Radoši un atraktīvi

2016. gada 29. septembris 00:00

554

Lejasciema vidusskolas vokāli instrumentālais ansamblis “Deep silence”, ko vada Juris Ivanovs, ar savu sniegumu jau spējusi pārliecināt klausītājus, ka muzicēšana grupas dalībniekiem rada prieku un viņi visi ir radošas personības. Grupa guvusi augstu žūrijas novērtējumu arī festivālos un konkursos.
“Viss sākās ar to, ka viena mamma, satiekot mani Lejasciemā uz ielas, interesējās - varbūt es varu iemācīt viņas dēlam spēlēt ģitāru. Es tam piekritu. Vēlmi spēlēt ģitāru izteica vēl daži puiši. Tas viss sākās jau diezgan pasen. Izveidojās viens neliels ansamblītis, tad otrs, trešais. Beidzot, tas bija pirms pieciem gadiem, pirmo reizi izlēmām, ka brauksim uz Cesvaini, lai piedalītos festivālā. Tur sastapām interesantus cilvēkus un grupas. Šis ir jau piektais gads, kopš Cesvainē piedalāmies šajā mūziķu burziņā,” stāsta J.Ivanovs.

Individuālisti, kas dara to, kas patīk
Šogad februārī “Deep silence” atkal piedalījās izglītības iestāžu reģionālajā skatē “No baroka līdz rokam”. Ansamblis jaunākajā dalībnieku grupā ieguva pirmo pakāpi. Pēc veiksmīgas uzstāšanās Cesvainē ansamblis ieguva tiesības piedalīties konkursa finālā Rīgā. Atkal tika iegūta pirmā pakāpe. Par sevi kolektīva dalībnieki ir izteikušies, ka viņi visi muzicē un dzied sava prieka pēc un tajā dalās arī ar citiem.
“Grupā ir nostabilizējies tās dalībnieku sastāvs. Visi viņi ir ļoti radoši un atraktīvi. Jau iepriekšējā mācību gadā grupā atgriezās Paula Ivanova. Viņa, vēl maza būdama, jau dziedāja. Artis Gailis no Cēsīm pārcēlās uz dzīvi Lejasciemā. Viņš tāpat ka Paula ir grupas solists. Grupā vēl darbojas arī Linda Ļapere, kura spēlē ritma ģitāru, Anete Liepiņa – sintezatoru, Renāte Einberga - basģitāru un Dāvis Elmārs Mellis, kurš sit bungas,” iepazīstina vadītājs. Pārsvarā visiem grupas dalībniekiem ir 16 gadi, izņemot bundzinieku, kuram ir 13 gadi.
“Nebija viegli iemācīties spēlēt basģitāru. Šo prasmi ierādīja skolotājs Juris. Sākumā visi pirksti bija tulznās, jo basģitārai ir resnas stīgas. Tomēr turpināju mācīties. Esmu beigusi arī mūzikas skolā klavieru klasi. Mūzikas skolā gūtās iemaņas tagad noder. Man patīk darboties grupā, jo patīk mūzika. Mēs visi dalībnieki esam labi draugi. Paši izvēlamies dziesmas, kopīgi tās noklausāmies un tad izlemjam, kuru no tām mēģinājumos apgūsim. Pirms katra koncerta ne tikai man, bet arī pārējiem grupas biedriem ir neliels satraukums, bet, sākot spēlēt, tas pāriet. Šobrīd mācos 9.klasē. Pēc tās beigšanas domāju doties mācīties kaut kur citur, bet arī tad mēģināšu rast iespēju braukt uz mēģinājumiem un muzicēt kopā ar pārējiem grupas dalībniekiem,” stāsta Renāte Einberga.

Repertuārā – galvenokārt ārzemju skaņdarbi
“Es jauniešu mūzikas izvēli pieņemu un līdz ar jauniešiem arī pats, vadot vokāli instrumentālo ansambli, savos gados vēl jūtos jauns,” smejas J.Ivanovs. Grupai pagājušais mācību gads kopumā bijis ārkārtīgi veiksmīgs, jo jaunieši Latvijas valsts svētkos 18.novembrī spēlējuši pavadījumu Lejasciema jauktajam korim “Kaprīze”. Pēc tam, visiem sanākot kopā, pieņemts lēmums, ka arī uz Ziemassvētkiem vajadzētu sagatavot un sarīkot vairākus akustiskās mūzikas koncertus. “Lejasciema kultūras nama direktore Rita Gargažina mums piedāvāja iespēju koncertēt arī Valentīndienā. Tā pamazām tikām sagatavojuši vairākas programmas,“ stāsta vadītājs. Ļoti gaidīta bijusi uzstāšanās festivālā Polijas pilsētā Kentšinā, uz kuru “Deep silence” devās maija nogalē.

Mēģinājumiem izmanto katru brīvo brīdi
Tagad grupa mēģinājumos pulcējas reizi nedēļā, jo viena ansambļa dalībniece devusies mācīties uz Valmieru. Tiklīdz jauniešiem ir brīvs brīdis, viņi to izmanto muzicēšanai. “Kopumā mēs strādājam ļoti daudz. Tikai tad var runāt par rezultātu. Mums ir arī ļoti liels dalībnieku vecāku atbalsts. Mēs koncertējam, bet ar to naudu nepelnām. Vecāki jauniešus vadā uz koncertu norises vietām. Piemēram, Dāvja Elmāra tētis ir palīdzējis mums tikt pie aparatūras, tāpēc varam teikt, ka tā ir sagādāta pašu spēkiem. Kad konkursā Rīgā ieguvām pirmo pakāpi un saņēmām prēmiju 200 eiro, šo summu mums papildināja arī pagasta pārvalde un skolas, tāpēc iegādājāmies jaunu skaņu pulti. Viss pārējais ir sagādāts ar vecāku palīdzību,” stāsta J.Ivanovs. Viņš piebilst, ka ansambļa dalībnieki kopā ar saviem radiniekiem un draugiem mēdzot arī kopīgi atpūsties. Viņiem pat ticis sarīkots īpašs koncerts.
“Kad pats vēl studēju augstskolā, rakstot kursa darbu, akcentēju dzīvās mūzikas nozīmi. Tas nav nekas, ja viss ir ierakstīts. Atbrauc mākslinieks, kurš prot dziedāt, nospiež pogu uz sintezatora, un jau skan pavadījums. Dzīvā mūzika, protams, atklāj arī kļūdas, bet no tām jau mēs mācāmies,” piebilst J.Ivanovs.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Radoši un atraktīvi

Kategorijas