Aci pret aci ar meža cūku baru

2016. gada 13. septembris 00:00

661

Mednieks: nebajag baidīties no meža zvēriem

Kāda gulbeniete sava atvaļinājuma laikā piedzīvojusi pamatīgu izbīli, ogojot mežā, kur satikusi lielu meža cūku baru. Viss beidzies laimīgi, tomēr - no kā mežā jābaidās un vai vispār vajag baidīties.
Ogotāja stāsta, ka tik lielu meža cūku baru – apmēram divdesmit meža cūkas, starp kurām kādas sešas lielās cūkas - pirmo reizi mūžā redzējusi un nobijusies ne pa jokam.

Bijušas paniskas bailes
“Divatā gājām pa Kaļņa ceļu. Lasījām ogas, gājām pāri grāvim. Bļaustījāmies, smējāmies, līdz iztraucējām meža cūku baru. Tas cēlās augšā un mūs pamanīja. Sākumā nesapratām, vai stāvēt klusu vai bēgt, iestājās panika. Sākām aurot, sist ogu mašīnu pret spaini. Cūkas mūs ielenca barā, un mēs stāvējām vidū kā “rožu dārzā”, bet viņas joņoja mums apkārt. Otra meitene sāka bēgt projām. Viena meža cūka sekoja viņai līdzi kādus trīs soļus. Es bļāvu, cik spēju, situ ogu mašīnu pret spaini. Tad sivēni nobijās un muka projām. Un viņiem līdzi aizskrēja arī visas meža cūkas. Mēs šausmīgi pārbijāmies! Spainī bija kādi pieci litri ogu, bet, kad paskatījos, tas bija tukšs. Nezinu, kur ogas palika,” piedzīvoto atceras ogotāja. Atbraucot mājās viņa pat devusies uz aptieku pēc zālēm.
Kāda sieviete Strados arī redzējusi, iespējams, šo pašu meža cūku baru. Viņa braukusi sēņot Kaļņa otrā pusē. Autobuss apstājies un gaidījis, kamēr pāri jaunajam Rēzeknes ceļam pāriet liels meža cūku bars. “Tās ir muļķības, ka meža cūku nav! Sevišķi Kaļņa rajonā. Šogad, ogas lasot, mēs nesastapām tikai vilku un lāci. Visi pārējie meža dzīvnieki bija – stirnas, čūskas, lapsas, zaķi. Bet šāda sastapšanās ar meža cūkām gan ir pirmo reizi mūžā. Kad runājām ar mežsargiem, viņi teica, ja mēs tikai būtu stāvējušas, nebūtu taisījušas troksni, tās cūkas, iespējams, skrietu aplī mums tuvāk un tuvāk. No trokšņa sivēniem kļuva bail un viņi aizmuka,” stāsta ogotāja un piebilst, ka ogas lasīt tagad brauc pilnīgi uz pretējo pusi, savukārt līdzbraucēja vairs uz mežu nebrauc.

Nevajag baidīties no meža zvēriem
Mednieks Jānis Naglis saka, ka no meža zvēriem nevajag baidīties. “Meža cūka nekādā gadījumā cilvēkam neuzbruks. Cūka mūk no cilvēka, izvairās no sastapšanās ar cilvēku. Ja iztraucē baru, tad viņas vienkārši apjūk,” viņš saka. Mednieks iesaka drošības pēc apstāties pie kāda koka, jo kokā dzīvnieks neskries. Ja sivēnus izbaida, viņi var nejauši uzskriet virsū, bet nevis uzbrukt. Cūka var uzbrukt, kad pavasarī ir mazie sivēni un sivēnus kāds aiztiek. Meža cūka var uzbrukt, ja ir sašauta un viņai seko.
“Nav jābaidās mežā ne no lāča, ne no cūkas, ne no kā. Arī vilks neuzbruks, jo nav mums Latvijā tādu vilku baru. Ir bijuši reti gadījumi, bet tad tā ir vai nu trakumsērga, vai vēl kaut kas. Latvijā nevajag baidīties no meža dzīvniekiem. Tiesa, pirms gadiem desmit Gulbenes novadā kādam ogotājam mežā lūsis bija tā kā mēģinājis lēkt virsū un aizķēris ar ķepu. Toreiz ar medniekiem spriedām, ka visdrīzāk lūsim bija medījums. Turpat bija mazais kaķēns, tāpēc māte aizstāvoties biedēja projām - cilvēks piegāja par daudz tuvu. Lūsis jau arī neuzbruka, tikai roka bija nedaudz ieskrāpēta. Ogotāju toreiz pret trakumsērgu potēja. Bet tāds gadījums ir viens no tūkstoša. Nevajag baidīties no meža zvēriem, cilvēks ir lielāks zvērs! Vienam pašam naktī divos atrasties Rīgā, piemēram, Maskavas rajonā, ir bīstamāk, nekā vienam atrasties tumsā mežā. Mežā neviens jums neuzbruks,” saka J.Naglis.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Aci pret aci ar meža cūku baru

Kategorijas