“Saulgriezes ziedos saules zaķēni skrien”

2016. gada 13. septembris 00:00

Iveta Krūmiņa

Šodien saule kā vēlīga sieva
savus smieklus pār jumtiem lej,
izkaisa ielās un noglāsta sejas,
koku lapotnēm nosarkt liek.

Šodien saule kā ražena sieva
atvērtos logos vēl vasaru lej,
briedina ābolus, piebārsta ziedus,
pīlādžu čemuriem nosarkt liek.

Zeme paver alkainas plaukstas –
zeltaini sapņi no debesīm krīt.
Dzeltenruds vilnis zelta putekļus kaisa -
rudzu lauks maizes dziesmu dzied.

Daiga Kalinka

Manā dārzā šodien līst mīlestības lietus.
Saulespuķes pielīst silti dzeltenas
Un kļūst par tiltu starp atvasaras siltumu
Un neizbēgamiem auksta sniega miltiem.

Atnāc pie manis ciemos šodien,
Atbrauc ar dzeltenu lapu laivu!
Iekursim krāsni un laiski vērosim,
Kā domas pa rudens pelēku peļķi airējas.
Iziesim dzestrā naktī un raudzīsim, vai vārdi
Kā pīlādži piebriest un tumsā gail.

Atnāc ciemos – gan saulē, gan lietū!
Pārliesim tumsu ar saulainu medu,
Vārīsim tēju no aizpērnā ledus.
Gājputnu balsīs runāsim intīmu dzeju
Un kā jukušas saulespuķes
Uzlūgsim visus rātnos un godīgos uz traku deju!

Manā dārzā šodien līst saulespuķu lietus,
Un es eju nolikt rudeni pie vietas,
Un es eju ievākt saulespuķu prieku,
Lai ar to caur rudeni uz ziemu ietu!

Inese Tirzīte

Dzeltenās lapu kaudzēs
sabira bērni mazi un skaļi -
tie dzeltenu puteni kaisīja,
tur saulainu puteni taisīja.
Pat pelēkie mākoņi smaidīja.
Es arī.

Antoņina Logina

Saulgrieze,
tu rudenim pretim ej
kā spītniece vasaras zeltā.
Mirdz dzeltenās saules seja,
pland vējā tavs zeltainais spīts.
Tu skatu debesīs slej -
nav baiļu no lietus un vēja.
Pret sauli vērs zieda seju
un šūpojies liegajā dejā.
Tev rītos ar rasas pērlēm
kā dimantiem rotāties ļauts.
Tu - skaistākā saules meita,
kas izdejot vasaru trauc.

Evita Lūse

mijkrēslī mitrā
bērzu galotnes šalc
bet ir rīts
saulīte ceļas
starp vēju un mākoņiem brien
saulgriezes ziedos
saules zaķēni skrien
rudens rīta ainava
dvēseli sasilda
saulīte ceļas
starp vēju un mākoņiem
atveras diena
vēl viena

Agnese Līcīte

karsts vakars dedzina vientulību
ar lūpukrāsu pārvelku logam
tavs vārds dzimšanas gads
un mīļākā krāsa iespiežas stiklā
ar raupju lēnīgu švīkstu
nedrīkstu pierast dzīvot
no sienas līdz sienai
gribu pāri
izšvirkstēt jumtos
izsvilt līdz dziļākai jūrai
un izmirkušai lasīt saulespuķes
vēl vasaras auglīgā klēpī
tikai jāapiet dzīve
un kāršu namiņš jāsaliek
uz ačgārno pusi

Ramona Ruņģe

Es ziedēšu!
Kaut velnišķīgs smagums
Plecus pie izkaltušās zemes spiedīs –
Es ziedēšu!
Kaut asaras dzīvību
No acīm ārā skalos –
Es ziedēšu!
Kaut arī ziema pavasari
Pār slieksni vairs nelaidīs –
Es ziedēšu!
Es ziedēšu un no ziediem
Pārpasaulīgu spēku
Pasaulē iesmaržošu.
Es ziedēšu...
Un ne tikai...
Es arī augļus
Pilnus ar sēklām došu.

Arvis Degums

Tavas acis tā dzirksteļo, ka gaismas no tām
Pietiktu vēl diviem tādiem kā es.
Bet es esmu skops un greizsirdīgs mazliet.
Man gribas, lai tavas acis tikai man dzirksteļo.
Es nezinu, kas mani dzen,
Es nezinu, kas mani gana.
Varbūt, ka mani pieskatīt tu esi atnākusi.
Tev acis dzirksteļo, es kļūstu vājš.
Es kļūstu tavās rokās māls,
Es kļūstu nepazīstams sev.
Tev acis dzirksteļo.
Kā būs, kā nebūs – kurš lai zin’.
Man varbūt jāuzmanās tā,
Lai dzirksteles no tavām acīm
Pērnā kūlā neiekrīt,
Tad nepietiks mums abiem jūru,
Kas ugunsgrēku spētu dzēst.
Es tavās rokās esmu māls.
Tev acis dzirksteļo.

Ivars Strautiņš

Siltiem dimantiem piebērta debess,
sen jau nekursē baložu pasts.
Tavā pusē pēc skanīgiem svētkiem
ir tik mierīga vasaras nakts.

Kaut kur spārēs tie baloži dūdo,
rimti griežas tavs likteņa rats.
Kādas plaukstas šo pasauli šūpo,
ka tik mierīga vasaras nakts?

Pilns ar sapņiem tu lapenē sēdi,
pārdeg svece, un izdūmo dakts,
bet šai brīdī tu nezini bēdu -
ir tik mierīga vasaras nakts.

Ir tik mierīga, mierīga elpa,
un tev gribas caur mūžību nākt.
Apkārt nav vairs ne laika, ne telpas,
tikai mierīga vasaras nakts.

Inese Strautmale

Mīlestība kastroļos un pannās mīt,
Mīlestība – baltos, tīros kreklos.
Mīlestība vakarā sakoptā istabā sēd
Un klusi, klusi ar tevi pankūkas ēd.
Mīlestība ar tevi maigi sarunājas,
Mīlestība jautā: - Kā tev šodien gāja?
Mīlestībai rāma ir gaita, nemīl tā pātarus skaitīt,
Vien saprast un pareizos vārdus rast.
Kas meklē, tam izdodas to atrast.

Inta Aizkalniete

Klausies, kā krīt
Sudraba lāses akā.
Svarīgs ir tas,
Ko viens otram mēs nepasakām.
Svarīgs ir ceļš,
Kas caur tuksnesi vijas,
Zvaigznes, kas slīd pāri mums
Kā nakts melodijas.
Svarīgs ir laiks,
Ko mēs modināt spējām,
Ūdens, kas mirdz saules staros
Un zib rīta vējā.
Svarīgs ir tas,
Kas tikai ar sirdi redzams,
Vārdi, ko teic skatiens tavs,
Kas dvēselē sedzams.

Sarmīte Zviedre

Pie manis atnāca vārdi,
bet es neuzdrošinājos tev tos sacīt.
Tie bija tieši tik īsti,
cik īsti esam mēs paši.
Pie manis piestāja klusums,
ko neuzdrošinājos traucēt,
Tas bija tieši tik dziļš
kā mūsu atklātība.
Tad piestāja eņģelis balts
un pieskārās manām acīm.
Un tad beidzot es sapratu,
ka visu sajusto var arī nepasacīt.

Irisa Puidze

Laikam ir spārni –
Kā zemes bitei tik smalki.
Laikam ir sega –
Kā mākoņi pūkaini, balti.
Laikam ir prieks,
Kas vienmēr smaida,
Un laikam ir bēdas,
Kam patīk, ja vaidam.
Laikam ir viss,
Un, vai gribam vai ne,
Tikai atpakaļ ceļu
Tas nemeklē…

Vilis Grasis

Mēs esam šai stundā, šai vietā uz zemes.
Kas notiek šodien, tas nebūs vairs rīt.
Mēs izjūtam, baudām un saprotam sevī
To mirkli, to stundu, uz zemes kas mīt.
Un rītdiena atnāks ne saukta, ne lūgta
Ar saulstariem siltiem no rīta,
Bet šodiena paliks kā atmiņu grauds,
Ko iedēstīt pagātnes laukā.

Gunita Irbe

***
Nu jau manī
sāk ziedēt virši.
Bet arī tie ir maigi.
Un es nemaz vairs tā negribētu
kā pavasaros baltie ķirši.
Nu jau manī
upes mierīgāk plūst.
Rāmāk var aplūkot krastus.
Var pamanīt ziedus -
trauslus un neparastus.
Nu jau manī
saules rieti zaigo dziļāk kā lēkti.
Bet viss,
kas labs,
man joprojām ir svētki.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

“Saulgriezes ziedos saules zaķēni skrien”

Kategorijas