Katru dienu – darbīgā pastaigā pa augļudārzu

2016. gada 15. septembris 00:00

638

Katru dienu – darbīgā pastaigā pa augļudārzu

Daukstu pagasta zemnieku saimniecības “Pļavnieki” saimnieka Guntara Sebra augļudārzs plešas 9,5 hektāru platībā, ābelēm ir atvēlēti 5 hektāri, kā ierindā izkārtojušās desmit dažādas ābeļu šķirnes. Ar ražu augļkopis šogad ir apmierināts. Saimniecībā izaudzētos ābolus un bumbierus ved pārdot uz Gulbenes tirgu, kā arī pārdod uz vietas augļudārzā.

Stādīšanai izvēlas puspundurus
“Iepriekšējos gados āboliem bija kraupis, bet šogad, neņemot vērā sākotnējo sausumu un vēlāk mitrumu, kraupja nav. Tiesa, pirms diviem gadiem, veidojot jaunāko dārza daļu, stādīšanai izraudzījos pret kraupi izturīgas ābolu šķirnes,” stāsta Guntars. Ievērojamu vietu augļudārzā augļkopis ierādījis jaunai ābolu šķirnei ‘Roberts’, kam vajadzējis ienākties reizē ar ‘Vasaras dzidro’. “Dzidrie āboli jau ir gandrīz sapuvuši, bet ‘Roberts’ vēl nav īsti gatavs, lai gan tika reklamēts kā viena no vasaras ābolu šķirnēm. Tā ir arī imūna pret kraupi. Āboli šai šķirnei tiešām ir skaisti un saldenskābi. Es mēģinu eksperimentēt ar jaunajām kraupja imūnajām šķirnēm. Komerciāla šķirne varētu būt arī ‘Gita’, kam āboli ir līdzīgi kā ‘Robertam’. Arī šķirnei ‘Dace’ āboli ienākas gandrīz reizē ar ‘Gitu’, bet ir saldāki un ilgāk uzglabājami. Šogad ābeles ziedēja ļoti skaisti, bet aizmetās mazāk augļu, tāpēc tos nenācās retināt,” stāsta Guntars. ‘Antejs’ vietu augļu dārzā radis labās ābolu ražas dēļ, tomēr Guntars atzīst, ka šiem āboliem tomēr nav vajadzīgās tirgus kvalitātes, jo, izrādās, pircēji vēlas iegādāties lielus, gludus un košus ābolus. Par spīti kritikai šķirnes ‘Antejs’ ābeles lepojas ar lieliem un skaistiem āboliem.
Lai augļu ražu varētu ērti novākt, Guntars strikti ierobežo kociņu augumu un arī stādīšanai izvēlas puspundura, nevis pundura ābeles. Izrādās, ka pundurītēm obligāta prasība ir balsts. Pretējā gadījumā kociņš pēc iestādīšanas ātri vien ieņem horizontālu stāvokli, jo tam ir sekla sakņu sistēma. Pundurābelīti, paraujot uz vienu vai otru pusi, viegli var izraut no zemes. “Ja tomēr vēlas audzēt pundurābeles, tad tām atstājami tikai tievie zari, jo lielie koku izgāzīs. Tas ļauj pundurābelītes stādīt blīvāk nekā puspundures. Cilvēki stāda arī kolonābeles, bet es to uzskatu par modes kliedzienu. Selekcionāri un dārzkopji cenšas izveidot to par ideālu ābeli, bet joprojām nav izveidojuši. Protams, kolonābeles dārzā var stādīt ļoti blīvi, tomēr tās vairāk tiek izmantotas kā dekoratīvi elementi dārzā. Arī kolonābeles ir jāveido. Tās jāizgraiza gluži kā dzīvžogs, lai saglabātu formu. Tām nav atstājams neviens lielāks zars - tikai tie zari, kas ir sprīdi gari. Ja kolonābeles netiks veidotas, tās ar laiku neatšķirsies no pundurābelēm, jo būs lieli zari. Ābeles neveidojot, ar laiku visas kļūst vienādas, gluži kā dziesmā teikts, ka rozes ar laiku pārvēršas par nātrēm,” brīdina Guntars.

Jo mazāk zaru, jo skaistāki āboli
“Pēc jaunās ābelītes iestādīšanas tā ir jāapgriež tā, lai galotne sniegtos līdz jostasvietai. Otrajā gadā – līdz krūtīm. Nevajag baidīties izgriezt ābelēm zarus, bet tikai jāatstāj divi trīs apakšējie zari, jo nogriežot tos būs grūti dabūt atpakaļ. Tiem jābūt spēcīgiem. Ja kociņš līdzinās pātagai, arī tad ir jāatstāj apakšējie zari, bet palaikam jāatbrīvojas no tiem, kas sānu dzinumus dzen augstāk, atstājot tikai mazos zariņus. Jo ābelei ir mazāk zaru, jo skaistāki āboli. Jo zaru vairāk, jo āboli ir salīdzinoši mazāki. Tiklīdz ābelei nogriež vienu zaru, tā vietā ataug divi gluži kā pasakā pūķim galvas. Tāpēc nav nozīmes ļaut, lai augļu kokam zaru vainags plešas plašumā. Tā būs tikai tāda drazas čupa, nekas vairāk, kas ļaus labi ja nolasīt vienu kasti ābolu. Vajag uzkāpt pa trepēm pie ābeles un, cik augstu rokās var pacelt zāģi, tik augstu visu nogriezt,” Guntars dod padomu.
Dārzā jau aptuveni piecpadsmit gadus ražu dod arī bumbieres. Lai novāktu bumbieru ražu, atliek pakāpties uz dažiem kāpņu pakāpieniem, jo arī bumbierēm ir apgrieztas galotnes un lielie zari. Guntars stāsta, ka pēc bumbieru “frizēšanas”, uzlūkojot kokus, pašam kļuvis bail, vai nebūs pārcenties, kā rezultātā varētu nākties augļu kokus nozāģēt pavisam. Liels bijis viņa pārsteigums pavasarī, kad bumbieres ziedējušas kā kupenas un devušas bagātīgu ražu. “Gan ābeles, gan bumbieres zaru vainagu pēc tā apgriešanas atjauno ļoti strauji. Kopta bumbiere ražu dod vismaz trīsdesmit gadu, ja vien lielā ziemas salā nenosalst,” pārliecinājies dārzkopis.

Bumbierēm ūdenszarus izplēš
“Bumbierēm ūdenszarus ir ieteicams nevis nozāģēt, bet izplēst ar raušanu jau vasarā. Ja tā rīkojas, tad vietā jauni ūdenszari neaug. Ja tos nozāģē tikai pavasarī, tad tajā vietā uzreiz izaug trīs ūdenszari, kas ir uz pusi lielāki. Guntars neiztiek arī bez augļukoku miglošanas, lai, piemēram, bumbierus pasargātu pret puvi. ”Šogad bumbieri pēc lielā lietus ātri sāka plaisāt un pūt, lai gan raža ienācās divas nedēļas agrāk. Arī no bumbierēm iesaku izvēlēties tās šķirnes, kam ir lieli augļi,” stāsta Guntars un rāda bumbieru šķirni ‘Latgale’. Minēto šķirni viņš iesaka stādīt pavasarī, jo, stādot rudenī, ziemā apsalst stumbrs, tāpēc kociņš savu augšanu turpina, dzenot jaunas atvases. “Lai gan selekcionāri norāda, ka Latvijā gandrīz vienīgā bumbieru šķirne, kas neizsalst, ir ‘Belarusskaja pozņaja’, bet manā augļudārzā izsala gandrīz visas šīs bumbieres. Šobrīd ir palikušas tikai divas,” vērtē Guntars.

Guntara pieredze

◆ Optimālo ābolu vākšanas gatavību var noteikt pēc augļa kātiņa. Piemēram, ja plūcot ābolu satver plaukstā, paceļ un pagriež, turot pirkstu pie kātiņa, auglis viegli atdalās no zariņa, tas ir nobriedis, pat ja vizuāli šķiet vēl pazaļš.

◆ Tiklīdz bumbieris no ārpuses krāsojas dzeltens, jāņem vērā, ka tad vidus jau būs brūns. Tas ir jāēd, kamēr ir zaļgandzeltens.

◆ Tas ir mīts, ka ābeles vienā gadā līkst no augļu smaguma, bet otrā zari ir tukši. “Visu izšķir tas, vai ābele ir triploīda vai diploīda. To nosaka hromosomu skaits. Triploīdās ābeles ražo katru gadu, tikai tām ir vajadzīgs apputeksnētājs,” skaidro Guntars.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Katru dienu – darbīgā pastaigā pa augļudārzu

Kategorijas