Rudens karalienes - avenes

2016. gada 22. septembris 00:00

2933

Līga un Leonīds Brosovi no Stāmerienas vēlas lauksaimnieku veikaliņu

“Ap māju ir 2,5 hektāri zemes. Lai gan ir sakņu dārzs, ābeļdārzs, vīnogulāji, tomēr arī pārējai platībai nevar ļaut aizaugt zālē, tāpēc kopīgi ar dēliem nospriedām, ka audzēsim rudens avenes. Sākumā iestādījām tikai dažas rindas, bet nu jau nemanot viss aizgājis plašumā,” stāsta Līga un Leonīds. Tiesa, bijis arī viens noteikums - vecākiem, kas jau ir cienījamā vecumā, būs grūti tikt ar visu galā, tāpēc “Blāzmās” vienmēr būs gaidīta arī dēlu palīdzība.
“Jaunākais aveņu lauks tiks stādīts šajā pavasarī, bet pirmais stādījums sausumā izkalta. Nācās stādīt otrreiz. Ar aveņu šķirnēm neaizraujamies. Labāk, lai ir viena, kas labi ražo. Šogad vienīgā bēda, ka agrāk stādītajiem avenājiem piemetās tā sauktā rūsa - sāka kalst lapas. Arī ogu ir mazāk un tās nav tik saldas. Tad nu nekas cits neatliek, kā tad, kad ogu raža ir beigusies, avenāju lapas un ogas pārvērst brīnišķīgā tējā, lai pašiem būtu, ko ziemā dzert,” stāsta Līga.
Pirmā aveņu ražas ienākusies augusta beigās. Ogas gatavojas pakāpeniski, tāpēc katru dienu lasītas netiek. “Kad atbrauc palīgā dēls ar vedeklu, tad jau viņi mums palīdz nolasīt. Citreiz arī savus draugus, kas vēlas tikt pie ogām, uzaicina palīgā. Avenes ir stādītas rindās, tāpēc katru rindu var nolasīt no abām pusēm. Pati gan vēl neesmu aveņu ievārījumu izvārījusi, bet tam jau vēl ir laiks,” uzskata saimniece. Ņemot vērā iepriekšējo gadu lielo ogu ražu, pamazām tiek domāts arī par ogu pārdošanas iespējām tālākai pārstrādei.

Jākopj un jālutina
Leonīds stāsta, ka tīrumā vispirms iestrādāti kūtsmēsli. Tad septembra beigās un oktobrī stādīti avenāji pusmetra attālumā cits no cita. Ievērots arī attālums starp rindām, lai avenājiem tiktu klāt saule un vējš. “Rudens avenes jau var stādīt arī agri pavasarī pirms to saplaukšanas, pēc iestādīšanas saīsinot dzinumus. Pāris reizes tika uzkaisīti arī avenēm piemērotie minerālmēsli. Lai neaizaugtu rindstarpas, dēls tās frēzē. Citādāk visu izravēt jau mums nebūtu pa spēkam. Tā jau nevar, ka avenes tiek iestādītas un par tām var aizmirst. Tās arī prasa darbu,” bilst saimnieks.
Kad aveņu raža ir novākta, avenāji tiek sagatavoti ziemai. Ar trimeri tos nopļauj līdz ar zemi. Nopļautie avenāji tiek savākti un sadedzināti. Rudens aveņu dzinumus var griezt arī pavasarī pirms veģetācijas sākuma - marta beigās vai aprīlī. Protams, ja kaut kādu iemeslu dēļ avenes paliek uz lauka, tās sāks ražot jau nākamās vasaras vidū uz divgadīgajiem dzinumiem. Raža gan būs diezgan pieticīga, ogas tāpat ienāksies rudenī, tiesa, vēlāk, nekā ierasts. Ja avenes tiek rūpīgi koptas un lutinātas, tās vienā vietā var augt un dot labu ražu pat desmit gadus. Lai tām pietiktu saules, Brosovi rudens avenēm ierādījuši dārza dienvidpuses nogāzi. Viņi atceras, ka vienā rudenī avenes lasījuši pat tad, kad jau oktobra beigās uzsnidzis pirmais sniegs.

Vajadzētu kooperatīvu veikalu
Leonīds vedina aplūkot arī vīnogulājus. “Mēs jau savulaik vīnu gatavojām. Tiesa, tagad ne paši to vairs veselības dēļ drīkstam dzert, ne arī vīna krājumus papildinām. Dēls jau palīdzēja gan stabus ierakt, gan stiepli novilkt, lai vīnogulāju rindas izskatītos tādas, kā filmās rāda,” smejas Leonīds. Uzlūkojot daudzās ābeles, kas tik tikko spēj noturēt no augļu smaguma noliektos zarus, saimnieks pauž neizpratni par labu ieceri, kas savulaik ieteikta un pat uzsākta, bet neturpināta.
“Kāpēc mums Gulbenē nav tāda kooperatīva veikala, kur, piemēram, arī mēs varētu aizbraukt ar pašu izaudzēto produkciju un tur to atdot. Kāpēc ir jāsadarbojas ar starpniekiem, kas prasa savu tiesu, kāpēc jāstāv tirgū, kas visiem nemaz nav pa spēkam? Tādā veikalā varētu būt ne tikai ogas, dārzeņi un augļi, bet arī cita saimniecībās ražotā produkcija. Tagad tie āboli zem ābelēm dārzā arī sapūs. Paši tik daudz patērēt nevaram. Pirmās ābeles, kas vēl ražo, ir Līgas vecāku stādītas 1939.gadā. “Vedekla Anita pēc profesijas ir agronome. Viņa uz vecajām ābelēm uzpotē jaunas šķirnes. Dēls atkal izgriež lielos zarus, un skat, kas par ražu! Žēl, ka to nevienam nevajag,” priekam jaucoties ar skumjām, saka Līga.

Tomātus audzē un skābē
Saimnieki lepojas arī ar lielu siltumnīcu tomātiem, kuras viens sāns cieši piekļāvies saimniecības ēkai, tāpēc tā pasargāta no ziemeļu vējiem. Katru pavasari Līga tajā iestāda aptuveni divus simtus tomātu stādu. Tos saimnieki izmanto pašu vajadzībām. Līga stāsta, ka gatavos tomātus, kas ir miltaini, viņa skābējot pēc Sanktpēterburgā aizgūtas receptes. “Man ir sešu spaiņu liela muca. Agrāk jau izmantoju koka muciņu. Nolasu sarkanos tomātus. Mucai pašā apakšā mazliet ieklāju aveņu lapas, virs kurām lieku tomātu kārtu, atkal dažas aveņu lapas, un tā, kamēr muca pilna. Virspusē lieku aveņu lapas. Uz desmit litriem auksta akas ūdens lieku aptuveni 600 gramus sāls. Šādu ūdeni leju, kamēr ūdens pārņem visus tomātus. Pa virsu uzlieku nelielu slogu. Ziemā šādi tomāti garšo pasakaini! Tomātus lieku skābēt ar mazajām kauslapiņām,” recepti atklāj saimniece.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Rudens karalienes - avenes

Kategorijas