Pārbauda sevi, piepildot sapņus

2016. gada 7. oktobris 11:41

1114

“Ir sajūta, ka šī sprogainā dāma tiks dzīvē tālu,” tā vēstulē laikrakstam raksta gulbeniete Daiga Kozule. Tāds secinājums viņai radies, kad ieskatījusies Laumas Ozolas mājaslapā “www.laumaozola.lv”. D.Kozule priecājas par novadnieci un atceras, kā šī meitene kopā ar dvīņu māsu Leldi staigāja pa Gulbeni, priekā starojot. Viņasprāt, Laumas stāsti mājas lapā ir ar savu odziņu – šarmanti, iedvesmojoši un dzirksteļojoši kā pati rakstītāja.
- Pastāsti, ko tagad dari un kā tev klājas!
- Vienmēr esmu bijusi kustībā, tāpēc darāmais nekad nav aprobežojies tikai ar vienu nodarbi. Patlaban studēju multimediju producēšanu Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē un strādāju “Mango” veikalā, tas ir darbiņš studentiem, kam vajadzīgs peļņas avots. Tomēr primārais ir pabeigt studijas. Papildus esmu sava bloga “www.laumaozola.lv” autore, kā arī esmu iesaistījusies divos radošos projektos, par kuriem pagaidām nevēlos stāstīt. Katru mēnesi cenšos apciemot savas divas ģimenes Gulbenē - savus mīļos un mūzikas skolas orķestri, kas ir mana otrā ģimene.
- Bloga stāstu veidošana ir laba prakse studijās apgūtajai teorijai vai varbūt aizsākums savam biznesam?
- Jau ģimnāzijas gados zināju, ka nebūšu cilvēks ar darbalaiku no līdz, jo nevaru sevi iedomāties biroja darbinieka lomā. Man vajag daudzveidību, radošumu un darāmo, kas nemitīgi mainās. Kad stājos augstskolā, biju pārliecināta, ka mana profesija būs televīzijas režisore, kas strādās aizkulisēs ar personībām un scenārijiem. Zvaigznes nostājas tur, kur tām ir jābūt, un es ticu, ka reiz nonākšu televīzijā kopā ar dvīņumāsu, bet studijas ir lieliska iespēja sevi testēt, pārbaudīt, uz ko esmu spējīga. Pirms gada mācījos producēt raidījumu, kas ietver vajadzību filmēt, montēt, intervēt un ne tikai. Ja godīgi, vēl nezinu, vai šī joma būs mana, bet radošais lauciņš gan. Arī blogs! Mājas lapa “www.laumaozola.lv” ir divus gadus lolots sapnis, kurš šovasar 16.jūlijā svinēja savu dzimšanas dienu. Ir neizsakāms prieks, ka esmu uzdrīkstējusies. Ticu, ka blogs mani kaut kur aizvedīs, lai gan vēl ir daudz jāstrādā, jāattīstās. Pagaidām viss rit necerēti labi, blogam ir skatījums, turklāt dzimst arvien jaunas idejas. Saku paldies lasītājiem, kuri lasa manu blogu un atbalsta. Dažs jautā: “Lauma! Kas būs nākamajā stāstā?”, lai arī mājas lapai nav pat 3 mēneši, ir daudzi, kas man palīdz izstāstīt stāstus. Blogā ir rubrika “Medus pods”, kur atklāju dažādas personības un vietas, cilvēku veikumu, bet sāls ir tajā, ka cilvēki man uzticas, atbalsta un izsaka komplimentus. Kad aizsāku šo rubriku, baidījos, kā tas būs. Bet ir jāuzdrīkstas! Pirmo uzrunāju TV dīvu Annu Rozīti. Viņa ne tikai atsaucās, bet arī izteica komplimentus par blogu, apsveica un vēlēja veiksmi. Tas ir neizsakāmi jauki, kad idejas īstenojas un nav vairs tikai sapņi! Daudz ir iepazīts, apciemots un izstāstīts šajā nelielajā laika sprīdī, bet tas ir tikai sākums. Blogam nav saistības ar multimedijiem un biznesu. Tā ir mana sirdslieta – radīt stāstus, tomēr jāatzīst, ka ar manu tekstu un idejām vien nepietiek, tāpēc liels paldies manai komandai un mammai. Viņa bija vienīgā, kas man ticēja kā neviens un jau pirms gada mudināja “Lauma! Sāc rakstīt publiski!”. Mamma ir mana padomdevēja, neviens teksts netiek publicēts, līdz viņa nav devusi zaļo gaismu. Komandā savu artavu dod viena no manām tuvākajām draudzenēm – Kintija Andersone. Viņa rada maniem stāstiem vizuālo pusi.
- Kā ir ar muzicēšanu un dalību šovos? Vai joprojām kopā ar dvīņu māsu?
- Pirmā dalība LNT šovā “Dvīņi dzied” bija, kad tikko pārkāpām 18 gadu slieksni. Toreiz abas bijām mazlietiņ dullas, iedomājieties – piekrist visas Latvijas priekšā padziedāt, zinot, ka dziedātājas neesam, lai gan no mūzikas kaut ko saprotam. Tagad vairāk izvērtējam, kam teikt skaļu “jā!”, jo bieži vien tas, kam esam neapdomīgi piekritušas, ir atspēlējies ar atziņu – vai tas mums bija vajadzīgs. Vienīgais, kas palicis nemainīgs, – abas joprojām muzicējam orķestrī. Attiecībā uz šoviem mums ļoti patīk baudīt un atklāt to aizkulišu garšu, tāpēc, ja mūs uz tiem aicina, labprāt Rīgā aizejam uz kādu televīziju, jo dzīvajā viss ir efektīvāk. Pēdējos gados ir būts daudzos labos un interesantos šovos.
- Nesenais Polijas brauciens kopā ar Gulbenes mūzikas skolas pūtēju orķestri acīmredzot liecina par ciešu saikni ar dzimto pilsētu.
- Gulbene man ir mīļa aizvien, galvenokārt pateicoties orķestrim. Donāta Veikšana vadītajā kolektīvā tikko atklāju savu 14.muzicēšanas sezonu, ko aizsāku koncertbraucienā uz Poliju. Pa šiem gadiem ir tik daudz piedzīvots: izdoti trīs diski, bijuši koncertbraucieni uz ārzemēm, neskaitāmi konkursi... Tagad, dzīvojot Rīgā, kad vairs neesmu kopā ar orķestri trīs dienas dienas nedēļā, kā tas bija pirms studijām, es patiesi ilgojos pēc mūzikas, pēc skatuves, bet galvenais – pēc orķestra, kas man ir ļoti ļoti tuvs un mīļš. Tieši tāpēc es nevēlos spēlēt nevienā citā orķestrī. Pirms gada spēlēju Latvijas Universitātes orķestrī, bet pārtraucu tāpēc, ka tas nav mans orķestris. Gulbenes mūzikas skolas orķestris man ir kā ģimene! Nevaru iedomāties, kā būs, kad pienāks diena teikt orķestrim paldies par visu un atvadīties. Būs grūti, bet, lai kur es būtu, orķestris man paliks sirsniņā uz mūžu. ◆

◆ Ceļvedis rudenim (fragments)

Nāk rudens apgleznot Latviju kā tajā senajā dziesmā, dungojot meldiņu un savu mīļāko šī gadalaika dziesmu “Rudens ogle” klausoties. Septembri, tu man atlidoji par ātru, vēl tā īsti šī gada vasaru nevēloties atlaists, bet ticiet man, arī rudenim piemīt savs šarms un īpašais spēks, ko vēlos arī es izdzīvot tā lēni, lēni kopā ar zelta rudeni Siguldā, un ne tikai. Mīļo lasītāj, laiks ieelpot un iemīlēties rudenī, sākot ar pašu pirmo šī gadalaika dienu! Kāpēc? Tāpēc, ka rudenī ir tik daudz, ko tvert un baudīt, un tieši tāpēc speciāli jums esmu sagatavojusi savu īpašo ceļvedi rudenim, lai tas izgleznotu mūs visus un galvenais, lai apburtu!
Rudens ir gadalaiks, kurš mēdz būt pat ļoti patīkams reizēs, kad saulīte un tā dēvētā atvasara mūs lutina, tomēr tam piemīt arī niķīgā rakstura puse, proti, lietus un drēgnums, bez kura šo gadalaiku nevaram iedomāties. Tomēr, manuprāt, tieši rudens ir laiks, kad ikviens var būt šarmants, nodemonstrējot savu stila un gaumes izjūtu. Es iesaku ikvienai sievietei rudenī uzdrīkstēties būs dāmai ar augstu paceltu galvu, smaidu uz lūpām un platmali galvā. Šie aksesuāri liks tev justies izcili nosvērtai, šarmantai un noslēpumainai. Un, vīrieši, negaidiet Ziemassvētkus, bet palutiniet savas dāmas rudenī, uzdāvinot kādu platmali!
Romāns “Septītā tikšanās” ir par mīlestību, par to tradicionālo sajūtu, kad nejaušas divu cilvēku tikšanās kļūst par viņu dvēseles dzīves asi. Nelasiet autoru recenzijas, bet gan atveriet lappuses savās rokās, lasiet, smeliet, iztēlojieties un izdzīvojiet jebkuru saturu, kas lasāms. Rudens ir piemērots lasīt fantastiskas grāmatas, kā arī redzēt lieliskas filmas un baudīt kādu sen gaidītu tikšanos. Ļaujieties rudens garajiem vakariem, dāvājot sev kādu patīkamu nodarbi!
Pretī rudenim! Mana šīgada rudens devīze. Tvert rudens lapas, rudens vakarus, rudens tikšanos un izdzīvot rudens stāstus, tie būs mani rudens uzdevumi šajā gadā. Es ceru, ka jūs iemīlēsities rudenī un atradīsiet savus stāstus, ko vēlaties izstāstīt. Es savējo jau sāku rakstīt tagad. Un tu?

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pārbauda sevi, piepildot sapņus

Kategorijas