Kautiņš publiskā vietā; kur jāziņo?

2016. gada 20. septembris 00:00

1805

Visbiežāk iedzīvotāji tomēr pašvaldības policijai sūdzas par kaimiņu trokšņošanu

“Ko darīt, kur meklēt palīdzību, redzot uz ielas nežēlīgu kautiņu?” ar šādu jautājumu “Dzirksteles” redakcijā vērsās kāda seniore. No viņas stāstītā izriet, ka piektdien, 16.septembrī, aptuveni pulksten 15.00 publiskā vietā Gulbenē, Rīgas ielā, esot bijusi lieciniece vardarbīgai ainai.
Kāvušies divi apmēram 18 līdz 20 gadus veci jaunieši. No malas uz to noskatījies bariņš vienaudžu. Kad beidzot viens no kautiņa dalībniekiem bijis notriekts no kājām, klāt gulošajam pienācis viens no vērotājiem un vēl iespēris pa seju. Stāstītāja saka, ka nespējusi palikt vienaldzīga, kliegusi, cerējusi, ka palīgā nāks pašvaldības policija, kuras mītnes ēka atrodas tuvumā. Taču tad sapratusi, ka pašvaldības policisti atrodas izbraukumā un palīdzēt nevarēs.

Visvienkāršāk – zvanīt uz 112
Gulbenes rajona prokuratūras virsprokurors Helmuts Brasovs “Dzirkstelei” saka, ka apsveicama ir iedzīvotāju sociālā aktivitāte. Vardarbību nedrīkst atstāt bez ievērības – viņš saka. Ja konkrētajā brīdī tuvumā nav kāds no atbildīgās institūcijas pārstāvjiem, pie kura vērsties pēc palīdzības, ir jāatceras pamatprincips: zvanot uz 112, tālāk zvans tiks novirzīts atbildīgajam dienestam. Zvans tiks ierakstīts, fiksēts. Būs reģistrēta informācija ar pārkāpumu – administratīvo vai kriminālo, jo sākumā ir problemātiski konstatēt kvalifikāciju. “Reakcija būs. Mēģinās noskaidrot situāciju, vainīgās personas,” skaidro H.Brasovs.
Gulbenes novada pašvaldības policijas vecākais inspektors Imants Kublačovs “Dzirkstelei” saka, ka informāciju par it kā piektdien Gulbenē notikušo kautiņu pārbaudīs, pārskatot video novērošanas kameras ierakstus. Tajā pašā laikā viņš uzsver: “Pašvaldības policija nekad bez ievērības neatstāj nevienu notikumu, par kuru ir saņemta informācija. Ja varam, nekavējoties dodamies risināt jautājumu, ja ir saņemts zvans no iedzīvotājiem vai no valsts policijas. Nekad nav bijis tā, ka mēs domātu braukt vai nebraukt.”
I.Kublačovs saka – pašvaldības policija jūt, ka sabiedriskās kārtības traucētāji to respektē. Kad policisti ierodas notikuma vietā, konfliktsituācija tiek pārtraukta. “Lielākoties attiecību noskaidrošana ar kulaku palīdzību notiekot, konflikta dalībniekiem esot reibumā. Parasti tā ir grūstīšanās, kāds kādam saplēš drēbes vai nodara citu materiālu skādi. Nopietna dūru vicināšana gadās reti,” stāsta I.Kublačovs. Cita lieta, ka nereti izrādās - iedzīvotāju sniegtā informācija mēdz būt visai subjektīva. Bijis gadījums, kad zvanīja un ziņoja par masu kautiņu pie bāra “Bingo”. Vēlāk noskaidrojies, ka pagalmā grūstījušās divas dāmas.

Aktīvāk jāreaģē, redzot demolēšanu
I.Kublačovs saka, ka vēlētos iedzīvotāju lielāku pilsonisko atbildību, redzot, ja kāds tīšām sabojā kādu luksoforu vai laternas pilsētā. Šajā ziņā pagaidām lielākais palīgs esot video novērošana. Kopš kameras ir izvietotas stacijas teritorijā, tur līdz tam raksturīgā demolēšana ir beigusies. Izjautāts par pārkāpumiem ar kuriozu piegaršu, I.Kublačovs stāsta, ka bijusi konstatēta dāmu grupa, kurai paticis demolēt. “Viņas atrada pamestas ēkas, dauzīja ārā logus. Laikam viņām tas prieku sagādāja. Tagad šī kompānija jau gadu ir kļuvusi prātīgāka un vairs tas nenotiek,” viņš atklāj. Savukārt respektu pret pašvaldības policiju asprātīgi mēdz demonstrēt tie, kuri pieķerti ar atvērtu alkohola pudeli publiskā vietā. “Cilvēks paņem pudeli, apgriež otrādi un izlej saturu ārā, teikdams: “Es sapratu.”” Tomēr lielākā iedzīvotāju sūdzību daļa ir par naktsmiera traucēšanu. Sūdzas par kaimiņiem. Arī te mēdz būt kuriozi. Piemēram, naktī uz 19.septembri saņemta sūdzība, ka pēc pulksten 23.00 kāds savā dzīvoklī Bišu ielā lauž mēbeles. Notikuma vietā šī informācija apstiprinājusies, tomēr miera traucētājs policijai durvis neatvēra. Taču pats galvenais tika panākts – pēc pārrunām caur aizvērtām durvīm trokšņošana beidzās.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kautiņš publiskā vietā; kur jāziņo?

Kategorijas