Iedzīvotāji pašu spēkiem cīnās ar zagļiem

2016. gada 29. septembris 00:00

520

Iedzīvotāji pašu spēkiem cīnās ar zagļiem

Virsprokurors: pašu izvēle, bet vai pareiza?

Lizumā pagājušajā nedēļā iedzīvotāji dzenājuši nepazīstamus cilvēkus, tos uzskatīdami par zagļiem. Visticamāk, svešinieki varēja būt metāllūžņu vācēji. Izcēlušies strīdi starp vietējiem un nelūgtajiem ciemiņiem viņu īpašumos.
“Dzirkstelei” uzticams avots informē, ka 19.septembrī konflikta laikā kaut kādi svešinieki pat “nākuši saimniecei virsū ar koku, gribējuši pat auto aizdzīt”. Dzelzs slieces no zirga kamanām patiešām esot pazudušas.

Katram savi paņēmieni pret zagļiem
Vietējie, lai uz visiem laikiem aizbaidītu zagļus no saviem īpašumiem, pēc tam braukuši paši šos sadzīt rokā kaimiņu pagastā, solījuši linča tiesu rīkot. “Es atzīstu saimnieka izvēli pašam atrast vaininiekus un arī viņa izvēli - nolikt razbainiekus mežā, skudru pūznī. Labi, ka saimniekam ir labs dēls un dēlam draugi, kas brauc un aizstāv. Katram savi paņēmieni, es gan laikam tomēr ietu uz policiju, nevis risinātu problēmu uz savu galvu,” stāsta “Dzirksteles” avots.
“Dzirksteles” rīcībā ir informācija vēl par citu līdzīgu gadījumu, kad iedzīvotāji pašu spēkiem atguva nozagto akas vāku. Privātpersona pati noskaidroja zagļus vienas dienas laikā, aizbraucot pie metāllūžņu uzpircējiem un apskatot nodotos lūžņus, starp kuriem atrada savu vāku. Vainīgie tika noskaidroti. Īpašnieks pieprasīja, lai nozagtais tiktu viņam atdots atpakaļ. Zagļi bija spiesti to izdarīt. Izrēķināšanās nenotika, taču zagļiem nepatīkamā sarunā bija jāpiedalās.
Ko par šādām situācijām domā citi iedzīvotāji? “Dzirksteles” aptaujātie Lizuma pagasta iedzīvotāji laikrakstam pauž, ka par šādu gadījumu nav dzirdējuši. Tomēr ikvienam ir savs viedoklis par to, pareizi vai nepareizi rīkojas tie, kuri izlemj paši sodīt zagļus. Regīna Krasnā saka: “Tas ir vislabākais variants, ja apzagtie paši rīkojas! Ko tad policija var?! Aiz rokas paņem zagli un pieved policijai klāt, bet policija neko nav spējīga darīt!” Zinta Pliena domā tā: “Droši vien, ka būtu jāvēršas un jāziņo policijai, bet tad tas process ievelkas...”
Gulbenes rajona prokuratūras virsprokurors Helmuts Brasovs, no “Dzirksteles” uzzinādams par iedzīvotāju aktivitātēm, tās komentē tā: “Kopš pasaules radīšanas valdīja kārtība: zobs pret zobu. Bet demokrātiskā sabiedrībā tādi “audzināšanas pasākumi” kā ņirgāšanās, miesas bojājumu nodarīšana, biedēšana, draudēšana nav paredzēti nevienā likuma normā. Līdz ar to, ja personai pēc tam būs kaut kādas pretenzijas vai būs miesas bojājumi nodarīti, būs iesniegums policijā. Tādā gadījumā te jau būs runa vai nu par patvarību, kas ir krimināli sodāms nodarījums, vai par tīšiem miesas bojājumiem. Piemērojamais likuma pants būs atkarīgs no sekām. Pat tad, ja persona ir kaut ko nozagusi, nedrīkst šim cilvēkam salauzt rokas. Viduslaikos rokas cirta par zādzību. Būtu tomēr sabiedrībai jāaug līdzi laikmetam. Ja ir konstatēts zādzības fakts, iedzīvotājiem ir tiesības aizturēt personu notikuma vietā aizdomās par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu un izsaukt policiju. Var zvanīt uz ārkārtas tālruni 112 vai iecirkņa policistam, ja zināms viņa tālruņa numurs. Tālāk rīkosies policija. Paši iedzīvotāji nekādus lēmums pieņemt nav tiesīgi. Var izrunāties ar zagli un palaist vaļā. Tā ir iedzīvotāju brīva izvēle. Taču ietekmēt fiziski vai ar draudiem, kā arī pazemot aizdomās turamo personu tiesību nevienam nav.”

Nav pirmais linča tiesas gadījums novadā
H.Brasovs saka viņa kā prokurora un savulaik arī kā tiesneša darba praksē ir bijuši vairāki šādi gadījumi, kad pie atbildības tika saukti tie, kuri paši uz savu roku izrēķinājušies ar zagļiem vai parādniekiem. Bijuši gadījumi, kad cilvēku sagūsta, iemet automašīnas bagāžniekā, aizved uz mežu, piesien pie koka, draud, piekauj. Šādā gadījumā jau ir runa par cilvēka nolaupīšanu, par viņa brīvības ierobežošanu. Juridiski tas tiek kvalificēts kā patvaļība. Tas ir krimināli sodāms nodarījums. Tad atriebības akta veicēji policijai var skaidrot savas rīcības motivāciju, ka bijuši apzagti vai nevar atgūt naudas parādu, taču tas vienalga nav attaisnojums un, kā uzsver H.Brasovs, “nedod tiesības nolaisties līdz likumpārkāpēja līmenim un viņa metodēm”. Atriebība nekad nevar būt resocializācijas pasākums vai mēģinājums atjaunot sākotnējo kārtību, skaidro virsprokurors. Viņš arī nenoliedz, ka katram cietušajam ir tiesības izvēlēties, kā rīkoties, tajā skaitā nolaisties līdz noziedznieka līmenim un pašam izdarīt noziegumu. No prakses H.Brasovs zina teikt – tas, kādā veidā cietušais pārmāca savu pāridarītāju, bieži vien izpaužas sabiedriski daudz bīstamākā veidā, ja vērtē no juridiskā viedokļa. Ja cilvēkam tiek nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi, ir iespēja saņemt no valsts fiziskā kaitējuma kompensāciju, kuras summa pēc tam tiek piedzīta no noziedzīgā nodarījuma izdarītāja. Piekautais var pieprasīt samaksāt arī par morālo kaitējumu. Protams, tiem, kas fiziski ietekmējuši personu, būs jāsaņem arī kriminālsods. “Priekš kam tas ir vajadzīgs?! Cilvēki vienkārši nespēj konfliktsituācijās kontrolēt savu iekšējo agresiju. Tādā gadījumā ir jārēķinās ar sekām,” saka H.Brasovs.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Iedzīvotāji pašu spēkiem cīnās ar zagļiem

Kategorijas