Iespaidus gūst Ziemeļpolijā

2016. gada 26. augusts 00:00

131

Ekskursija pārsteidz, izbrīna, sajūsmina, ļauj salīdzināt un secināt

Gulbenes novada un pilsētas seniori katru gadu rod iespēju aizbraukt kādā ekskursijā. Arī šogad augusta sākumā 30 cilvēku grupa četras dienas izmantoja iespēju iepazīt Ziemeļpolijas “pērles” - Sopotu, Gdaņsku, Gdiņu, Elblongas kanālu, viduslaiku pilsētu Fromborku.
“Šoreiz paši bijām ekskursijas iniciatori, jo citkārt pievienojāmies citām tūristu grupām, tāpēc nācās sastapties ar dažādām grūtībām un klapatām, ar cilvēku uzaicināšanu un tamlīdzīgi. Mūsu grupā 22 bija gulbenieši, septiņi brauciena dalībnieki pārstāvēja trīs pagastus. Braucienā piedalījās pat viena kundze no Rīgas. Teikt, ka šis bija strikti izteikts tikai senioru brauciens, nevaru, jo tajā iesaistījās pat vienas ģimenes vairākas paaudzes. Ar izcilo ceļojuma gidu Zigmundu Bekmani mūs saveda kopā Vēsma Stapāne,” stāsta Gulbenes pilsētas pensionāru biedrības valdes priekšsēdētāja Mirdza Kušķe.
Brauciena dalībniece Valērija Kļava no Gulbenes neslēpj sajūsmu par Polijas dabas sakoptību. “Mūsu mīļā Latvija arī ir sakopta, bet tikai tur, kur dzīvo cilvēki. Polijā tomēr ir sakoptāki lauki, nemaz nerunājot par ceļmalām. Mani pārsteidza augstie, caurspīdīgie žogi gar lielo ceļu malām. Tas nozīmē, ka poļi rūpējas par iedzīvotāju aizsardzību no putekļiem un automašīnu izplūdes gāzēm, jo satiksme tur ir ļoti liela,” stāsta V.Kļava. Polija ļāvusi pārliecināties, ka tur nedominē lielsaimniecības. Pārsteigums bijuši arī asfaltētie ceļi. Izrādās, ka liela daļa Polijas iedzīvotāju ir nodarbināti ceļu būvē. “Interesanti, ka Polijā gar ceļa malām netiek nocirsti vecie lielie koki, bet tiem apkārt no dēļiem tiek izveidots iežogojums. Ir saglabātas arī vecās alejas, kur autobusiem ir pat grūti izmainīties. Visi ceļi, pat tādi, kas ved uz nelielu apdzīvotu vietu, ir asfaltēti,” viņa papildina.

Bunkurs un neatkarības “pērle”
Pirmajā dienā brauciena dalībniekiem bijusi iespēja apskatīt Hitlera bunkuru, sauktu arī par “Vilku midzeni” Gerložas mežos, kurā Hitlers 2. pasaules kara laikā uzturējies vairāk nekā 800 dienas. Iespaidīgs bijis arī Svētās Lipkas klosteris, kas ir skaistākā baroka celtne Polijā. Tajā atrodas ērģeles ar kustīgām Dievmātes un eņģeļa Gabriela figūriņām. “Otrajā dienā mūsu maršruts veda uz poļu neatkarības simbolu Gdaņsku, kas ir vēsturiska pilsēta ar greznu apbūvi. Savukārt Sopotā mums bija iespēja pastaigāties pa garāko molu Eiropā. Tā garums ir 515,5 metri. Sopotā viss liecināja par to, ka tā ir kūrortpilsēta. Sajūsminājāmies par Sopotas meža operu, kas līdzinās mums zināmajam Mežaparkam. Pārsteidzoša šķita viena no lielākajām Baltijas jūras ostas pilsētām Gdiņa, kas sākotnēji bijis neliels zvejnieku ciematiņš. Lai Gdiņu aplūkotu no putna lidojuma, bija jāpaceļas Akmens kalnā, lai gan bijām runājuši, ka augstu kalnos nekāpsim. Kam bija pa spēkam, tie kāpa, kam ne – tie mierīgi pastaigājās pa Gdiņas ielām. Savus spēkus varējām pierādīt arī Gdaņskā, uzkāpjot 82 metrus augstajā Mariacka katedrāles tornī. Es biju starp drosmīgajiem, kas uzkāpa šajā tornī, kurā ir 400 pakāpienu. Tas nebija viegli, toties pavērās ārkārtīgi skaista panorāma!” V.Kļava ir sajūsmināta. Arī pati katedrāle brauciena dalībniekiem radījusi nedzēšamu iespaidu.

Interesants tehnikas un zinātnes objekts
Ekskursijas trešā diena iesākusies agri ar braucienu kuģītī pa Elblongas kanālu. Visus pārsteidzis šis tehnikas un zinātnes objekts, kur ar ūdens spēka palīdzību notiek kustība pa sauszemi. Izrādās, ka kuģi savus maršrutus veic ne tikai ūdenī, bet arī speciālos ratos uz sauszemes, pārvarot augstuma starpību līdz 100 metriem. “Mums šī bija iespēja kārtējo reizi pārliecināties, cik gudras galvas cilvēkiem ir ne tikai mūsdienās, bet arī bijušas daudz senāk. 19.gadsimta beigās vēl nebija elektrības, bet cilvēki izdomāja, ka viņiem pa ūdens ceļiem vajag nonākt tādās vietās, kas atrodas nost no jūras. Polija ir senprūšu zeme, tāpēc prūšu laikā poļiem jūra nemaz nav daudz piederējusi. Tāpēc radīti daudzi kanāli, kas sākas no upes, iziet cauri ezeram, ved dažādos virzienos un augstumos virs jūras līmeņa. Kuģis, kurā mēs braucām, tiek pacelts noteiktā augstumā un pārvietots pa sliedēm, tad jau pēc brīža atrodas atkal jaunā ūdenskrātuvē. Domāju, ka nekur citur Eiropā nekā tāda nav,” stāsta M.Kušķe.

Kopernika mītne un Malborkas pils
Par Ziemeļpolijas “pērli” uzskatāma viduslaiku pilsēta Fromborka, kurā savulaik dzīvojis un strādājis astronoms Nikolajs Koperniks. Viņa laika liecinieks tur ir 600 gadu vecs ozols. “Fromborka mūs pārsteidza ar skaistām un greznām celtnēm, tāpat kā pēdējās ekskursijas dienas apskates objekts – Malborkas pils, kas ir lielākā un vislabāk saglabātā sarkano ķieģeļu gotiskā celtne Eiropā. Visa kompleksa platība ir 210 000 kvadrātmetru,” stāsta ceļotājas. Savstarpējās sarunās, apspriežot ekskursijā gūtos iespaidus, secināts, ka poļi savu dzīvi veido pieticīgāku nekā latvieši. “Es neapšaubu, ka arī Polijā ir lielveikali ar bagātīgu preču sortimentu, bet veikali, kurus mēs apmeklējām, bija nelieli. Sortiments tajos nebija tik daudzveidīgs, kā pie mums, bet piezemētāks. Tur nebija jāizvēlas viena maizes šķirne starp desmit. Polijā cilvēki visu vairāk cenšas ieguldīt attīstībā, mazāk tērēšanā ikdienas vajadzībām. Pie mums galvenais ir - ko es varu atļauties,” piebilst M.Kušķe. V.Kļava mudina paturēt prātā, ka tiem, kas vēl tikai pošas uz Poliju, skaidrā naudā neviens eiro pretim neņems, jo poļi godā savu valūtu. Citādāk, ja norēķināšanās notiek ar bankas karti.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Iespaidus gūst Ziemeļpolijā

Kategorijas