Apsīšu Jēkaba gara radinieki

2016. gada 27. septembris 00:00

743

Uz rakstnieka Apsīšu Jēkaba dzimtajām “Kalaņģu” mājām Lizumā svētdien ļaudis nāca kā uz baznīcu. Viņu mērķis bija piedalīties Latvijas valsts karoga pacelšanas svētkos muzejmājas pagalmā par godu tam, ka pirms 40 gadiem tieši 25.septembrī māja ieguva savu piemiņas plāksni. Tas bija muzeja tapšanas pats sākums.
Šodien “Kalaņģiem” ir pašiem savs masts, kurā karogs tiek pacelts īpašajās reizēs. Muzeja atslēgu glabātāja Aiva Kraukle aicināja klātesošos pulcēties pie karoga un dziedāt Latvijas valsts himnu par godu “Kalaņģiem”.
Rakstnieka mazmazdēls Andrejs Birums arī svētdien bija klāt karoga pacelšanas svētkos “Kalaņģos” un “Dzirkstelei” teica, ka nākamais solis, kas paveicams vecvectēva piemiņas labā, - jāturpina novākt apaugums tuvākajā apkārtnē, lai muzejmāja kalnā būtu redzama jau pa gabalu un lai, stāvot “Kalaņģu” pagalmā, pavērtos patīkama, caurspīdīga panorāma. Lizumnieši ieminējās, ka derētu vēl arī īpašumā izrakt dīķi un uzcelt pirtiņu. Vai idejas realizēsies, to rādīs laiks.
Kā acuraugu pēc pārciestā ugunsgrēka “Kalaņģus” uzmana kaimiņmājā dzīvojošā Anda Sebre. “Dzirkstelei” viņa teica – lieku reizi uzmest acis muzejam nekad neesot lieki. Viņa svētdien arī piedalījās karoga pacelšanas svētkos kopā ar citiem lizumniešiem, kuriem arī “Kalaņģi” ir kā baznīca, kā svēta vieta, kur svētdienā sapulcēties. Viena no savējām ir lizumniete Dzirkstīte Baltiņa. “Te patīkami ir atnākt. Kāpēc mūs velk uz šejieni, es tiešām nezinu, bet velk! Visi mēs te satiekamies,” viņa sacīja “Dzirkstelei”. Lizumnieši ne tikai gatavi izbaudīt svētku sajūtu “Kalaņģos”, bet arī paši to palīdz radīt! D.Baltiņa stāsta, ka daudzi, arī viņa, labprāt nāk talkā, kad pasauc A.Kraukle. Ar īpašu sajūsmu D.Baltiņa atceras, kā šovasar “Kalaņģos” visu dienu nodzīvojuši, talkojuši un pēc tam pie kopīga pavarda laiku vadījuši Druvienas pamatskolas audzēkņi.
“Latviešu mājas ir tās, kas glabā cerību, ticību, dvēseles mieru un idejas. Ir liels gods un cieņa par katru latviešu māju, kura ir saglabāta un nav atdota aizgājībai,” teica A.Kraukle, viņa pārskatījusi senas fotogrāfijas un redzējusi tajās vēl kā mazas meitenes tagadējās Lizuma vidusskolas skolotājas. Viena no tām – matemātikas skolotāja Iveta Roziņa. Viņa “Kalaņģu” piemiņas plāksnes atklāšanā pirms 40 gadiem pirmo reizi satikusi Apsīšu Jēkaba mazmeitu Margrietu Birumu. Toreiz I.Roziņai bijis liels brīnums, ka mazmeita nav maza meitene, bet ir pieaugusi dāma. “Caur šīm vēsturiskajām atmiņām, caur kultūras mantojumu mēs dzīvojam tālāk,” teica I.Roziņa.

Apsīšu Jēkabam ļoti svarīga bija dzimtā puse, mājas un ģimene, no kuras izauga mīlestība pret savu tautu. Uzsākot pieauguša cilvēka gaitas un pametot savas bērnības mājas, rakstnieks vecākus “Kalaņģos” regulāri apmeklēja svētkos un vasaras brīvlaikā.

“Kalaņģu” muzeja tapšanas ideja pieder Vilim Zvaigznītem
Kādreizējā Lizuma kolhoza “Spars” priekšsēdētāja Dzidra Ozola “Dzirkstelei” saka, ka “Kalaņģu” kā kultūrvēsturiskas vietas izcelšana un saglabāšana sākās jau padomju gadu norietā – septiņdesmito gadu beigās. Viņa šo laiku dēvē par kultūras atmodu. Pagastā ieradies dzejnieks Imants Ziedonis ar savu komandu, lai no apauguma atbrīvotu Apsīšu Jēkaba akmeni. D.Ozolai palicis atmiņā, ka I.Ziedonis arī viesojies pie lizumnieša Viļa Zvaigznītes, kurš ierosinājis parūpēties par Apsīšu Jēkaba dzimtajām mājām “Kalaņģiem”. Šajā ēkā tobrīd bija iedzīvotāji. Kolhozs nāca pretim un piedāvāja citu dzīvojamo platību. Sākotnēji tikai daļā “Kalaņģu” istabu ar atsevišķu ieeju bijusi iekārtota ekspozīcija slavenā rakstnieka piemiņai, bet otrpus ēkā joprojām mitinājās vietējie iedzīvotāji. Toreiz licies, ka tā vajag, jo būs, kas pieskata māju. Kurš gan varēja iedomāties, ka pēc gadiem, iespējams, tieši šā iemesla dēļ, visticamāk, netīšām, bez ļauna nolūka “Kalaņģos” izcelsies ugunsgrēks. Toreiz ar kolhoza “Spars” atbalstu Lizumā kļuva par vienu vietu vairāk, par kuru pašiem papriecāties un arī ciemiņiem parādīt. Turklāt “Kalaņģu” tuvumā atradās brāļu Zvaigznīšu māja, kuri bija vietējās inteliģences pārstāvji ar plašu bibliotēku un interesantiem stāstiem, kas aizrāva klausītājus. D.Ozola priecājas, ka “Kalaņģi” ir un pastāv, atdzimstot no ugunsgrēka gruvešiem, par ko ir parūpējies Apsīšu Jēkaba mazmazdēls, atgūstot savas dzimtas īpašumu. Malā nav stāvējusi arī Lizuma pagasta pārvalde. Iespējams, “Kalaņģu” šodien varbūt nemaz vairs nebūtu, ja kolhoza laikos neatrastos cilvēki, kuri iestājas par šā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.

“Kalaņģu” īpašnieks novērtē Dzidras Ozolas lomu
“Tas bija gudri darīts,” “Dzirkstelei” par kolhoza laika un D.Ozolas personisko ieguldījumu “Kalaņģu” saglabāšanā sacīja Apsīšu Jēkaba mazmazdēls A.Birums. Pēc viņa domām, ir ļoti svarīgi novērtēt un atcerēties D.Ozolas lomu Lizuma kultūrvēstures apzināšanā un saglabāšanā. Par savu ieguldījumu “Kalaņģu” muzeja saglabāšanā viņš bilst – tā bijusi mammas Margrietas karstā vēlēšanās. Sākumā pašam licies, vai tas maz vajadzīgs. Tomēr mammas gribai dēls paklausījis un tagad priecājas, ka viņa vēl paspēja redzēt muzeja atdzimšanu. A.Birums sācis ar “Kalaņģu” jumta seguma atjaunošanu. Viņš gan nav varējis iedomāties, ka tas būs jādara vēl pa otram lāgam – jau pēc ugunsgrēka. Ar to, kā “Kalaņģu” ēka ir atjaunota, apsaimniekota, izmantota, īpašnieks ir apmierināts, bet piekodina – tur neesot nekādas patētikas. Viņaprāt, viss ir atkarīgs tikai no cilvēkiem, no viņu idejām, labās gribas un darba.

Fakti
◆ “Kalaņģi” ir vairāk nekā 200 gadus senas mājas. 2013.gada februārī tās pārcieta ugunsgrēku, 2014.gadā tika atjaunotas. Tā paša gada 25.septembrī “Kalaņģu” kā muzeja būtība ieguva jaunu juridisku spēku. Ar novada domes akceptu “Kalaņģus” rakstnieka mazmazdēls Andrejs Birums iznomāja pagasta pārvaldei. Nomas termiņš - līdz 2024.gada 30.septembrim. Privātīpašums sastāv no zemesgabala 0,88 hektāru platībā, dzīvojamās mājas un trīs saimniecības ēkām. Īpašums iznomāts Apsīšu Jēkaba piemiņas saglabāšanai, ekspozīcijas iekārtošanai un izvietošanai.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Apsīšu Jēkaba gara radinieki

Kategorijas