Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Novada piensaimnieki nedomā samazināt piena ražošanu

Mārīte Dzene
Laikraksta arhīvs

2016. gada 15. septembris 00:00

386
Novada piensaimnieki nedomā samazināt piena ražošanu

Paredzēts maksāt 140 eiro par tonnu nepiegādātā piena

No šodienas, 15.septembra, var pieteikties Eiropas Savienības atbalstam par piena ražošanas īslaicīgu samazināšanu trīs mēnešu periodā, salīdzinot ar tādu pašu periodu iepriekšējā gadā. Atbalsts piena ražotājiem tiks izmaksāts 2017.gada sākumā.

Pieteikties kompensācijām var līdz 21.septembrim
“Eiropas Komisija ir piešķīrusi 150 miljonus eiro atbalstu visu dalībvalstu piena ražotājiem, kuri, finansiālo grūtību spiesti, apsver iespēju brīvprātīgi samazināt piena ražošanas apjomus savā saimniecībā. Ja piena ražotājiem ir interese par piedāvājumu, var tam pieteikties līdz 21.septembra pulksten 13.00. Patlaban atbalsta likme paredzēta 140 eiro par tonnu nepiegādātā piena daudzuma,” stāsta Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks Kaspars Funts.
Kopumā būs četri samazināšanas periodi, bet katrs ražotājs var pieteikties tikai uz vienu. Atbalsts var tikt koriģēts, ņemot vērā faktiskā samazinājuma atbilstību apstiprinātajam. Saskaņā ar Eiropas Komisijas vērtējumu kopējais atbalstāmais piena piegādes samazinājuma apjoms visās dalībvalstīs varētu būt apmēram 1,07 miljoni tonnu piena. Ja vienā reizē pieteiktais samazinājuma apjoms būs lielāks, tiks piemērots samazinājuma koeficients visiem pieteikumiem un turpmākie samazināšanas periodi tiks pārtraukti.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes piena grupas vadītājs Guntis Gūtmanis akcentē, ka  pieteikšanās kompensācijai ir katra piensaimnieka brīvprātīgs lēmums. “Kompensācija ir īslaicīgs pasākums – mēģinājums stabilizēt piena un piena produktu tirgu, bet summa šim mērķim ir salīdzinoši niecīga. Ja saimniecība ir izlēmusi pieteikties atbalstam un pildīt nosacījumus, tad iesaku to darīt laikus. Nav zināms, kāda būs pārējo dalībvalstu aktivitāte,” klāsta G.Gūtmanis. Pēc Zemkopības ministrijas aplēsēm apmēram 1000 saimniecības varētu pieteikties šim atbalstam, taču precīza informācija būs tikai pēc 21.septembra.

Izvēlas palielināt piena ražošanu
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs norādījis, ka atkāpšanās naudas saņemšana nav vienkārša, jo saistīsies ar problēmām un nopietniem ierobežojumiem. Zemniekiem jārēķinās, ka atbalsts paredzēts, ja piena piegādi samazina vismaz par 1500 kilogramiem trīs mēnešu periodā un par apjomu, kas nepārsniedz 50 procentus no piegādātā piena daudzuma. Ja ražošanu samazina vairāk, atbalsts tāpat pienāksies par 50 procentiem. Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības “Lācīši” īpašnieks Stanislavs Gžibovskis mudinājumu samazināt piena ražošanu vērtē negatīvi. “Laikā, kad Latvijā jau sāk pietrūkt piena, nav pareizi aicināt samazināt ražošanu. Tieši pretēji – ir jākāpina ražošana. Katrā ziņā es nedomāju samazināt piena ražošanu,” atzīst S.Gžibovskis.
Arī Tirzas pagasta zemnieku saimniecības “Lejas Zosēni” saimnieks Jānis Jēgers nedomā samazināt piena ražošanu. “Es nepieteikšos kompensācijai, labāk slaucu tik daudz piena, cik govis dod. Līdz šim izslaukumi nav samazinājušies. Kāpēc censties mākslīgi samazināt? Es pat nezinu, uz kā rēķina to varētu panākt. Samazināt barību? Likvidēt daļu govju? Arī tam es neredzu jēgu. Turklāt paies ne tikai trīs mēneši, bet vēl vairāk, kamēr varēs saņemt kompensācijas. Tās varētu būt tikai nākamā gada martā,” spriež J.Jēgers. Arī mazāku ganāmpulku īpašnieces Beļavas pagastā nedomā samazināt piena ražošanu un prasīt kompensācijas. Inese Kļaviņa, kas saimnieko “Straumēs”, atzīst, ka katram ir jāizvērtē savas iespējas. “Es nepieteikšos, man nav tik liela piena ražošana, lai to varētu vēl samazināt. Iespējams, ka no 200 govju ganāmpulka var kaut ko samazināt,” spriež I.Kļaviņa. Viņas saimniecībā lopbarība ir sagatavota, tagad gaida vienotos platību maksājumus. Zemniece secina, ka par spīti grūtībām visi kaut kā turas. “Kas ir 140 eiro par samazināto tonnu piena? Vai ar to ģimene varēs izdzīvot, ja nebūs vairs ienākumu no saimniecības ganāmpulka? Un ar ko tad mēs nodarbosimies?” jautā “Sviķu” saimniece Lilija Reveliņa. Viņa tāpat kā daudzi zemnieki spriež, ka govs ir dzīva. To nevar trīs mēnešus nebarot vai neslaukt, lai pēc tam atkal atsāktu piena ražošanu kā iepriekš. Piensaimnieki secina, ka labāk gaidīt otru iespēju – saņemt kaut ko no Latvijas piena ražotājiem paredzētajiem 9,76 miljoniem eiro pēc objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Šī summa iedalīta no Eiropas Savienības 350 miljoniem eiro dalībvalstīm, lai dotu ieguldījumu tirgus stabilizācijā un veicinātu saimniecību ekonomisko ilgtspēju. Pašlaik Zemkopības ministrija ir sagatavojusi priekšlikumu atbalsta piešķiršanas kritērijiem.

Mēģina īslaicīgi stabilizēt piena produktu tirgu
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes piena grupas vadītāja vietnieks Jānis Šolks atzīst, ka kompensācijas liecina par situācijas izpratni, tomēr tas būs īslaicīgs pasākums. “Šī ideja ir Eiropas Komisijas mēģinājums jeb pilotprojekts ierobežot piena ražošanu. Nevienam nav noslēpums, ka pēc piena kvotu atcelšanas visā Eiropas Savienībā piena apjoms ir palielinājies gandrīz par 10 procentiem gada laikā. Tas nozīmē, ka par spīti krīzei un Krievijas embargo ir radusies piena pārprodukcija ne tikai Eiropas, bet arī citās pasaules valstīs,” uzsver
J.Šolks. Šobrīd piena iepirkuma cena atkal sāk palielināties, jo ir lielāks pieprasījums. Iespējams, ka tuvākajos mēnešos piena iepirkuma cena varētu tuvoties vidējai pašizmaksai. Šajā gadā Latvijā ir saražots rekordliels piena daudzums - lielāks nekā jebkad agrāk.

Kategorijas

Kategorijas