25.bataljonam - 25

2016. gada 30. septembris 00:00

1408

Normunds Baranovs: “Patīkami, ka arī lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa uzticas Zemessardzei.”

- Kas būtiski ir mainījies, kopš brīža, kad kļuvāt par bataljona komandieri?
- Uzskatu, ka kopš 2009.gada ir ļoti daudz pozitīvu izmaiņu. Primārais, ko minēšu, ir zemessargu mācības. To norise tagad ir daudz sakārtotāka un kļuvusi ļoti intensīva. Daudz strādājam pie zemessargu pamatmācībām. Kad zemessargs iestājas mūsu bataljonā, viņš vispirms apgūst pamatiemaņas. Zemessargus, kas ir izgājuši mācību pirmo posmu, mēs sadalām pa jomām. Viņi tālāk tiek apmācīti savās specialitātēs, piemēram, ložmetējnieki, granātmetēji, sakarnieki un tamlīdzīgi. Tam seko kolektīvās mācības, kad visus apvienojam nodaļas līmenī, kad viņi jau darbojas kā vienība. Manuprāt, šajā laikā ir veiksmīgi izdevies projekts, kas saistīts ar zemessargu instruktoru mācībām. Jaunajiem zemessargiem, kuri tiek uzņemti bataljonā, pēc kāda laika tiek dota iespēja kļūt par instruktoriem. Instruktoru kursi četras nedēļas notiek Dobelē Zemessardzes 51. bataljonā mācību atbalsta bāzē. Tiem seko divu nedēļu kursi Nacionālo Bruņoto Spēku instruktoru skolā Cēsīs. Pēc visu pārbaudījumu un eksāmenu nokārtošanas instruktori saņem kaprāļa pakāpi. Tas ir pirmais komandieris, kuram ir pakļauti septiņi karavīri vai zemessargi. Instruktori mums, profesionālā dienesta karavīriem, ir liels atspaids, jo tagad zemessargi paši māca zemessargus. Šajā laikā ir izveidojusies laba sadarbība ar sauszemes spēkiem. Mūsu zemessargi piedalās dažādos kopīgos vingrinājumos Ādažos. Šogad mūsu bataljona zemessargi piedalījās starptautiskajās mācībās Dānijā. Vairākkārt esam bijuši Lietuvā, lai sadarbotos ar Lietuvas brīvprātīgo organizāciju “KASP”. Lietuvieši ir bijuši arī pie mums. Izmaiņas ir skārušas arī Zemessardzes materiāli tehnisko bāzi, kas uzlabojas. Pavisam nesen pietiekamā daudzumā saņēmām jaunu Latvijas armijas individuālo ekipējumu.
- Vai jūtat, ka Zemessardzei tiek atvēlēts arī lielāks finansējums?
- Atceroties 2009., 2010.gadu, saku paldies visiem zemessargiem, kuri uz mācībām un dienesta uzdevumu izpildi nāca absolūti brīvprātīgi, nesaņemot par to nekādu atlīdzību. Tagad zemessargiem par to, ka viņi piedalās mācībās un pilda dienesta uzdevumus, tiek maksāta kompensācija. Finansējums ir audzis, bet jebkurā gadījumā tas tiek virzīts ekipējumam un citām vajadzībām, lai mēs varētu pildīt mūsu uzdevumus.
- Vai arī mūsu bataljonā ir plānots veidot paaugstinātas gatavības rotu?
- Mēs pie tā strādājam. 2018.gadā šī rota jau varētu piedalīties Nacionālo Bruņoto Spēku nacionālajās mācībās “Namejs”. Ar to saistās speciāls mācību cikls, ekipējums un tamlīdzīgi.
- Kas šobrīd notiek Galgauskas mācību poligonā?
- Galgauskas poligons ir ļoti noslogots. Katru otro sestdienu un svētdienu tur notiek zemessargu mācības. Poligonu izmanto arī Alūksnes Kājnieku skola, kā arī Alūksnē dislocētais Zemessardzes 31. aizsardzības pret masveida iznīcināšanas ieročiem bataljons. Poligons galvenokārt tiek izmantots kaujas šaušanai un arī taktiskajiem vingrinājumiem. Šobrīd poligonā norit darbi. Ir nojauktas visas vecās ēkas, tiek sakopta un sakārtota vide. Domāju, ka nākamā gada sākumā viss poligonā būs paveikts. Nākamais solis būs šautuves uzlabošana.
- Kādas ieceres saistās ar bijušās Jaungulbenes arodvidusskolas dienesta viesnīcas ēku?
- Runājot par Jaungulbeni kā objektu, kas varētu būt saistīts ar Zemessardzi, varu teikt, ka šobrīd tiek kārtota dokumentācija. Jāņem vērā, ka tur atrodas daudz kultūrvēsturisko objektu. Cik man zināms, pie šī projekta tiek strādāts, jo nesen pats par to interesējos.
- Kāds pa šiem gadiem bijis bataljona skaitliskais papildinājums?
- Piemēram, pagājušajā gadā 25. kājnieku bataljonā tika uzņemti 54 jauni zemessargi. Šogad līdz šim brīdim Zemessardzē ir iestājušies 36 zemessargi. Domāju, ka līdz gada beigām šis skaitlis būs daudz lielāks, jo šobrīd ir jau 21 kandidāts. Lai kļūtu par zemessargu, vispirms ir jāiziet noteikta procedūra. Man šogad ir liels gandarījums, ka no mūsu bataljona trīs nedēļas Daugavpilī 2. Zemessardzes novada organizētās pamatapmācības nometnē piedalījās 30 jaunie zemessargi. Kopā mācībās piedalījās vairāk nekā 200 jauno zemessargu. Tas ir jauns projekts. Gandarījums ir arī tāpēc, ka šie jaunajiem zemessargiem ir arī savs darbs, studijas, ģimene, tomēr viņi spēja izrauties, lai piedalītos šāda veida mācībās. Izmantoju iespēju pateikties uzņēmējiem, kuri atbalsta mūsu zemessargus, ļaujot piedalīties vairāku nedēļu ilgās mācībās. Pateicos arī zemessargu ģimenēm par sapratni!
Protams, ir nosacījumi, kas tiek ņemti vērā, lai kļūtu par zemessargu. Ir jābūt Latvijas pilsonim, 18 gadus vecam. Nekādā gadījumā nedrīkst būt kriminālsodāmība. Gadījumu, kad nāktos kādam atteikt kļūt par zemessargu viņa veselības dēļ, ir ļoti maz.
Runājot par Zemessardzes veterāniem, tā ir atsevišķa organizācija. Tiklīdz zemessargs sasniedz 60 gadus, viņām tiek piedāvāts iesaistīties veterānu apvienībā. Mūsu bataljonā šobrīd ir 60 veterāni, kurus vada kapteinis Varaidotis Bauga.
- Kas mudina cilvēkus stāties Zemessardzē – patriotisms, pieredze, militārā karjera?
- Pirms diviem gadiem, kad saasinājās krīze Ukrainā, cilvēki Zemessardzē stājās, lai būtu sardzē par savu valsti. Jaunieši vecumā no 18 līdz 20 gadiem vēl meklē savu vietu dzīvē. Atnākot pie mums, viņi saprot, vai armija ir piemērota viņiem. Tad tiek pieņemts lēmums – doties uz Nacionālo aizsardzības akadēmiju vai, iestājoties profesionālajā dienestā, veidot citu militāro karjeru. Ir cilvēki, kurus noteikti vada patriotiskas jūtas. Ja arī tās nav sākotnēji tik lielas, tad, piedaloties mācībās un citos mūsu pasākumos, atrodoties šajā vidē, rodas lielāka sapratne par Zemessardzes nozīmīgumu. Patīkami, ka arī lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa uzticas Zemessardzei. Runājot par mūsu bataljonu, jāteic, ka zemessargi palīdz arī pašvaldībai, lai nodrošinātu kārtību dažādos pasākumos. Tas liecina, ka pašvaldības un cilvēki mums uzticas. Nesen bataljonam lielas divu dienu mācības “Tālava 2016.” notika Varakļānos, kur visa pilsēta bija kā mācību poligons, lai apgūtu, kā veikt kauju apdzīvotā vietā. Nesaņēmām nevienu negatīvu atsauksmi no iedzīvotājiem par sagādātajām neērtībām. Atsaucība bija arī no pašvaldības. Ja Zemessardze turpinās profesionāli attīstīties, domāju, arī iedzīvotāju uzticība tikai augs. Liela nozīme ir arī mūsu sabiedrotajiem. Ar nākamo gadu Latvijā būs izvietots Kanādas vadīts bataljons. Cilvēku uztraukumam par drošību nevajadzētu būt pamatam.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

25.bataljonam - 25

Kategorijas