Šis gads dara pāri lauksaimniekiem

2016. gada 8. septembris 00:00

502

Trešā daļa no cerētās ražas. Graudi lielākoties vairs tikai lopbarībai

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra speciālistu veiktā oficiālā ražas prognozēšana liecina, ka graudiem lielākoties ir vairs tikai lopbarības kvalitāte. Tomēr graudu kopraža Latvijā solās būt salīdzinoši laba – 2629,4 miljoni tonnu. Gulbenes novada graudu audzētāji uzskata, ka šis ir lauksaimnieku pārbaudes gads.
“Slapjo labības lauku nokulšana saimniekiem palielina izmaksas. Graudu kaltēšana maksā no 2,85 līdz 4,5 eiro par tonnu, kas, kuļot ar 20 līdz 22 procentu mitrumu, veido aptuveni 25 eiro par tonnu. Ja raža ir aptuveni 6 tonnas no hektāra, tad kopējie zaudējumi uz hektāru ir līdz pat 150 eiro. Turklāt palielinās degvielas patēriņš kombainiem, kuri strādā slapjajos laukos,” situāciju raksturo Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra speciāliste Ilze Rūtenberga-Bērziņa.

Šobrīd sokas smagi
“Arī mūsu tīrumos paliek nelieli laukumi, kur tik labi nestrādā meliorācijas sistēma, ko nāksies ieart. Pat Lejasciema pusē zeme ir piemirkusi. Ja nu šogad ir darīts pāri lauksaimniekiem, tad šis pāridarījums ir visās jomās. Pavasarī tas bija ilgstošais sausums, kam sekoja pārliekais mitrums. Graudi kvalitāti neiztur. Visi ir lopbarības graudi. Labi, ka tos pašus vēl var novākt, jo graudi jau iegājuši nākamajā - dīgšanas attīstības stadijā. Tādi vairs maizes cepšanai neder. Diezgan lielu daļu labības atdodu kooperatīviem, bet graudus kaltēju arī pati kaltēs, kas tiek apkurinātas ar malku. Kaltēšana šogad prasa lielu darbu un daudz vairāk kurināmā. Ziemājus vēl nesējam, bet pamazām esam uzsākuši gatavot augsni šim darbam. Domāju, ka aršana problēmas mums neradīs, arī ziemājus iesēsim, bet šobrīd iet smagi. Arī labības kombaini neturas uz lauka, grimst. Šogad izmēģinājām kombainu ar septiņmetrīgu hederu. Latviešu zemnieki jau ir sīksti. Izturēsim. Savulaik bēdājām, ka labības laukus posta meža cūkas. Tagad domājam - labāk, lai rukši izvago kādu tīruma stūri, nevis ir tāds laiks, kāds bija šajā vasarā,” saka SIA “Lejasciema grauds” valdes priekšsēdētāja Benita Pilsnibure.

Domā par iestrādi augsnē
Vecākā augkopības speciāliste Ingrīda Šteinberga piebilst, ka pat lielie novada zemnieki atzinuši, ka šis gads uzskatāms par neveiksmīgu. Cerot, ka rudenī no hektāra izdosies nokult piecas sešas tonnas labības, viņi ieguldījuši daudz naudas tīrumu mēslošanā, bet tagad labi, ja izdodas iekult trešo daļu no cerētā daudzuma. “Pārliecinājos, ka arī vārpās graudi ir sīki it kā būtu sarāvušies. Rudziem nav vajadzīgā krišanas skaitļa, jo graudi sadīguši jau vārpās. Ziemas rapsim arī bija jābūt jau nokultam, bet dažviet augsnes pārliekā mitruma dēļ to nav varēts novākt. Tas pāraudzis zālē, tāpēc zemnieki plāno to nekult, bet iediskot augsnē. Ziemas rapsis arī slikti pārziemoja. Dažviet ir tā, ka labība ir sausa, bet nav iespējams ar kombainu piekļūt laukam. Braucot pa novadu, daudzviet var redzēt, ka kombaini ir stiguši, vilkti ar traktoriem un tamlīdzīgi. Kavējas arī ziemas rapša sēja. Mūsu reģionā tam bija jābūt iesētam līdz septembrim. Šis gads nav viegls arī bioloģiskajām zemnieku saimniecībām. Šo saimniecību īpašnieki salīdzinoši mazāk līdzekļu ieguldīja tīrumu mēslošanā, bet sējumi daudz vairāk ieauga nezālēs. Ieguvēji ir tie, kuri lielu uzmanību veltīja augsnes apstrādei,” stāsta I.Šteinberga.

Izvērtē reālo situāciju
Lauksaimnieku kooperatīvās sabiedrības “VAKS” Gulbenes filiāles vadītāja Vita Ostrovska stāsta, ka šogad graudu iepirkuma cenas ir krietni zemākas salīdzinoši ar iepriekšējo gadu, lai gan zemnieki ir darījuši visu iespējamo, lai izaudzētu pārtikas graudus, jo labības analīzes liecina, ka graudos ir gan vajadzīgais proteīna, gan lipekļa daudzums. “Cenas ir dažādas. Lauksaimniekiem, kuri ir mūsu kooperatīva biedri, lopbarības graudus pagaidām iepērkam par 110 eiro par tonnu. Rudzus, kas neder pārtikai – pat par 90 eiro tonnā. Ja graudus nodod zemnieki, kuri nav mūsu biedri, tad skatāmies biržas cenas. Graudu cenas nosaucam sezonas sākumā, bet pēc tam skatāmies situāciju. Augstas kvalitātes pārtikas graudus pieņemam par 140 eiro par tonnu,” saka V.Ostrovska.
No Gulbenes lauksaimniekiem graudus iepērk arī SIA “Baltic Agro”. Uzņēmuma Vidzemes reģionālais tirdzniecības pārstāvis Pēteris Melbārdis uzskata, ka zemnieki par daudz čīkst. “Laiks ir viena lieta, bet kas ir izdarīts no zemnieku puses, lai būtu pārtikas graudi? Sākot ar graudaugu sēklas, augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu izvēli. Man ir zināms, kādi līdzekļi un kādos apjomos reģionā tiek lietoti. Zinu, ar kādiem līdzekļiem strādā citu reģionu zemnieki. Katram graudu audzētājam ir pašam sev jāuzdod jautājums, vai viņš ir visu izdarījis, lai būtu pārtikas graudi,” norāda P.Melbārdis. Graudu kravas tiek vestas arī uz akciju sabiedrības “Dobeles dzirnavnieks” Gulbenes tirdzniecības centru, kur, piemēram, jūlijā pārtikas kviešu cena bija 155 līdz 165 eiro par tonnu.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Šis gads dara pāri lauksaimniekiem

Kategorijas