Stipra rakstura romantiķe

2016. gada 9. septembris 00:00

2265

Anete Troice jau desmit gadus dzīvo saulainajā Kiprā

Anete Troice ir mūsējā, lai gan jau desmit gadus dzīvo un strādā Kiprā multikulturālā pilsētā Limasola. Gulbenes novada svētkos, par kuriem to apmeklētāji joprojām glabā patīkamas atmiņas, izrādē “Barona meitas septiņi sapņi” Anete iejutās Jaungulbenes pils baronu meitas Benitas Natālijas Adas fon Tranzē-Rozenekas lomā. Šo iespēju Anete joprojām atceras ar saviļņojumu.

Satiku lieliskus un talantīgus cilvēkus
“Vēl ilgi dzīvoju ar domām par izrādi. Galvā skanēja mūzika, teksti, jutu gaismas, lietu... Pagāja vairākas dienas, līdz pamazām sāku attapties. Esmu pateicīga par iespēju būt daļiņai no šī brīnišķīgā projekta un ārkārtīgi priecājos, ka satiku lieliskus un talantīgus cilvēkus. Man ļoti pietrūkst Edītes Siļķēnas, Ritas Lūriņas, Jolanda Andževa, Sabīnes Krilovas, Naura Indzera, Intas Aizkalnietes, aktieru, dejotāju, floristu, gaismas un skaņas operatoru. Pietrūkst ikviena, kas piedalījās šī brīnuma radīšanā. Uz izrādes mēģinājumiem braucu kā spārnos. Jutu sevis piepildījumu un dzīves jēgu. Svētkiem beidzoties, negribēju, lai šīs sajūtas izgaist. Mani vēl aizvien pozitīvi uzlādē atmiņas par to, cik sirsnīgas bija arī skatītāju emocijas, ko saņēmu, pat ejot pa Gulbenes ielām. Bija patiess prieks, ka vismaz uz vienu nakti skaistā Jaungulbene atdzīvojās. Tikai bija žēl, ka pēc izrādes atkal “viss pārvērtīsies atpakaļ par ķirbi”. Ceru, ka Jaungulbenes pils tiešām reiz tiks atjaunota un mēs varēsim priecāties par gulbjiem, dārziem, skaisto arhitektūru un īpašo atmosfēru, kas tajā valda. Gribu pateikties visiem un ikvienam izrādes skatītājam, kas tovakar varonīgi sēdēja lietū, izdzīvojot kopā ar mums šos septiņus sapņus,” saka Anete. Šīs neaizmirstamās sajūtas viņa glabā Kiprā. “Esmu pateicīga mūzikas autoram Jolandam Andževam, kurš man ļoti palīdzēja un atbalstīja, gatavojot dziesmas. Biju kļuvusi par regulāru viešņu viņa mājās, kur sadraudzējos ar jauko ģimeni,” piebilst Anete.

Dziedu jau kopš bērnības
Anete dzied jau kopš agras bērnības, bet profesionālas vokālās nodarbības viņa uzsākusi Kiprā, saprazdama, ka ir jāattīsta tas, kas pašai patīk. “Mūzika un it īpaši vokāls man vienmēr ir bijis svarīgs. Tagad beidzot esmu sapratusi, ka vēlos turpināt iet pa mūzikas ceļu,” saka Anete, kura Kiprā dzīvo kopš 2006. gada. Savulaik, Ineses Stalidzānes uzaicināta, viņa iesaistījusies jauniešu projektā un kā tulce devusies līdzi jauniešu grupai uz Kipru, pati nenojauzdama, ka iemīlēs šo zemi. Kiprā viņa sākusi mācīties Eiropas Universitātē, iegūstot biznesa bakalaura grādu sabiedrisko attiecību un reklāmas zinībās. Šobrīd Anete strādā par ofisa menedžeri nekustamo īpašumu aģentūrā. “Latvijā uzsāku studijas biznesa augstskolā “Turība”, tāpēc varu salīdzināt studijas Latvijā un Kiprā. Man labāk patika studēt Kiprā. Universitātē bija amerikāņu sistēma. Tas nozīmē, ka varēja izvēlēties lekciju laiku un studiju tēmas, kas ļāva plānot savu laiku. Bet, kā jau visur, bija daudz jāmācās, ja vēlies, lai būtu labi rezultāti. Kiprā mani studiju biedri bija visdažādāko nacionalitāšu pārstāvji. Tas man ļāva paplašināt savu redzesloku un komunikācijas prasmes,” stāsta Anete.
Brīvajā laikā viņa klausās ļoti daudz mūzikas, jo patīk dažādi mūzikas stili, izņemot smago roku. Kādu laiku Anete dziedājusi grupā, kas šobrīd vairs nepastāv. Šogad Anete Latvijā piedalījusies “Riga Jazz Stage” džeza mākslinieku konkursā. Tik prestižā pasākumā Anete piedalījusies pirmo reizi. Konkursā viņa vēlējusies izmēģināt savus spēkus un saņemt profesionālus ieteikumus savai turpmākajai muzikālajai attīstībai. Meitene iesaistījusies dažādās aktivitātēs jau skolas gados, viņa savulaik piedalījusies TV5 muzikālajā realitātes šovā “Talantu aģentūra”.

Kiprā iejutos viegli un ātri
“Pašai ir grūti noticēt, ka ir pagājis tik daudz laika, kopš esmu projām no Latvijas. Atbraucot uz Latviju, šķiet, ka tikai vakar aizlidoju, bet tad satieku cilvēkus, redzu, ka viņiem jau bērni, vēl citi izauguši un paši izmainījušies līdz nepazīšanai. Tad saprotu, cik ātri skrien laiks. Varbūt tikai man tā šķiet. Es ļoti ātri un viegli iejutos Kiprā, jo grieķu kiprieši pēc savas dabas ir viesmīlīgi, atvērti, izpalīdzīgi un draudzīgi. Latvieši ir laipni lūgti Kiprā. Ja cilvēks prot angļu valodu, arī darbu sameklēt ir viegli, jo Kiprā dominē angļu valoda. Man patīk garās un saulainās dienas, viss notiek bez stresa, ir tīras pludmales un skaista daba. Idillisks Vidusjūras dzīvesveids – 340 saulainas dienas gadā un ļoti pozitīvi cilvēki. Te visas nacionalitātes sadzīvo draudzīgi,” Anete dalās iespaidos. Limasolu viņa sauc par savu pilsētu, jo tā ir otrā lielākā pilsēta Kiprā. Tajā atrodas galvenā osta. Pilsētā atrodas 178 tūkstoši ārzemju uzņēmumu, kas nodarbina simtiem tūkstošus cilvēku. “Kiprā ir liela latviešu komūna, latviešus satieku, arī ejot pa ielu. Tiesa, Kiprā pilsētās dzīves dārdzība ir atšķirīga. Limasola ir visdārgākā pilsēta, jo tā ir biznesa pilsēta. Piemēram, minimālā dzīvokļa īre manā pilsētā ir no 400 līdz 450 eiro. Minimālā alga Kiprā ir 850 eiro,” Anete ļauj salīdzināt.
Ar prieku Anete raksturo Kipras kultūras dzīvi. “Salā ir daudz kultūras pieminekļu. Visu gadu notiek izstādes, koncerti, teātri un tautas svētki. Kiprā ir spēcīgas tradīcijas, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Visu gadu reliģisko svētku laikā ir nacionālās brīvdienas. Īpaša ir smalka, tikai Kiprai raksturīga mezgliņu izšūšana, ko mātes meitām sāk mācīt kopš sešu gadu vecuma.

Vienmēr ir zvans mammai
Anete par sevi saka, ka esot stipra rakstura romantiķe. “Kaut kur lasīju, ka ir tikai divi cilvēku tipi: pirmais - cilvēki, kuri prasa ļoti daudz no citiem, otrais – cilvēki, kuri prasa ļoti daudz no citiem, bet vēl vairāk no sevis. Es piederu otrajam tipam. Sev nedodu atlaides. Prasu no sevis daudz. Esmu perfekcioniste. No tā pati dažkārt ciešu,” sevi raksturo Anete. Par savu vistuvāko cilvēku viņa uzskata mammu Liānu. Starp abām izveidojušās ļoti tuvas attiecības. “Mamma ir arī mana labākā draudzene. Tad, kad šķiet, ka pasaule brūk, uzreiz zvanu mammai, jo zinu, ka viņa vienmēr uzklausīs, sapratīs, atbalstīs un dos padomu. Mammas balss man ir kā “ātrā palīdzība”. Viņa mani iemācīja atrast pozitīvo it visā, arī negatīvajā.” Vai Anete kādreiz pieļauj iespēju pavisam atgriezties Latvijā? Uz šo jautājumu viņa atbild: “Tāda iespēja vienmēr pastāv, bet pagaidām to neplānoju.”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Stipra rakstura romantiķe

Kategorijas