“Tranzīts” sniedz divus koncertus Īrijā

2010. gada 28. novembris 14:33

1167

Ralfs Rubenis: "Neticu, ka krīze piespiedīs Īrijas latviešus atgriezties dzimtenē."
Stāmerienas mūziķis un dīdžejs Ralfs Rubeni nupat Īrijā izbaudīja latviešu publikas atsaucību, sniedzot divus deju mūzikas koncertus. Viņš uzstājās kopā ar savas grupas "Tranzīts" dejotājiem Ediju Aleksejevu un Gunāru Ambergu un pierādīja - 16 gadu laikā puiši ir tikpat garā jauni, muzikāli un atraktīvi. Uz Īriju Ralfs devās pēc kompānijas "Sergevi" uzaicinājuma. "Tranzīta" koncerti notika 12. un 13.novembrī viesnīcās Svordā, kas ir Dublinas piepilsētā, un 140 kilometrus attālajā Kilkennā. Katru koncertu noklausījās 200 cilvēku. Visas biļetes tika izpārdotas jau iepriekš.

Portāls "www.baltic-ireland.ie" par šiem koncertiem raksta: "Grupas solists, kā arī tekstu un mūzikas autors un aranžētājs Ralfs Rubenis un divi atraktīvie grupas dejotāji tika sagaidīti ar skaļiem meiteņu sajūsmas spiedzieniem. Jāpiezīmē, ka šajā īso svārciņu, garo zābaku un kailo plecu kompānijā puiši bija izteiktā mazākumā. Publika baudīja vakaru un bija vienlīdz sajūsmināta gan par grupas "Tranzīts" sniegumu, gan arī par dīdžeja piedāvāto latviešu un ārzemju popmūziku starplaikos."

Koncertā - kā latviskās kāzās

Kā Ralfs tika Īrijā? Šos jautājumus "Dzirkstelei" uzdod lasītāji. Nemitējas minējumi par to, vai tas ir bijis ekskursijas un iepirkšanās brauciens jeb tiešām koncerttūre. Ralfs "Dzirkstelei" atklāj, ka veikalu apmeklējumiem Īrijā viņam gandrīz neatlika laika. Trīs dienas bija piesātinātas tā, ka tika laupītas pat miegam tik ļoti vajadzīgās stundas.

"Es labāk palieku negulējis, lai tikai redzētu zemi, kuru esmu apciemojis," saka Ralfs.

Viņš lepojas, ka paspējis Īrijā iziet pastaigā pa slavenajām "Milžu takām". Tomēr šā brauciena īstais iemesls bija tieši koncertu sniegšana par prieku tautiešiem. Izrādās, ka Ralfs uzaicinājumu šim braucienam saņēma portālā www.draugiem.lv.

"Priecājos, ka tur mani var atrast visi, kam mani vajag atrast. Pa brīdim vairākus gadus kāds izteicās, ka "Tranzīts" varētu aizbraukt uz Īriju. Izšķiroju nenopietnos un nopietnos piedāvājumus un atsaucos kompānijai "Sergevi", par kuru ir ļoti labas atsauksmes. Beidzot tas notika," stāsta Ralfs.

Viņš atzīst, ka koncertu organizācija Īrijā ir bijusi perfekta un vienlaikus sirsnīga. "Mūs mīļi sagaidīja koncertu rīkotāji Evita un Sergejs, kuru kompānijas nosaukums atvasināts no abu vārdiem un saucas "Sergevi". Abi ir cēlušies no Latvijas, Evita ir madoniete, Sergejs - liepājnieks," stāsta Ralfs.

Katrā koncertā, ko "Tranzīts" sniedza Īrijā, bija ļauts piedalīties strikti noteiktam cilvēku skaitam, lai visi justos ērti. Koncerti notika, publikai sēžot pie galdiņiem. Ralfs jutās kā latviskos kāzu godos, jo starplaikos notika loterijas un tika spēlētas spēles. Ralfs sev par prieku un brīnumu kādā no koncertiem satika arī paziņu - bijušo gulbenieti, ar kuru bijis pazīstams bērnībā. "Viņa man uzdāvināja kalendāru nākamajam gadam ar Īrijas skatiem," stāsta Ralfs.

Prieks par latviešiem

Ralfs saka - satiekot latviešus Īrijā un redzot, ka viņiem tur klājas labi, ap sirdi kļuvis pavisam mierīgi. "Neticu, ka krīze piespiedīs Īrijas latviešus atgriezties dzimtenē. Tur krīzes tikpat kā nav. Salīdzinot to, ko lasu un dzirdu par Īriju, būdams Latvijā, un ko redzēju, aizbraukdams tur, varu secināt, kas ir un kas nav patiesība," viņš saka. Ralfs sapratis, ka cilvēki nemainās, lai kur viņi atrastos. Gan te, gan tur, ir tādi, kas smagi strādā, un tādi, kas iekārtojas dzīvē, arī kalnus negāzdami.

"Ja cilvēks saņem pabalstā 200 eiro nedēļā, vai tad izdzīvot nevar? Sociālās garantijas!" stāsta Ralfs. Viņš zina teikt, ka Īrijā apsargs par darbu naktī saņem 14 eiro stundā. Normālā izpeļņa ir no 7 līdz 12 eiro stundā. Tas liekot aizdomāties par dzīves līmeņa atšķirībām. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka latvieši, kas ilgi ir projām no dzimtenes, atbraukdami uz Latviju jūtas "izkrituši no aprites", jo sāk likties, ka dzimtenē vairs nav, ar ko parunāt. Ko tad darīt šeit, kur cilvēki drūmām sejām nemeklē vainu sevī, bet tikai valdībā?

"Tā tas ir. Esam tādā kā bezizejas situācijā, kad liekas - reizi četros gados, ejot balsot, kaut ko varu ietekmēt. Bet pārējā laikā? Kādi mēs, tāda ir arī mūsu valdība Latvijā," smejas Ralfs.

Īrijā Ralfam nav bijis laika nopietnām sarunām ar tautiešiem par dzīvi, par politiku dzimtenē.

"Vairāk interesēja, kā viņiem klājas. Sajūtas tiekoties bija pašas labākās. Un reizē mazliet pārņēma skumjas, apzinoties, ka latvieši nesteigsies atgriezties mājās. Tas, ka Īrijā ir daudz latviešu, ka viņi tusē savā starpā - tas priecē. Taču apzinos, ka tā ir tikai pirmā latviešu paaudze Īrijā. Viņu bērni tur iet skolā, brīvi runā angliski un arvien vairāk šo svešvārdu ienes savā latviešu valodā. Šie bērni izšķīdīs Eiropā," saka Ralfs.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

“Tranzīts” sniedz divus koncertus Īrijā

Kategorijas