Sēnes kā lietussargi

2016. gada 30. septembris 00:00

“Dzirksteles” lasītāji ievērojuši interesantas sēnes, kas pārsteidz ar savu izmēru, un lūdz par tām uzrakstīt kaut ko vairāk. Milzu baltā sēne nesen izaugusi kādā dārziņā Dīķa ielā zem ērkšķogu krūmiem, turklāt tā nebijusi vienīgā sēne - pēc lietus izaugušas gandrīz divdesmit tādas lielākas un mazākas sēnes. Savukārt otra lielā sēne augustā novērota Gulbenes pilsētas stadionā un arī centrālajā skvērā.
Latvijas Dabas muzeja Botānikas nodaļas vadītāja, Latvijas Mikologu biedrības biedre Inita Dāniele saka, ka baltā milzu sēne ir milzu baltmietene, bet otra ir zvīņainā kātiņpiepe.
2007.gadā Latvijas Mikologu biedrība izmēros iespaidīgo milzu baltmieteni bija izvēlējusies par “Gada sēni”, jo tā veido lielākos tā saucamos raganu apļus. Šī sēne ir viena no lielākajām cepurīšu sēnēm, bet īstos mežos to nemaz nesastapsiet. Tā aug mežmalās, pļavās, parkos, dārzos, zālainās vietās un Latvijā sastopama diezgan bieži. Cepurītes izmērs ir no 10 līdz pat 40 centimetriem platumā. Jaunas sēnes ir netīri baltā līdz iedzeltenā krāsā, bet vecas kļūst brūnganas. Mīkstums ir bālgans, sīksts, ūdeņains, ar rūgto mandeļu smaržu un garšu. Kātiņš parasti ir 6-7 centimetrus garš, 3-5 centimetrus resns. Interesanti, ka milzu baltmietene ir ēdama sēne, vienīgi iepriekš jānovāra, to varot arī cept un žāvēt. Angļu zinātnieki gan apgalvo, ka sēne var izraisīt gremošanas traucējumus, bet vācieši to uzskata par ļoti garšīgu ēdamo sēni.
Diemžēl milzu baltmietenes veidotie raganu apļi dārzos kaitē kultūraugiem. Sporai izdīgstot, uz visām pusēm aizstiepjas sēņotne, kas veido augļķermeņus. Kad apļa vidū barības vielas ir iztērētas, sēņotne stiepjas tālāk un veido jaunus augļķermeņus. Lai sēnes izaugtu, nepieciešami labvēlīgi laika apstākļi, tāpēc dažu gadu sēnes var neizaugt. I.Dāniele skaidro, ka blīvā sēņotne patērē lielu daudzumu ūdens un barības vielu, tāpēc dažreiz tādās vietās kokiem un krūmiem kalst lapas, reizēm pat zāle apkārt aplim slikti aug. “Sēni ir ļoti grūti iznīdēt. Jārīkojas pretēji pareizas sēņošanas noteikumiem – jārok, jāplēš ārā sēņotne. Ja sēnes tikai nogriezīs, no tā nekas nemainīsies un sēnes augs atkal,” viņa saka. Latvijā raganu apļu rekordi nav zināmi, bet Francijā lielākais aplis sasniedzis apmēram 300 metrus.
Zvīņainā kātiņpiepe aug uz lielu lapu koku stumbriem, kritalām un zariem lielās grupās – pat vairāki desmiti piepju blakus. Cepurītes diametrs parasti ir lielāks par 10 centimetriem un arī var sasniegt pat 30–40 centimetru platumu. Jaunām piepēm baltais mīkstums ir ēdams, taču vēlāk kļūst korķains. Zvīņainās kātiņpiepes aug no maija līdz septembrim. I.Dāniele piebilst, ka šī sēne noārda atmirušo koksni.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Sēnes kā lietussargi

Kategorijas