Lielā putnu migrācija vēl tikai sāksies

2016. gada 30. augusts 00:00

205

Ornitologs: laika apstākļus pareģot pēc stārķu aizlidošanas nevar

Laiks, kad putni sāk migrēt uz savām ziemošanas vietām, liecina, ka vasara pamazām tuvojas izskaņai. Tiesa, tas gan tiek uzskatīts par izdomājumu, ka putni aizlido tikai rudenī. Izrādās, ka vairāki sīkie putni sāk migrēt jau jūlijā un augustā jau ir prom. Pamazām uz tīrumiem baros sāk pulcēties baltie stārķi, kas tur steidz baroties. “Lielā migrācija vēl tikai sāksies,” saka ornitologs Elvijs Kantāns.
Ornitologs stāsta, ka jau pirms krietna laika projām no Latvijas ir devušies mājas strazdi. Liela to daļa savu ceļojumu sāk jau jūnijā. “Protams, mājas strazdi neemigrē uz Āfriku un citām ļoti siltajām zemēm, bet klīst pa Dienvideiropu. Pamazām baros sāk pulcēties stārķi un dzērves. Kopš jūlija vidus arī purva bridējputni kuitalas, lietuvaiņi un citi sāk vākties baros. Purva putni arī ir starp vieniem no pirmajiem, kas aizlido,” stāsta ornitologs.

Migrē arī sikspārņi
Interesanti, ka pa ziemu projām no Latvijas migrē arī sikspārņi. Arī to migrācija jau ir sākusies. Sikspārņi, līdzīgi kā daudzi putni, aizceļo tieši nakts stundās. “Pie mums Latvijā ir sastopamas sešpadsmit sikspārņu sugas, starp kurām astoņas pie mums pa ziemu nepaliek. Migrācijas laikā, lai veiktu sikspārņu uzskaiti, tiek pat izvietoti tīkli, lai tos noķertu un saskaitītu,” stāsta E.Kantāns.
Cilvēku domas dalās par to, vai pirmie aizlido stārķi vai dzērves. Ornitologs novērojis, ka pirmie aizlido baltie stārķi. “Pagājušās nedēļas nogalē braucu Alūksnes virzienā un ievēroju, ka vairākās vietās stārķi vēl uzturas ligzdās. Arī no Litenes puses iebraucot Gulbenē, stārķi vēl dzīvojas ligzdā. Laika apstākļi arī dažos gados var ietekmēt migrāciju, bet, cik lielā mērā tas notiek, es nevaru pateikt. Ja laika apstākļi ir slikti, tad stārķi Latvijā uzturas arī ilgāk. Es uzskatu, ka, piemēram, laika apstākļu pareģošana, ņemot vērā stārķu aizlidošanu, ir reālas muļķības,” saka Elvijs.
Lai gan pēdējie uz siltajām zemēm dodas ūdensputni, tomēr daļa no tiem Latvijā uzturas tik ilgi, kamēr vien kāda ūdenskrātuve ir bez ledus segas. “Vairāk gan Kurzemes pusē ir putnu sugas, kas vispār nekur nelido, piemēram, ir novērotas ķīvītes, arī ķivuļi,” piebilst ornitologs.

Baltais gārnis – ienācējs
Laikrakstam “Dzirkstele” pagājušajā nedēļā piezvanīja kāda Jaungulbenes pagasta iedzīvotāja, kura pauda savu izbrīnu, ka ieraudzījusi baltu zivju gārni, jo līdz šim sastapusies tikai ar pelēkas nokrāsas zivju gārņiem. “Mūsu novadā pie ūdenskrātuvēm ir novērots baltais zivju gārnis. Pavisam nesen vācu datus par putniem un arī pie Līgo pagasta centra dīķiem manīju četrus baltos zivju gārņus. Pēdējos gados balto gārņu kļūst aizvien vairāk. Pirms aptuveni desmit gadiem balto gārņu Latvijā bija diezgan maz, jo baltais gārnis pie mums ir ienācējs. Arī es pats pirms septiņiem gadiem priecājos par katru balto gārni, ko izdevās ieraudzīt. Latvijā vairāk ir arī jūras kraukļu, lai gan arī tos nevar uzskatīt par retumu. Arī Gulbenes novadā jūras kraukli agrāk izdevās redzēt reizi gadā, bet tagad - pat trīs reizes nedēļā,” pārliecinājies E.Kantāns.
Ornitologs papildina, ka Latvijā samazinās mežirbju skaits. “Teikt, ka putnu skaita samazināšanos ietekmē tikai mežistrāde, nevar, lai gan pavasarī veiktā mežu izgriešana ietekmē putnu ligzdošanu. Pavasarī meža putni dēj olas, perē mazuļus. Koku izgriešana tam traucē. Tāpēc jau arī ir noteikts, ka vietās, kur ligzdo kāda retāk sastopama putnu suga, mežizstrāde uz laiku ir jāatliek,” saka E.Kantāns.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Lielā putnu migrācija vēl tikai sāksies

Kategorijas