Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pavasara plūdu postījumu sekas likvidētas

Evita Brokāne

2010. gada 15. novembris 08:20

1182
Pavasara plūdu postījumu sekas likvidētas

Jānis Šmoteks: "Likvidējot plūdu sekas, tika domāts par to, lai turpmāk ar šādām problēmām nav jāsaskaras."
Šā gada pavasarī arī vairākos Gulbenes novada pagastos un pilsētā plūdi radīja zaudējumus dažādiem pašvaldības infrastruktūras objektiem. Pašvaldība apzināja nodarītos zaudējumus un iesniedza pieprasījumu par plūdu radīto zaudējumu kompensāciju Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā.

Novada domes Tehniskās nodaļas ūdens un atkritumsaimniecības speciālists Jānis Šmoteks informē, ka Gulbenes novadā pašvaldības infrastruktūras objektiem plūdi radīja zaudējumus par 20 580 latiem.

 

"Iesniedzām pieprasījumu par 14 266 latu kompensācijas piešķiršanu no valsts budžeta. Valsts mums arī piešķīra šo summu Gulbenes pilsētas, Stradu, Rankas, Lejasciema un Litenes pagasta problēmu novēršanai. Lai novērstu plūdu radītās sekas, pārvaldēm no darbu izmaksu tāmes katrai bija jāiegulda 30 procenti, savukārt valsts sedza 70 procentus," stāsta J.Šmoteks.

 

Līdzekļi gan Gulbenes novadam, gan arī visām citām Latvijas pašvaldībām tika piešķirti no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

 

Darbus veic operatīvi

"Pilsētā līdzekļi tika piešķirti Krustalīces upes divu caurteku sakārtošanai Brīvības ielā, asfaltseguma atjaunošanai Brīvības un Parka ielā, kā arī pašvaldības ceļa no Upes ielas uz Parka ielu sakārtošanai. Lejasciemā plūdu laikā tika nopostīti četri tilti, Rankā bija izskalots ceļš, pa kuru iet skolēnu autobusa maršruts, šāda pati problēma bija arī Stradu pagastā, savukārt Litenē bija izskalots aizsargvalnis un applūdis stadions. Visas šīs problēmas pašvaldība pati nevarēja atrisināt, jo naudas ir tik, cik ir," saka speciālists.

 

"Darbi tika veikti ļoti operatīvi. Litenē, piemēram, darbi tika sākti, tiklīdz tika saņemta atbilde, ka būs pieejams valsts līdzfinansējums. Ļoti atsaucīgi bija uzņēmēji, viņi veica darbus un paļāvās uz mums, ka tiks samaksāts. Lejasciemā savukārt darbus sāka veikt jau par saviem līdzekļiem, nemaz nepaļaujoties uz valsts līdzfinansējumu."

 

Gūta mācība

J.Šmoteks atklāj, ka, likvidējot plūdu sekas, protams, tika domāts arī par to, lai turpmāk ar šādām problēmām vairs nebūtu jāsaskaras. "Lejasciemā, piemēram, tilti tagad ir pacelti augstāk, lai ūdens straume tos atkal neaizskalotu. Lai pilsētā atrisinātu Krustalīces pārplūšanu pie slimnīcas, būtu jāveic tranzītielas rekonstrukcijas projekts un šajā vietā jāieliek daudz lielāka caurteka, kas spēs uzņemt to ūdens daudzumu, kas pavasarī palu laikā šeit plūst. Protams, ir prasmīgi jādarbojas ar slūžu regulēšanu," secina J.Šmoteks.

 

"Plūdi ir katru gadu. Upes straumi, protams, nevar ietekmēt un dabai pretim arī nevar nostāties, jācer vien, ka nākamgad tik lielu plūdu nebūs, taču ir arī jāsaprot, ka, laikus rīkojoties, problēmas ir arī novēršamas."