Gulbenē kūlu dedzina vairāk nekā pagastos

2016. gada 30. septembris 00:00

Nepieciešams mainīt iedzīvotāju uzvedību un paradumus

Gulbenes novadā šajā gadā bijuši 54 kūlas ugunsgrēki, kuros izdega vairāk nekā
297 000 kvadrātmetru sausās zāles platības. Lielākā daļa – 29 kūlas ugunsgrēki – bijuši Gulbenes pilsētas robežās. Savukārt pagastos - pa 2-3 kūlas ugunsgrēkiem katrā.

Katru pavasari dzēš kūlu Nākotnes ielā
“Lielākā problēma ir tieši pilsētā, tāpēc pašvaldībai vajadzētu rosināt iedzīvotājus, lai rudenī nopļauj un sakopj savas teritorijas, savāc atkritumus, tad pavasarī nebūs ne vajadzības, ne vēlmes dedzināt. Aicinām informēt par tiem, kuri to nedara un regulāri dedzina kūlu. Var zvanīt vai arī nofotografēt, nofilmēt,” mudina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Gulbenes daļas komandieris Raivis Pužulis.
Parasti ugunsdzēsējus izsauc tad, kad kūla jau deg, bet neviena dedzinātāja tuvumā nav. Tomēr katrai zemes platībai ir īpašnieks, kura pienākums ir sakopt savu zemi tā, lai kūla neveidotos. “Tagad ir īstais laiks rūpēties, lai pavasarī, kad nokūst sniegs, nav jādomā, ko iesākt ar pērno zāli. Tai pietiek ar mazu dzirkstelīti, kas izraisa ugunsgrēku, kurā var iet bojā ēkas, mežs, mājlopi un cilvēki,” uzsver R.Pužulis. Gulbenes pilsētā vairāk kūlas ugunsgrēku ir Nākotnes, Litenes un arī Viestura ielas teritorijā. Turklāt šīs teritorijas kūlas ugunsgrēku topā ir gadu no gada.

Mudina skaidrot kūlas degšanas postu
Gulbenes novada pašvaldības saistošajos noteikumos ir norādīti iedzīvotāju pienākumi sakopt savu teritoriju, turklāt tiek arī kontrolēta noteikumu izpilde. Tajos ir minēts, ka zāle nedrīkst būt garāka par 20 centimetriem. Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītājs Gints Āboliņš uzsver, ka pašvaldība savus īpašumus regulāri appļauj un kopj. Tomēr, ja zāle izaug kaut vai 5 centimetrus gara, to pavasarī tāpat var aizdedzināt. “Parasti to dara bērni, kuri blēņojas ar sērkociņiem vai šķiltavām, aizdedzinot kūlu. Pats dzīvoju Nākotnes ielā, tāpēc pa logu esmu redzējis dūmus un uguni, kad deg kūla. Brauc ugunsdzēsēji, lai to apdzēstu. Tas nozīmē, ka vecākiem ir jāskaidro bērniem, arī ugunsdzēsēji var skolās stāstīt, cik bīstami tas ir ne tikai apkārtējām ēkām un cilvēkiem, bet arī videi – kukaiņiem un citai dzīvai radībai,” uzsver G.Āboliņš.

Vajadzīga iedzīvotāju līdzdalība
Gulbenes novada pašvaldības policijai ir uzdevums regulāri apsekot privātīpašumus, lai pārbaudītu, vai tie ir appļauti un sakopti. “Nesen tika pārbaudīti vairāki īpašumi, par kuriem bija sūdzības. Pārsteidzoši, bet pēc aizrādījuma visi savu teritoriju sakopj. Pagaidām neviens nav sodīts par noteikumu neievērošanu. Nākotnes ielas teritorijā liela daļa ir pašvaldības zeme, kas tiek appļauta, daļa pieder privātpersonai, kura uz Pilsētas svētkiem savu īpašumu sakopa. Turam roku uz pulsa, tāpēc šoruden vēl vērtēsim situāciju problemātiskajās vietās,” skaidro pašvaldības policijas priekšnieks Mārtiņš Didrihsons.
Pilsētas teritorijā ir arī platības, kam līdz galam nav sakārtotas īpašuma tiesības, tāpēc nav iespēju vienoties par zemes sakārtošanu. Administratīvo pārkāpumu kodekss par kūlas dedzināšanu paredz bargus sodus, taču vainīgo ir grūti noskaidrot. Tas būtu iespējams ar apkārtējo iedzīvotāju atsaucību, nodrošinot ne tikai informāciju, bet arī foto vai video pierādījumus. “Tehnoloģijas ir attīstītas, tāpēc nebūtu sarežģīti fiksēt pārkāpējus. Reaģējot uz iedzīvotāja zvanu, šogad par kūlas dedzināšanu ir sastādīts tikai viens administratīvā pārkāpuma protokols,” norāda R.Pužulis.

Fakti
◆ Šogad Latvijā kūlas ugunsgrēkā gājis bojā 1 cilvēks, cietuši 7 cilvēki.
◆ Pavisam reģistrēti 2730 kūlas ugunsgrēki, nodega 39 ēkas un sadega 2 transportlīdzekļi.
◆ No republikas pilsētām visvairāk ugunsgrēku – 248 – bija Daugavpilī, kā arī Daugavpils novadā – 142.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Gulbenē kūlu dedzina vairāk nekā pagastos

Kategorijas