Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ar godu kalpo Latvijai

Malda Ilgaža

2016. gada 4. oktobris 12:29

1048
Ar godu kalpo Latvijai

“Gods kalpot Latvijai!” Šie patriotisma pilnie apliecinājuma vārdi pagājušajā sestdienā skanēja Zemessardzes 25.kājnieku bataljona 25 gadu pastāvēšanas svinīgajā pasākumā, kas sākās ar gājienu uz Gulbenes Brīvības pieminekli un pēc tam turpinājās Gulbenes kultūras centrā. Jubilejas pasākumā zemessargi saņēma dažādus apbalvojumus. Starp tiem bija triju pakāpju Goda zīmes, Zemessardzes Atzinības un Pateicības raksti.  Zemessargiem, kas dienestam atdevuši 25 gadus, tika piešķirtas tiesības nēsāt Zemessardzes piemiņas zīmi. Vairāki zemessargi, ņemot vērā dienestā aizvadīto laiku, tika apbalvoti ar četru pakāpju izdienas zīmēm.
“Šodien mēs apliecinām, ka esam gatavi aizstāvēt mūsu valsts neatkarību un drošību. Tas ir mūsu pamatuzdevums. Piedaloties mācībās, mēs stiprināsim mūsu militārās prasmes un zināšanas, lai brīdī, kad tas būs nepieciešams, mēs bez šaubīšanās un kavēšanās tās pielietotu. Esmu gandarīts par Zemessardzes ieguldījumu, jo bataljona kaujas spējas ir cēlušās,” uzrunājot zemessargus, teica Zemessardzes 25.kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Normunds Baranovs un vēlēja turpināt iesākto.
Zemessardzes 3.brigādes komandieris pulkvežleitnants Ervīns Kopeika pasākumā norādīja, ka 25.kājnieku bataljons ir starp tiem vaļiem, kas satur 3.brigādi, un ir starp labākajiem.

Atgriežas kā savējais pie savējiem
Latvijas Nacionālo Bruņoto spēku pārstāvis NATO un Eiropas Savienībā ģenerālmajors Juris Zeibārts, kurš dienestu sāka 1992.gadā kā ārrindas zemessargs, bet 1993.gadā tika iecelts par 25.Gulbenes zemessardzes bataljona štāba priekšnieku, uzsvēra, ka pirms 25 gadiem tieši zemessargi bija tie, kas piespieda noticēt, ka Latvijas būs neatkarīga. “Te bija sākums bruņotajiem spēkiem Gulbenes novadā, te bija sākums manam militārajam dienestam. Tas ir skaists laiks, kas mums pieder visiem kopā. Es varu tikai priecāties, kādu ceļu esam nogājuši kopā,” saka J.Zeibārts un atsauc atmiņā 1994.gada zemessargu mācības. “Notika lielākās zemessargu mācības Ziemeļvidzemē, kurās piedalījās vairāki bataljoni. Lielākais vingrinājums mācībās notika Galgauskas poligonā. Bija zināms, kurš bataljons aizstāvēs ēkas, kurš bataljons uzbruks. Mācības vērot bija aicināts arī toreizējais aizsardzības ministrs. Viss bija saskaņots pa laikiem, bet kaut kas misējās ar pulksteņiem, mobilajiem sakariem un rācijām. Aptuveni 30 minūtes pirms ministra ierašanās pie ēkām, kas bija jāaizstāv 25.bataljonam, parādījās uzbrucēji. Kad parādās pretinieks, atskan pirmais šāviens, kam seko otrais, trešais, ceturtais. Tolaik ar munīciju mēs bagāti nebijām, tāpēc lielākā problēma bija, ka ieradīsies ministrs, bet vairs nebūs ar ko šaut. Sapratu, ir jārīkojas. No maniem bļāvieniem karavīri- uzbrucēji pazuda kā velna plēsti. Lauka virtuve atradās 700 metrus no mācību norises vietas. Cilvēki, kuri gatavoja virtuvē pusdienas, vēlāk stāstīja, ka dzirdējuši, ka štāba priekšnieks bļauj. Tad es sapratu, ja vajag, varu iztikt arī bez mikrofona un būt sadzirdams pat tādā attālumā,” atceras ģenerālmajors.

Viss sākās ar krēslu, galdu un patriotismu
“Man ir prieks, kāds pa šiem gadiem ir kļuvis bataljons. Biju starp tiem, kas 17.oktobrī nodeva zvērestu. Pēc tam devos saņemt šaujamieroci. Kad sākam dibināt bataljonu, tajā bija pieteikušies daudzi cilvēki. Pašvaldībās bija izveidoti saraksti. Toreiz man bija viens krēsls un galds. Placis pie Zemessardzes štāba toreiz bija tukšs. Tagad tas ir tehnikas pilns. Ārrindas zemessargus arī tolaik atbalstīja viņu ģimenes. Starp mums daudzu zemessargu, kuri uzsāka dienestu vairs nav,” saka V.Gabdulļins, aicinot viņus pieminēt ar klusuma brīdi.       
“Zemessardzē esmu jau 25 gadus. Biju pirmais zemessargs Jaungulbenes pagastā. Iestāties Zemessardzē man lika sirdsapziņa un patriotisms. Šī diena man ir svētki,” saka zemessargs Dzintars Galejs no Jaungulbenes. Savukārt Velga Emulova saka, ka Piemiņas zīmes saņemšana esot bijis negaidīts, bet ļoti patīkams pārsteigums. “Pirms tam es nezināju, ka tikšu apbalvota, tāpēc, izdzirdot savu uzvārdu, zbija šoks un apmulsums. Esmu Zemessardzes veterānu apvienības dalībniece. Arī mums notiek mācības, bet ne vienmēr varu tās apmeklēt, jo turpinu strādāt. Pirms 25 gadiem, kad stājos Zemessardzē, man tas bija izaicinājums kaut kam jaunam un interesantam,” saka virsseržante Velga Emulova. ◆