Dzērveņu purvi - skopi

2016. gada 16. septembris 00:00

834

Gulbenes novada kultivēto dzērveņu audzētāji un ogu lasītāji, kuri dzērvenes katru rudeni brauc lasīt uz sev vien zināmiem purviem, jau pārliecinājušies, ka uz lielu dzērveņu ražu šogad veltīgi cerēt. Lielākoties ogu vispār nav vai arī tās gluži kā ar uguni jāmeklē.

Biznesa nebūs
Jānis Dūte, kurš ir viens no Rankas SIA “Kaudžu purva” īpašniekiem, jau desmit gadus purvā audzē lielogu dzērvenes trīs hektāru platībā. Tās stādītas vietā, kur pirms tam noņemts lielākais kūdras slānis. Ja iepriekšējos gados novāktas vairākas tonnas vitamīniem bagāto ogu, tad, vērtējot šo gadu, īpašnieks, mazliet jokojot, saka: “Biznesa nebūs. Paldies Dievam, būs brīvāks rudens! Varbūt piecas ogas purvā var atrast. Pavasarī dzērvenāji pat neziedēja. Iespējams, ka vainīgas pavasara salnas. Lielogu dzērveņu kārotājiem saku – ogu nebūs. Cerēsim, ka nākamajā gadā ogu raža būs.”
Runājot par dzērveņu ražu, vārdos skops ir arī SIA “Ušuru kūdra” viens no īpašniekiem Aivars Brūniņš, kurš kopā ar pārinieku četru hektāru platībā ekoloģiski audzē lielogu dzērvenes `Stīvens`, kas tiek dažādā veidā pārstrādātas. “Ogu šogad nav. Tā mēdz būt, ka vienā gadā raža ir liela, bet otrā – mazāka,” bilst A.Brūniņš.

Dzērvenāji neattīstījās
Daudzus gadus Cepļu purvā trīsarpus hektāru platībā, izmantojot bioloģiskās metodes, lielogu dzērvenes audzē lejasciemietis Gunārs Lapkašs. “Ogas mazliet ir, bet retas, tāpēc tiem, kas citus gadus pieteicās tās lasīt, šogad šīs iespējas nebūs. Pirms divām nedēļām biju purvā. Pašu vajadzībām jau ogas būs. Mednieki man stāsta, ka purvos arī parasto dzērveņu neesot. Domāju, ka vainīgs ir aukstais pavasaris, jo dzērvenāji neattīstījās, nemaz nerunājot par ziedēšanu. Mainoties gaisa temperatūrai, dzērvenāji augot mēdz izcilāties. Nelīdzēja arī vasaras otrā puse, kad bija gan mitrums, gan siltums. Tagad nāksies jaunajiem dzērvenājiem uz to mazajām saknītēm uzbērt kūdras slāni, lai tie labāk iesakņotos. Tad jau nākamgad varētu cerēt arī uz ogu ražu,” prāto G.Lapkašs.
Viņš jau pieredzējis līdzīgu situāciju, kad ziemā dzērvenāji izsaluši pusotra hektāra platībā un tos nācies stādīt no jauna, vispirms ar kapli izravējot viršus, mazās priedītes un arī bērziņus, kas sējas un ātri iesakņojas. Gunārs šā darba atvieglošanai iegādājies arī frēzi, bet Cepļu purvā to gandrīz nemaz nav iespējams izmantot. Viņš bilst, ka šogad vismaz nelūgtie dzērveņu tīkotāji, kas ogas lasa ar mašīnītēm, neizraustīšot dzērvenājus, kā tas ticis novērots citkārt.
Savukārt ogu uzpircēji apliecina, lai gan par kilogramu dzērveņu tiek maksāti divi eiro, to praktiski nav. “Dzirkstele” novēroja, ka tirgū dzērvenes ir daždien nopērkamas par trīs eiro litrā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Dzērveņu purvi - skopi

Kategorijas