Vai mūsu dārzeņu audzētāji izdzīvos?

2016. gada 22. septembris 00:00

247

Dārzeņu audzētāji cieš no krīzes un nevienlīdzīgas konkurences

Jau kopš marta līdz pat oktobrim Pārtikas un veterinārais dienests pastiprinātu uzmanību pievērš augļu, ogu un dārzeņu tirdzniecības kontrolei. Tiek pārbaudīta šo produktu izcelsme un kvalitāte. Nesen pārbaude tika veikta Gulbenes Zaļajā tirdziņā, kurā būtiskus pārkāpumus neatklāja.

Pārbaudēs atklāj sīkus pārkāpumus
“Šajā periodā ir veiktas apmēram 200 pārbaudes gan veikalos, gan citās tirdzniecības vietās ne tikai Gulbenes, bet arī citos novados, kas ir mūsu pārvaldes inspektoru pārraudzībā. Tas nav daudz, jo dažam pircējam gribētos, lai inspektors katru tirdzniecības vietu kontrolē biežāk. Situācija ir līdzīga visos novados. Veikalos nereti grēko, cenu zīmē nepareizi norādot dārzeņu vai augļu izcelsmes valsti. Tas parasti notiek neuzmanības dēļ, jo vienā dienā var tirgot Lietuvas, bet nākamajā - Latvijas tomātus. Savukārt atklātās tirdzniecības vietās visvairāk domstarpību radās pavasarī, kad tirgotāji piedāvāja pirmās zemenes, nenorādot izcelsmes valsti – galvenokārt Poliju,” stāsta dienesta Austrumvidzemes pārvaldes vadītājas vietniece Ārija Ločmele.
Cenu zīmēs netika norādīts, ka zemenes audzētas Latvijā, tomēr uz labticīgu pircēju jautājumu tā tika apgalvots. “Pārbaudot pavadzīmes, varēja secināt – tās ir no Polijas. Vasaras mēnešos šādu gadījumu nav bijis, jo pietiek vietējo zemnieku, kuri audzē tomātus, sīpolus, burkānus, kartupeļus. Tiesa, viens tirgotājs piedāvā ievestos dārzeņus, taču viņš to arī norāda,” komentē Ā.Ločmele. Viņa uzsver, ka saskaņā ar normatīvajiem dokumentiem arī vietējiem audzētājiem cenu zīmē ir jāraksta izcelsmes valsts – Latvija, ne tikai zemnieku saimniecības nosaukums. Zaļajā tirdziņā tika atgādināts par šo prasību.
Neatmaksājas vest importa dārzeņus
Puķu audzētāja Nellija Zeiļuka Zaļajā tirdziņā pamanījusi krizantēmas podos, kas acīmredzot ievestas no kādas citas valsts. “Ja tādu podu nopērk, tad ir jāzina – šīm krizantēmām nebūs nākotnes, jo tās ir vienreizējas. Protams, tā ir katra izvēle, ko pirkt vai audzēt,” spriež N.Zeiļuka. Arī viņa tirgo krizantēmas, tāpēc sāpīgi uztver, ka kāds vēlas gūt vieglu peļņu, nevis ieguldīt savu darbu ziedu audzēšanā.
“Par ziediem nevaru spriest, bet lielākie dārzeņu audzētāji ir reģistrēti Pārtikas un veterinārajā dienestā, savukārt mazdārziņu īpašnieku izaudzēto var apliecināt vietējās pašvaldības izziņa. Par to, ka nav pavaddokumentu par produkcijas izcelsmi, ir sodīts viens Gulbenes novada dārzeņu audzētājs,” atzīst Ā.Ločmele.
“Mums tirgus ir tik nabadzīgs un pliekans, ka nav uzmanības vērti arī gadījumi, kad pārdod kaut ko pārpirktu. Kam ir prāts, tie pircēji saprot, kad var un kad nevar būt vietējā produkcija,” ir pārliecināts Daukstu pagasta SIA “JJJ” pārstāvis Rolands Jēkabsons. Viņš pieļauj, ka Gulbenes tirgū gadā iztirgo tikai dažas tonnas dārzeņu, tāpēc šiem tirgotājiem neatmaksājas braukt uz Rīgu pēc poļu izaudzētajiem dārzeņiem, lai tos uzdotu par vietējo produkciju.

Neredz perspektīvu dārzeņu audzēšanai
R.Jēkabsons akcentē, ka galvenā nelaime - citas Eiropas valstis mums atdod to, kas pašiem nav vajadzīgs. Tāpēc šī produkcija ir lēta. Ja poļu produkcija būtu labas kvalitātes, to pirktu austrieši un vācieši. Taču viņi labāk izvēlas savus dārzeņus, lai gan to pašizmaksa ir augsta. Eiropas Komisija izteikusi Polijai ultimātu – izņemt no tirgus aprites 700 ķīmiskus preparātus, ko izmanto augkopībā, jo tie neatbilst drošības un kvalitātes prasībām. “Diemžēl mūsu pārpircēji to nesaprot, tāpēc ievestie dārzeņi un augļi pilda lielveikalus. Kad šāda piedāvājuma vairs nebūs, nebūs arī vietējo dārzeņu un augļu audzētāju. Viņu spēju konkurēt ietekmē PVN, kas Latvijā ir 21 %, bet Polijā – 5 %. Manuprāt, svaigiem augļiem un dārzeņiem šim nodoklim vispār nevajadzētu būt, lai stimulētu nozari un vietējo tirgu,” akcentē R.Jēkabsons. Viņš vairs neaudzē ne dārzeņus, ne salātus, jo secinājis – tas ir kā plikam sisties pa nātrēm. Pieredze rāda – valstī nav stratēģijas, kas liecinātu par vēlmi nodrošināt vietējo produkciju tirgū. R.Jēkabsons pārgājis uz graudu audzēšanu.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vai mūsu dārzeņu audzētāji izdzīvos?

Kategorijas