Dzirkstele.lv ARHĪVS

Masu skatos – galgausnieši un gulbenieši

Malda Ilgaža

2016. gada 15. septembris 00:00

1857
Masu skatos – galgausnieši un gulbenieši

“Mēs meklējām bānīti, kurš būtu transformējams par vecmodīgāku bānīti. Sākumā mēs ļoti gribējām, lai bānītis būtu braucošs, bet sapratām, ka braucošā bānītī visai komandai būs ļoti grūti strādāt, jo tā vagons ir neliels un šaurs. Tāpēc filmēšana notiek bānīša vagonā, ko mēs paši šūpojam. Esam pateicīgi bānīša darbiniekiem par atsaucību,” stāsta filmas māksliniece Ieva Romanova. Māksliniece uzteic Vārnu ielas pagalmu Rīgā, kur arī notiek filmēšana, par tā īpatnējumu, pelēko bruģi, mūriem un savdabīgo skarbumu. Filmēšanas laikā videi ir liela nozīme, jo tā palīdz ne tikai filmas veidotājiem, bet arī aktieriem. Vārnu ielas pagalms ticis vairākkārt pielāgots un pārveidots, ļaujot šo pagalmu filmēt no ārkārtīgi dažādiem rakursiem.
“Gulbenes-Alūksnes bānīša” pārvadājumu daļas vadītājs Raitis Melders stāsta, ka bānīša vagonā ticis mainīts tapešu dizains, izvēloties Latvijas laika pelēcīgos un mierīgākos toņus. “Nācās izgatavot jaunus somu plauktus atbilstoši trīsdesmitajiem gadiem. Vagona interjers tika mainīts salīdzinoši krasi. Mākslinieki pirms filmēšanas brauca un skatījās. Tad tika pieņemti lēmumi, ko un kā labāk darīt. Viss pāris dienās tika pārveidots perfekti un saskaņoti. Mums ir patīkami, ka ir šāds projekts. Tvaika lokomotīves ar vēsturiskajiem vagoniem Eiropā tik bieži nemaz nav sastopamas. Ar to mēs tomēr esam ekskluzīvi. Par mums ieinteresējusies krievu filmu industrija. Ļoti iespējams, jau nākamajā gadā te varētu tikt filmēta vēsturiska filma, kuras darbība notiek 1914.gadā. Par bānīti interesi izrādījuši arī vēl citi ārzemju filmu veidotāji.  

Senatni papildina mūsdienu tehnoloģijas
Filmas režisore Ināra Kolmane uzteic mūsdienu tehnoloģiju brīnišķīgās izmantošanas iespējas, lai gan filmā darbība norisinās 1937.-1938.gadā. “Tā mēs, vadoties no rakstnieces Vizmas Belševicas darba, visi kopīgi vienojāmies sagatavošanas periodā kopā ar operatoru Jurģi Kminu, filmas galveno mākslinieci I.Romanovu un kostīmu mākslinieci Ievu Veitu. Izmantojam modernās tehnoloģijas, lai, stāstot par veciem laikiem, filma būtu mūsdienīga. Cenšamies, lai šis stāsts būtu arī pietiekami ticams. Šobrīd tiek filmēta “Billes” pirmā grāmata. Mums bija saruna ar grāmatas autori, ka mēs veidosim esenci, ņemot no visām grāmatām pa druskai, vai arī izvēlēsimies tikai pirmo un otro daļu, tomēr rezultātā kopā ar filmas scenāristiem nonācām pie tā, ka tā būs tikai pirmā grāmata,” stāsta I.Kolmane. Režisore atklāj, ka no daudzajiem bērniem nenācies viegli atrast arī mazās Billes lomas atveidotāju Rūtu Kronbergu. “Godīgi sakot, ieraugot Rūtu, jau pēc pirmajām provēm man uzreiz bija klikšķis, ka viņa ir īstā. Mēs turpinājām godprātīgi meklēt vēl arī pārējos bērnus, bet drīz to darījām, viņus jau pieskaņojot Rūtai. Domājot par šīs filmas veidošanu, man gandrīz jau bija skaidrs, kādus aktierus vēlos tajā redzēt. Bija skaidrs, ka Billes mātes lomā būs Elīna Vāne, bet tēva – Artūrs Skrastiņš.  

Masu skatu dalībnieki “neiznesas”
“Šobrīd Gulbenē nekas vairāk filmēts netiks. Mēs strādājam pie ainām, kas varētu būt Billes sapņi un vīzijas. Tās mēs varam filmēt arī mazliet vēlāk, bet tagad ir jāuzfilmē viss tas, ko mums atļauj daba, jo tuvojas rudens, kā arī tas, ko ļauj darīt pati galvenā varone, jo viņa aug. Rūtai šobrīd ir astoņi gadi, bet Billei – septiņi. Mēs neesam tālu no patiesības. Pēc filmēšanas Gulbenē to turpināsim Rīgā, Vārnu ielā, V.Belševicas dzimtajā pagalmiņā. Esam filmējuši arī Tērvetē, Katvaros, Zentenē,” stāsta režisore. Viņa atzinīgi vērtē masu skatu dalībniekus, lai gan starp viņiem jau pēc pirmajām četrām filmēšanas stundām kāds bilst, ka vairs ne mūžam nefilmēsies.
“Abas ar mākslinieci arī tā sakām pēc katras filmas, bet drīz vien atkal top nākamā. Mēs esam pateicīgi tiem cilvēkiem, kuri atnāca, jo viņi strādā ļoti labi un nepārspīlēti. Dažreiz ir tā, ka cilvēki, kas nav profesionāļi, grib ļoti tēlot un “iznesties”. Mums nav aizķeršanās ar masu skata dalībniekiem, bet ir ļoti daudz dubļu, kas paņem laiku. Domāju, ka Gulbenē būs arī šīs filmas izrāde,” uzslavē I.Kolmane.       

Nogurdinošs, tomēr piedzīvojums
“Kopā ar mani masu skatos filmējas arī meita Kristīne. Viņa lasa 1937.gada baznīcas kalendāru.  Šādā avantūrā es un Kristīne piedalāmies pirmo reizi. Vagonā tiekam dažādi pārsēdināti un filmēti vēl un vēlreiz, kamēr viss ir tā, kā iecerējuši filmas veidotāji. Billes lomas atveidotāja mums visiem ļoti patīk. Viņa ir maza aktrise,” izmantojot brīvo brīdi, stāsta gulbenietis Edgars Naglis. Savukārt gulbenietim Voldemāram Niedrem masu skatos iedalīta putnu vērotāja un avīzes lasītāja loma, par ko liecina senlaicīgais binoklis. Arī viņš filmējas mūžā pirmo reizi. Galgausniete Silvija Pauga stāsta, ka viņu par filmas uzņemšanu Gulbenē informējusi māsas meita Līga, kura arī strādā filmu industrijā. Viņa uzdevusi apzināt masu skatu dalībniekus. “Bija noteikts, ka jābūt dažāda vecuma cilvēkiem, trim bērniem. Sākumā masu skatiem bija vajadzīgi 18 cilvēki, bet skaitu vajadzēja samazināt līdz 12 cilvēkiem. Viss notiek interesanti. Bille brauc ar vilcienu uz Ugāli. Aina ar desu maizes, kas ietīta siļķu papīrā, mešanu tika filmēta vai desmit reizes. Pati masu skatos piedalos pirmo reizi, bet daudzi mani radi to jau ir darījuši citās filmās. Man pat bija jāpārģērbjas trīs reizes. Filmēšanas process tomēr nogurdina, bet piedzīvojums ir un paliek piedzīvojums,” smejas S.Pauga.