tie ir padevušies! Agrāk šajā daudzdzīvokļu mājas pagalma stūrī atradās liela gružu kaudze, kas mani kaitināja. Pavasarī ar ķerru novācu visu lieko, atvedu labu zemi un iestādīju četrus ķirbju stādus. Par ķirbjiem man jāpateicas maijvaboļu kāpuriem. Biju iecerējusi audzēt zemenes. Pirms sešiem vai septiņiem gadiem dārzā iestādīju tūkstoš zemeņu stādus. Pirmajā gadā ogu raža bija tik liela, ka nezinājām, kur tās likt, kā nolasīt. Priecājos, ka arī nākamajā gadā būs ogas. Pavasarī zemenes skaisti ziedēja, bet maijvaboļu kāpuri apēda to saknes. Visu zemeņu stādījumu likvidēju. Nolēmu, ka nāksies sadzīvot ar tādu dārza kultūru, ko kaitēkļi nebojā. Izvēle bija par labu ķirbjiem,” stāsta Silvija, kurai galvenais ir to audzēšanas process. Kopš ķirbju iestādīšanas brīža viņa līdz pat novākšanas brīdim seko, kā tie uzzied, kā aizmetas un briest.
“Katru rītu iznāku pagalmā, noglāstu un apmīļoju ķirbjus, noslauku rasu, aprunājos. Vienam pat esmu palikusi apakšā soliņu, lai nestāv pārliekā mitrumā. Pašu izaudzētajam ir cita vērtība,” uzskata Silvija. Viņa iemācījusies sadzīvot ar visu dzīvo radību, kas mīt dārzā. “Redzu, ka kurmis rokas, bet nenodaru viņam pāri. Esmu redzējusi, cik sastrādātas ir viņa ķepiņas. Kurmim taču arī ir jāpabaro savi mazuļi. Siltumnīcā bija iedzīvojušies zemesvēži. Visas manas sēklas sajauca. Jau piedraudēju ar nāves sodu, bet, kad ieraudzīju, kļuva žēl. Vai esat dzirdējuši, kā viņi dzied? Man dārzā zem zemeņu lapām iekārtojies liels krupis. Labi sadzīvoju ar zalkti. Parasti cilvēki, kad dodas strādāt dārzā, mugurā velk vecākas drēbes un apavus. Es, kad dodos uz dārzu strādāt, sapošos. Arī tad, kad esmu nogurusi vai par kaut ko sanervozējusies, uz dārzu neeju. Tad lasu Remarka grāmatas, jo viņš raksta par stipriem cilvēkiem un lielām lietām.”

Patīk olu čaumalas un kafijas biezumi
Silvija minerālmēslus ķirbju mēslošanai nepērk. Arī kūtsmēslu nav, tāpēc audzētāja rīkojas tā, kā to dara viņas mamma. “Ķirbjiem ļoti patīk kaļķis, tāpēc visu gadu krāju olu čaumalas. Tās var samalt kafijas dzirnaviņās, var arī saberzt. Ķirbjiem saknes nav dziļas, tāpēc daudz zemes nevajag. Zemi, kur tiks stādīts ķirbis, sajaucu ar saberztajām čaumalām. Olu čaumalas patiks arī gurķiem, kabačiem un cukini. Visu gadu krāju arī kafijas biezumus, ko arī piejaucu augsnei. Ķirbjiem ļoti patīk nātru virca. Neraugoties, ka līst lietus, augšanas laikā ķirbjiem to esmu uzlējusi trīs reizes. Protams, ka virca ir jāatšķaida ar ūdeni attiecībā viens pret desmit. Vienā gadā man izdevās izaudzēt 37 kilogramus smagu ķirbis. No dārza ar ķerru vedām uz māju,” lepojas Silvija.

Saulē augušie – garšīgāki un krāsaināki
Ķirbjiem patīk saulaina vieta, tomēr ar pārlieku sausumu tie mierā nebūs. “Ja nav saules, ķirbji var sākt pūt. Tie nav tik garšīgi kā saulē augušie. Arī vajadzīgās krāsas nav. Liela nozīme ir arī tam, kā ķirbji tiek iestādīti. Es aprīļa vidū pa vienai sēklai lieku plastikāta puķu podos. Ķirbjiem ārkārtīgi nepatīk, ja pārstādot tiek traucētas to saknes, tāpēc podu pārgriežu. Ja tas ir iespējams, tad ķirbju sēklas arī uzreiz var stādīt augšanai paredzētajās vietās. Esmu ķirbjus diedzējusi arī siltumnīcā, bet pēc tam laukā izstādītie ķirbji nīkuļoja. Lai ķirbim, kas aizmeties, piekļūtu saule, vienmēr nogriežu lielās lapas. Stīgu galus gan neapgriežu. Ļauju, lai stiepjas, cik pašas vēlas, toties gan ķirbjiem, gan siltumnīcā stādītajiem gurķiem norauju, jeb, kā pati saku, ūsas. Tās paņem ārkārtīgi daudz barības vielu. Ja, piemēram, gurķa stādam ūsas nenorausi, zaudēsi vismaz kilogramu gurķu,” Silvija dalās pieredzē.

Sapnis - ķirbim uzpotēt meloni
Silvijas dzimtenē ķirbji vienmēr ir bijuši cieņā, jo tos pilnībā var izmantot uzturā. Uzkaisīt mazliet citronskābi, cukuru un ēst svaigus, var vārīt ķīseli, gatavot kompotu un sautējumus, pievienot biezputrām, spiest sulu, pat sēklas grauzt. “Ķirbjus novācu tad, kad tuvojas salnas. Pēc novākšanas tiem ļauju dažus mēnešus nostāvēties. Istabā uz grīdas noklāju mīkstu segu un novietoju uz tās ķirbjus tā, kā tie auguši. Tos arī vēlāk nevalstu, lai tie labi izskatītos. Neļauju arī citam ar citu saskarties. Noņemot ķirbjus, nedrīkst to kātiņu nogriezt līdz ar pašu ķirbi, jo tad tas var sākt bojāties. Ķirbjus ēdu vēl maijā, kad jau izdīguši stādi atkal jaunas ražas ieguvei,” smaida Silvija.
Viņas sapnis ir ķirbim uzpotēt meloni. Uzzinot, ka tas ir iespējams, šī doma Silvijai nedod mieru. Ir vēl viena patiesība, ko ķirbju audzētāja ievērojusi visu mūžu. “Nevajag strādāt svētdienās! Svētdienās ir jāatpūšas. Tas ir Dieva likums. Arī uz dārzu nav jāiet, jo darbam nebūs svētības. Labāk svētdienā brauciet uz koncertiem, ceļojiet, tiecieties ar tuviem cilvēkiem,” iesaka Silvija.

Fakti

◆ Pasaulē ir vairāk nekā 100 ķirbju šķirnes.

◆ Ķirbja uzturvērtība saglabājas visu gadu.

◆ 100 grami ķirbja satur 20 kalorijas.

◆ Ķirbji ir bagātīgs A vitamīna avots. Tie satur daudz C vitamīna, ir bagāti ar dzelzi un B vitamīnu.

◆ Ķirbju ziedi satur ēteriskās eļļas, kas rudenī labi palīdz pretoties saaukstēšanās vīrusiem, tādēļ ķirbju ziedus ieteicams izmantot salātos vai izkaltēt tējai.

◆ Ķirbja sula ieteicama maziem bērniem zobu augšanas periodā, jo tā palīdz pret zobu nākšanas sāpēm.

◆ Ķirbja un kokosrieksta piena maskas iesaka izmantot ādas mīkstināšanai.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Sapošas ejot uz dārzu

Kategorijas