Dzirkstele.lv ARHĪVS

Stopē vai ej!

Diāna Odumiņa

2016. gada 7. oktobris 12:05

61
Stopē vai ej!

Svētdienas vakarā saņēmu ziņu no dēla.    Šis atrodas Balvu slimnīcā, kur nogādāts ar “ātrajiem” pēc saindēšanās ar pārtiku. Veiktas analīzes, vēnā ielaistas zāles un palaists mājās. Autobusi vairs nekursē. Naudas makā arī nav. Kā lai tiek uz Gulbeni? Apzvanīju draugus, paziņas. Tie, kuri lietojuši alkoholu, pie stūres sēsties nedrīkstēja. Vēl kāds jau gulēja vai atradās izbraukumā. Vārdu sakot, nevarēja izpalīdzēt un aizbraukt pakaļ dēlam uz Balviem. “Padomāju... Ir jau pilngadīgs. Nav ziema. Un mēs esam Latvijā! Uzrakstīju dēlam: “Stopē! Vai nāc kājām uz Gulbeni!” Protams, šī situācija nav tā trakākā, jo runa ir par jaunu cilvēku spēka gados un varbūt arī par tik nepieciešamo dzīves mācību. Bet ja nu šā jaunā puiša vietā būtu kāda jaunā māmiņa vai vecs cilvēks? Varbūt kāds teiks: “Neticu, ka vakarā kādu raida projām un nepiedāvā palikt slimnīcā!” Varbūt arī piedāvā, bet kaut kā nepietiekami skaidri. Bet varbūt ne visiem piedāvā. Nezinu. Taču šī nav pirmā reize, kad dzirdu tādus stāstus. Protams, ir jāpriecājas, ka neatliekamās palīdzības slimnīca mums ir tik tuvu  - aptuveni 30 kilometru attālumā. Tāds nieks vien ir. Tiem, kuriem pašiem ģimenē ir savs stūrmanis un savs autotransports, 30 kilometri vispār nav nekāds attālums. Bet visi cilvēki nav vienādā situācijā. Ir arī kājām staigātāji. Turklāt latvietis ir kautrīgs. Ja laipni nepalūgs uzkavēties slimnīcā, tad... dosies projām kaut vai nakts melnumā. Bet kur tad humānisms? Mediķiem vajadzētu uzstāt, lai pacients, kuram grūtības tikt mājās, tomēr sagaida rītu un tad iet. ◆