Premjera mājasdarbs

2016. gada 13. septembris 00:00

Sakārtot valsts pārvaldi, lai būtu skaidrs, kā izlietota nauda

Pagājušajā piektdienā darba vizītē Gulbenes novadā un pilsētā uzturējās Ministru prezidents Māris Kučinskis. Novada domē, tiekoties ar domes vadību, deputātiem un pašvaldību vadītājiem, M.Kučinskis sāka ar vārdiem: “Prieks redzēt tik daudz pazīstamu seju!”

Savukārt Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andris Apinītis ar tikšanās dalībniekiem dalījās norādē citam citu neslavēt, bet uzdot jautājumus Ministru prezidentam. Tikšanās laikā visvairāk tika akcentēti ar izglītību saistīti jautājumi.
Vispirms M.Kučinskis pasniedza Ministru prezidenta Pateicības rakstu Rankas pamatskolas direktorei Laimai Brašei un šīs pašas skolas skolotājām Mārītei Brašei un Aijai Krēsliņai, kuras ārzemēs dzīvojošajiem latviešu jauniešiem tālmācībā palīdz apgūt latviešu valodu un izzināt latvisko dzīvesziņu, organizējot vasaras nometnes Latvijā.

Esam korekti pret cilvēkiem
Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls bija pirmais, kas “ķērās vērsim pie ragiem”, vispirms Ministru prezidentam iesniedzot informatīvu materiālu par situāciju novada izglītības iestādēs, sākoties jaunajam mācību gadam. Savu uzstāšanos A.Šķēls sāka ar neizpratni par pedagogu darba samaksas modeli un klašu piepildījumu. “Kurš ir tas brīdis, kad Izglītības un zinātnes ministrija skaidri pasaka, kādam jābūt bērnu skaitam, lai tiktu piešķirts finansējums? Ministrijas cilvēki norāda, ka finansējums būs zināms septembra beigās. Tas ir kārtējais paradokss. Septembra sākumā skolotājs absolūti nezina ne par savu slodzi, ne arī par finansējuma apjomu izglītības iestādei kopumā. Manuprāt, būtu atkal vērts atgriezties pie iepriekšējo gadu taktikas, ka 27.maijā tiek noziņots skolēnu skaits. Skolotājiem un skolas direktoram, ejot atvaļinājumā, ir zināms, ar kādu finansējumu var rēķināties. Novadā ir skaidrs, cik mēs varēsim maksāt un arī maksāsim pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, ņemot vērā grupu piepildījumu. Mēs esam korekti pret saviem cilvēkiem, lai viņi par savu darbu nesaņemtu mazāk kā līdz šim,” norādīja A.Šķēls. Viņš uzsvēra, ka ir svarīgi nodrošināt sociālo spilvenu, atsaucot atmiņā 2011.gadu un 15 miljonus vērto Eiropas projektu, kas pedagogiem piedāvājis iespēju pārkvalificēties gadījumā, ja viņiem draud darba zaudēšana, kā arī radījis sociālo aizsargātību pirmspensijas skolotājiem.
A.Šķēls pauda pārdomas arī par skolu tīklu, kas šobrīd nav optimāls ne tikai Gulbenes novadā, bet arī citos novados. Ņemot vērā mazo skolēnu blīvumu novadā, kas ir mazāks par 0,5 skolēniem uz vienu kvadrātkilometru, būtiska ir nelielo skolu tālākā darbība un pedagogu atalgojuma iespējas. Respektējot bērnu dzīvesvietu, aktualizējams ir jautājums par skolēnu pārvadājumu, kas rada papildu izdevumus pašvaldībai. “Kad valsts uzsāka pirmo skolu optimizācijas vilni, valsts atmaksāja skolēnu pārvadājumus reorganizētajām un optimizētajām izglītības iestādēm. Varbūt arī šobrīd valdības līmenī būtu iespējams vienoties un panākt pretim pašvaldībām? Tas ļautu veiksmīgāk risināt lēmumus, kas saistās ar skolu tīklu,” uzskata A.Šķēls. Runājot par starp pašvaldību norēķiniem, A.Šķēls tos salīdzināja ar “karstu kartupeli”. Skolu tīklu neizdosies optimizēt, kamēr netiks sakārtoti pašvaldību norēķini. “Šis faktors bremzē arī pedagogu algu reformu, jo pašvaldības pārdalīs finansējumu no lielajām uz mazajām skolām, lai maksimāli saglabātu skolas. Tās ir pierobežu skolas,” uzskata nodaļas vadītājs. Viņš ieteica padomāt arī par projektu pēctecību, nevis tikai par to skaitu, jo ir izdevies īstenot ļoti labus projektus, bet tie neturpinās, piemēram, pedagogu atbalsts prioritārajos mācību priekšmetos, piešķirot 150 eiro darba motivācijai.

Mājasdarbs – kur paliek nauda
“Man ir biežas sarunas ar izglītības ministru Kārli Šadurski. Nav tādas mistiskas nezināmas naudas āderes, lai valsts varētu pasmelties naudu un to iedotu pašvaldībām. Es ļoti ceru, ka varēs sakārtot visu valsts pārvaldi tā, lai būtu zināms, kur nauda tiek izlietota. Tas ir mūsu lielais mājasdarbs. Mēs nevaram aizstāvēt neko, ja nav zināms viss par valsts budžetu. Žēl, ka bijusī izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile nepabeidza savas ieceres, jo viņai nebija atbalsta. Tika pazaudēts laiks un tagad ir daudzas lietas, kur būs jālabo kļūdas, piemēram, tas nav normāli, ka vēl 1.septembrī nav skaidrības par skolēnu skaitu, algām un tamlīdzīgi. Arī pedagogu algu modelī būs kaut kas jāpielabo,” pauda Ministru prezidents. Viņš norādīja, ka ir jāizveido arī sociālais spilvens. “Bija uzdevums šo procesu jau uzsākt, bet Sociālo lietu komisija Saeimā pierādīja, ka priekšlaicīgas pensionēšanās iespēju palabošanai ir lielāks efekts nekā pensiju speciālprogrammai,” teica M.Kučinskis. Viņš solīja, ka jau tuvākajā laikā tiks sakārtots arī skolēnu pārvadājumu jautājums, minot trīs galvenos etapus: pedagogu atalgojuma sistēmas sakārtošanu, darba kvalitāti, skolēnu pārvadājumus saistībā ar iespējamo mazo skolu slēgšanu. “Šajā darbā ir vajadzīgs praktiķu pienesums, jo es augstu novērtēju viņu priekšlikumus. Cieši kopā ir jāstrādā Satiksmes ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai. Šāds skolēnu pārvadājumu modelis top. Atsevišķās vietās labi ir pastrādājuši arī valsts autopārvadātāji, jo ir iespējams pārkārtot arī sabiedriskā transporta maršrutus skolēnu ērtībām. Te jau ir katras pašvaldības darbs. Drīzumā tiks vērta vaļā programma par skolu savstarpējiem norēķiniem tur, kur novados blakus ir skolas,” bilda Ministru prezidents. Viņš uzsvēra, ka līdz 2017.gada 1.septembrim jābūt skaidrībai par šiem norēķiniem, kā arī uzslavēja novadu, ka skolu optimizācija veikta pārdomāti.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Premjera mājasdarbs

Kategorijas