Litenes muižā bauda cilvēku un dabas radīto skaistumu

2016. gada 13. septembris 00:00

1462

Litenes muižā bauda cilvēku un dabas radīto skaistumu

Litenes muižā – otrās Kultūras mantojuma dienas

Ik gadu septembrī Eiropas valstīs notiek Kultūras mantojuma dienas, Latvijā šogad – 25.reizi, bet Gulbenes novadā tās tiek rīkotas otro reizi. Pagājušajā svētdienā “Litenes muižu vēstures līkločos” iepazina vairāk nekā 2000 interesentu, kas kultūrvēsturisko ainavu baudīja zem Pededzes sirmo ozolu un liepu lapotnes.
“Šogad Eiropas Kultūras mantojuma dienu tēma ir kultūrvēsturiskā ainava, ko mēs redzam, dzirdam, sajūtam ar degunu un ko varam arī pataustīt. Litenē ir lieliska iespēja to visu izbaudīt,” teica Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas inspektore Sarmīte Dundure.
Tika atklāts pēc liteniešu iniciatīvas tapušais tējas paviljons jeb sapņu namiņš. “Daudzi jautā, kāpēc to nesaucam par mīlestības namiņu. Bet mīlestība arī bieži ir tikai sapnis. Šajā vietā jebkurš var kaut ko vēlēties. Vēlams, lai abas rokas tiktu uzliktas uz gulbīšiem, tad vēlēšanās noteikti piepildīsies,” skaidroja Litenes muižas barons jeb Litenes pagasta pārvaldes vadītājs Vilnis Lapiņš. Viņš atgādināja, ka šie paviljona grīdas akmenī iestrādātie gulbji ir veidoti akcijā “100 gulbji Latvijas simtgadei”. Pasākuma vadītājs Edijs Frīdenbergs atklāja, ka romantiskā ainava ar promenādi, kas ved uz tējas jeb sapņu paviljonu, ir burvīga vieta, kur jaunas ģimenes var sākt kopēju dzīves ceļu. Viegli iztēloties, kā līgava un līgavainis nāk lejup pa nogāzes celiņu un pa promenādi dodas uz tējas paviljonu. Balvu muižas pirmā īpašniece Konstance Hilzena, kuras tēlā iejutās Balvu profesionālās vispārizglītojošās vidusskolas pārstāve Maruta Castrova, atzinās, ka ir pārsteigta par ieceri – izveidot tējas paviljonu ģimenes svētkiem. “Tas cels jūsu pašapziņu un dos spēku, jo šajā vietā katrs jutīsies kā muižnieks, radīs vēlmi palikt te un attīstīt savu novadu,” teica M.Castrova.

Ainava nav tikai sakopta teritorija
Parasti ainava asociējas ar skaistu skatu. Tomēr ainava ir kas vairāk nekā tikai sakopta teritorija. Tajā atspoguļojas tūkstošiem gadu laikā notikušas pārmaiņas, kuras veicina dabas procesi un cilvēku darbība. Baronese Volfa jeb Daiga Lapiņa, kas ir liteniete vairākās paaudzēs, uzsvēra, ka skaistās ainavas Pededzes krastā veidojas tāpēc, ka ir cilvēki, kas mīl šo vietu. Arī Litenē un novadā labi pazīstamais vēsturnieks Jānis Zvaigzne atzina: “Skaista ir Litenes ainava, taču, stāvot kalnā muižas pagalmā, var just tālas pagātnes elpu. Gara acīm redzu, ka kalnā stāv muižas dibinātājs – poļu vietvaldis Staņislavs Penkoslavskis. Viņš bija dabas mīļotājs, tāpēc ieraudzīja šo vietu, bet muižu neuzcēla. Toties deva šai vietai skaisti skanošo vārdu Litene.” Toreiz apkārtnē dzīvoja maz cilvēku, turklāt pārsvarā somugri jeb igauņu izcelsmes, bet S.Penkoslavkis no tuvējās Kalnienas un Beļavas puses šurp pārveda latviešus. “Die Lette – latvieši, Lettenshof – Letenes muiža, bet laika gaitā nosaukums ir pārveidojies, tāpēc tagad ir Litene, kuras vārdu zina visā Latvijā,” pamato J.Zvaigzne. Litenes muižas kompleksa veidošanās saistīta ar baronu Volfu ģimenes vārdu, tā šo īpašumu pārvaldīja 120 gadus jeb piecās paaudzēs. Arī starp Volfiem bija dabas mīļotāji, tāpēc nav brīnums, ka muižas apkārtnē tika veidota un kopta ainava. Pededzes stāvajā krastā celto pili ieskauj ainavu stila parks ar izteiksmīgu liepu aleju. Parkā stādītas gan vietējās, gan eksotisku koku un krūmu sugas.

Rosina saglabāt un pilnveidot vērtīgo
Litene ir saistīta ar Latvijas atbrīvošanās cīņām 1919. un 1920.gadā, ar traģiskiem notikumiem Otrā pasaules kara gados, ar muižas ēku pārvērtībām pēckara gados. “Vēstures notikumi nav bijuši labvēlīgi muižas ansamblim, jo ne tikai kari, arī divi ugunsgrēki, ir to postījuši. Ēkas ir saglabājušās, taču ir pārveidotas. Tāpēc loti uzmanīgi ir jāieklausās Litenes stāstos un jāieskatās skaistumā, kas ir saglabājies,” teica J.Zvaigzne. Lai pārliecinātos, cik zinoši ir pasākuma dalībnieki, nelielā konkursā vajadzēja atbildēt uz jautājumiem. Kādā stilā ir būvēta Otto fon Volfa Litenes pils? Pēc kādas muižas parauga veidota Litenes muiža un liepu aleja jeb liepceliņš? Kam barona laikā kalpoja tagadējā tautas nama ēka? Kas tagad ir oranžērijas vietā? Kas atrodas vešūža vietā? Kuras Gulbenes ēkas celtniecībā ir izmantoti akmeņi no Litenē nojauktā žoga? Ja atbildes nezina, tās var uzzināt. Taču Litenes pamatskolas direktore Sarmīte Locāne, kas vadīja ekskursijas pa muižas kompleksu, nevarēja interesentiem atbildēt, kas sagaida šo izglītības iestādi nākotnē. Pamatskola muižas ēkā atrodas kopš 1925.gada. Iespējams, ka perspektīvā tajā būs mūžizglītības centrs.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Litenes muižā bauda cilvēku un dabas radīto skaistumu

Kategorijas