Viens pret vienu ar sirdsapziņu

2016. gada 15. septembris 00:00

Pašlaik ir izšķirošs brīdis, kurā tiks lemts par divu svarīgu valsts iestāžu – KNAB un VID – vadītāju izvēli. Abas šīs iestādes gādā, lai tiktu apkarota korupcija un ēnu ekonomika. No vadītāju izvēles būs atkarīgs, cik lielā mērā ekonomiskās reformas un izaugsmi ietekmēs privātās intereses, kurās izplatīta korupcijas forma ir “valsts nozagšana” jeb politisko un ekonomisko interešu saplūšana, kā arī likumu nopirkšana. LTV raidījumā “Viens pret vienu” bijušais KNAB Operatīvās izstrādes nodaļas vadītājs Juris Jurašs asi kritizēja ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, norādot, ka šobrīd valstī nav ne politiskās gribas, ne sistēmiskas vēlmes cīnīties pret korupciju. To apliecina pretkorupcijas un labas pārvaldības ekspertes Līgas Stafeckas atzinums, ka pašreizējā KNAB vadītāja Jaroslava Streļčenoka vadībā nav bijušas lietas par valsts sagrābšanu un sarežģītu korupcijas atklāšanas gadījumu. Ir atklāti galvenokārt maza mēroga pārkāpumi. Tā ir satraucoša tendence – radikāli samazinās par korupciju notiesāto valsts amatpersonu skaits. Iespējams, tieši tāpēc “Delnas” vadītājs Jānis Volberts iebilst, ka galavārds par KNAB vadītāja izvēli būs ģenerālprokuroram, nevis vērtēšanas komisijas un Valsts kancelejas vadītājam Mārtiņam Krieviņam. “Ir vērts padomāt, kāpēc tāds priekšlikums nācis,” norāda J.Volberts.
Krāpšana un parazītisms biznesa vidē nemitējas, par to varam pārliecināties ik dienu, lasot informāciju masu saziņas līdzekļos. Īpaši satraucošs ir tiesas lēmums par “Gan Bei”, kam par gandrīz miljona eiro nodokļu nemaksāšanu tika piemēroti nosacīti sodi un naudas atlīdzība. Tagad visiem ir skaidrs, ka zagt no valsts un nemaksāt nodokļus var gandrīz nesodīti. Atliek vien vienoties ar prokuroru un nožēlot izdarīto. Turpretim citās Eiropas Savienības valstīs ir paredzēti bargi cietumsodi par šādu pārkāpumu. “Ar pašreizējiem instrumentiem 300 miljonu eiro izdabūšana no pelēkās ekonomikas nav iespējama, bet savi 100 miljoni eiro gadā būtu reāli, ja valstī tā būtu prioritāte numur viens,” norāda bijusī VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone. Viņa atzīst, ka ēnu ekonomikas apkarošanas plānā ir daudz labu ideju, bet jautājums ir par to īstenošanas mehānismiem. Meklējot jauno VID ģenerāldirektoru, “Eiro Personāls” ir apzinājis vairākus kandidātus. Arī tad, ja veiksmīgi izdotos atrast vispiemērotāko, nav garantijas, ka tas strādās labāk par I.Pētersoni. Viņa iesniedza atlūgumu, nespēdama samierināties, ka VID darbu pietiekami nenovērtē, ka trūkst kopēju mērķu valsts pārvaldē, ka ilgstoši netiek veiktas reformas un risinātas samilzušās problēmas. Paredzēts palielināt ģenerāldirektora algu, taču I.Pētersone norāda, ka valsts pārvaldē strādāt neizvēlas tikai algas, bet arī karjeras un patriotisma dēļ. Ja par galveno kritēriju jeb makšķeri kļūst nauda, tad arī uz amatu pretendē cilvēki, kuriem samaksa ir galvenā bez sirdsapziņas pārmetumiem.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Viens pret vienu ar sirdsapziņu

Kategorijas