Dzirkstele.lv ARHĪVS

Mans tētis ir vislabākais!

Malda Ilgaža

2016. gada 23. septembris 00:00

2118
Mans tētis ir vislabākais!

Tētis mums ir zelta gabaliņš!

Aivars Saulītis no Beļavas pagasta Ozolkalna šogad Tēva dienā droši vien bija pārsteigts, uzzinot, ka meitas, gribēdamas tēti iepriecināt, atsūtījušas ģimenes fotogrāfiju “Dzirksteles” rīkotajam konkursam. “Mūsu tētis ir ļoti mīļš un jauks! Viņš ir pelnījis piedalīties konkursā,” saka meita Madara.
Viņa apliecina, ka tētis pārzinot visus celtniecības darbus, tāpēc viņam nesagādātu grūtības arī mājas uzbūvēšana. “Kopā ar manu vīru Artūru viņi abi ir daudz ko paveikuši. Man šķiet, ka tētis pārsvarā tikai strādā, jo brīvā laika viņam ir maz. Ja tāds atrodas, tad tētis labprāt dodas makšķerēt vai arī to pavada kopā ar mums visiem, dodoties kopīgos izbraukumos, jo tā ir vislabākā atpūta,” stāsta Madara. Ģimenē kopīgi tiekot svinētas dzimšanas dienas, kad dāvanas sarūpēšanā līdz ar visiem aktīvi iesaistoties arī tētis. Protams, arī viņš pats neslēpjot prieku par saņemtajām dāvanām. Ģimeniski silti un mīļi Aivara Saulīša ģimenē ir arī Ziemassvētki, kad ciemos katru gadu ierodas Ziemassvētku vecītis ar lielu dāvanu maisu. Kad visi skaita dzejoļus, lai šo maisu iztukšotu, arī tētis dzejoļu skaitīšanā neesot izņēmums. Viņš jau laikus iemācoties jaunu dzejoli par godu šiem svētkiem. Tiesa, cienastu sarūpēšanā svētku galdam gan tētis neiesaistoties. “Mamma Ludmila mums ir pavāre, tāpēc viņa ar visu tiek galā ātrāk un labāk,” piebilst Madara.
Savukārt otra meita Kristīne tēti uzskata par lielāko atbalstu dzīvē, par cilvēku, uz kura pleca var paraudāt, ar kuru var kopīgi pasmieties, kam var paprasīt padomu, zinot, ka tāds vienmēr būs. “Tētis pat tad, kad pa dienu darbā ir ļoti noguris, nekad neatsakās iesaistīties dažādās, pat ekstrēmās aktivitātēs, kā arī ir gatavs kopā ar mums visiem doties tālākos ceļojumos. Nekad neesmu dzirdējusi viņu sakām, ka to nevēlas. Tētis mums ir zelta gabaliņš! Raksturā es esmu daudz stingrāka nekā viņš. Manam dēliņam Aleksim viņš ir ne tikai vectēvs, bet gluži kā tētis. Ja dēls ir kopā ar vectēvu, tad esmu absolūti droša,” Kristīne neskopojas ar labiem vārdiem. “Viņi abi mājās braukā ar kvadriciklu, lai gan tētis ilgi atteicās sēsties uz kvadricikla, tomēr Aleksim izdevās viņu pārliecināt. Abi kopā izveidoja savu braukšanas trasi. Mājās tētis ir arī mammas labā rokā, kas palīdz visos darbos. Viņš arī man ir ļoti daudz ko iemācījis, tāpēc zinu, ka pati tikšu ar visu galā un dzīvē nepazudīšu. Tētis man ir paraugs it visā!” saka Kristīne.

Viņš ir mans glābējzvans

Andreja Uzuliņa sirds pieder meža skaistumam. Dzīvojot Stradu pagasta Lejasstrados, viņš darba ikdienā ielāgojis katru meža stigu, zina, kur vislabāk doties pēc sēnēm, kur – labākās ogu vietas, kādi putni kurā vietā vij ligzdas. To visu Andrejs iemācījis arī saviem bērniem un tagad māca mazbērniem.
“Tētis ir ārkārtīgi strādīgs un ļoti mīl laukus un mežu. Mežs būtībā ir visa viņa dzīve. Tajā viņš jūtas kā mājās. Tētis par mežu var stāstīt stundām ilgi, gan klātienē, gan neklātienē iepazīstinot ar sēnēm, kokiem, putniem. Man nekad nav bijušas problēmas uzzināt, kā sauc kādu neredzētu sēni, kāda putna dziesma skan konkrētajā brīdī, ne arī, kāds ir katra koka mūžs. Nu jau tētis ir devies pelnītā atpūtā, bet mežu joprojām neaizmirst, jo ir arī pašam savs privātais mežs,” stāsta meita Ināra.
Ne tikai mežam pieder Andreja sirds. Ināra viņu dēvē par zemes cilvēku, jo Andrejs ar mīlestību kopj savu lauku īpašumu. “Salīdzinājumā ar citiem tētis, strādājot laukos, ļoti maz izmanto tehniku. Lielākoties viņš visu paveic ar rokām un lāpstu. Dārzs vienmēr ir rūpīgi sakopts,” Ināra neskopojas ar labiem vārdiem. Viņa piebilst, ka pēc rakstura tētis ir ļoti straujš. “Laikam jau tāpēc viņam tas mežs ir vajadzīgs, jo tur valda miers. Kad pati biju maza, tētis mēdza arī mani sabārt. Protams, tagad viņš to vairs nedara. Tagad viņš baras ar mazbērniem, ja viņi sastrādā kādu nedarbu. Tas nenozīmē, ka viņš viņus nemīl. Mīl ļoti!”
Andrejs saimnieko laukos, bet labprāt uzturas arī Gulbenē, tāpēc Ināra viņu slavē kā pasaulē pašu labāko viņas bērnu aukli. “Ja ir situācija, kad, piemēram, slimības dēļ kādam no dēliem jāpaliek mājās vienam, tad noteikti ir glābējzvans tētim un viņš tūlīt ir klāt. Tas rada drošības sajūtu. Tētim nekas cits neatliek, kā dažkārt pildīt arī mammas pienākumus, jo viņas vairs nav. Viņš veiksmīgi tiek galā ar ēdiena gatavošanu un citiem mājas darbiem. Manai ģimenei ļoti patīk ceļot pa Latviju. Šādās reizēs mums vienmēr pievienojas arī tētis. Ir tik labi būt visiem kopā! Īpaši jau vasarā. Priecājos, ka tētis ir radis labu saskaņu arī ar manu vīru. Viņi ir gluži kā tēvs ar dēlu. Varbūt tas ir tāpēc, ka tētim pašam dēla nav. Vīrieši jau parasti vēlas, lai ģimenē būtu ne tikai meitas, bet arī vismaz viens dēls, bet man ir tikai māsa. Veidojot pati savu ģimeni, augstu novērtēju sapratni un saskaņu starp tēti un viņa znotu,” stāsta Ināra.