Nodokļu reformas – budžeta pildīšanai vai biznesa piesaistīšanai

2016. gada 13. oktobris 09:30

Tāds ir domnīcas “Certus” rīkotā nodokļu politikas foruma rezultāts. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola atzina, ka ir atskanējis starta šāviens diskusijām par jauno nodokļu politiku, kurai būtu jābūt gatavai līdz nākamā gada aprīlim, bet rezultāts pašlaik neesot prognozējams. Vislielākās batālijas gaidāmas saistībā ar pārmaiņām iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmēs, sadalījumā, komplektā, iespējams, skarot arī valsts sociālās apdrošināšanas maksājumus. Vēl viens iespējamo izmaiņu virziens ir uzņēmumu ienākuma nodoklis, tā apliekamā bāze un atlaižu revīzija. Vēl esot savdabīgas rezerves patēriņa nodokļu izmaiņām. «Visticamāk, visām pusēm būs jāiznāk no savas komforta zonas,» secināja finanšu ministre. Nodokļu ieņēmumus var vairot, paaugstinot nodokļu likmes, samazinot atvieglojumus un paplašinot ar tiem apliekamo bāzi, var veidot pievilcīgu nodokļu un uzņēmējdarbības vidi biznesa attīstībai, kā arī paaugstināt esošo nodokļu iekasēšanu.

Liek aizdomāties
Pasaules Bankas vecākā ekonomiste Emīlija Sinota norādīja uz vairākām interesantām tendencēm nodokļu jomā. Proti, uzņēmumu peļņa pieaug, bet pieaugums nekorelē ar samaksāto uzņēmumu ienākuma nodokli. Zaudējumu apmērs, kas uzkrājies recesijas laikā 2009. – 2010. gadā, jau esot absorbēts. Protams, zaudējumus ģenerēja arī Krievijas embargo un šīs valsts valūtas vērtības kritums. Tieši tāpēc dienaskārtībā ir zaudējumu pārnešanas ierobežošana. Otra tendence, uz ko norādīja E.Sinota, ir darbaspēka nodokļu sloga disproporcija, jo tieši zemāko algu saņēmēji to izjūt visvairāk. Tāpat skanēja aicinājums izvērtēt kapitāla pieauguma nodokļa likmju pārskatīšanu, tās tuvinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa standartlikmei (23 procentiem), ko piemēro darba algai.

Peļņas nodokļa svars
Savukārt domnīcas “Certus” valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka pieeja par lielāku nodokļu iekasēšanu ir svarīga no valsts budžeta skatpunkta, taču jārēķinās, ka nodokļus ģenerē uzņēmējdarbība. «Nodokļu palielināšana var būt īstermiņa mērķis, bet ilgtermiņā Latvijas situācijā, kad turpinās iedzīvotāju skaita samazināšanās, tostarp uz emigrācijas rēķina, sekas var būt neprognozējamas,» uzsvēra V.Dombrovskis. Viņš norāda, ka Latvija nav izolēta sala un tāpēc jārēķinās ar citu reģiona valstu konkurenci par investoriem, kuri ir nepieciešami ekonomiskai izaugsmei. Savukārt, palielinot nodokļu slogu tieši biznesam, piemēram, paaugstinot kapitāla pieauguma nodokļa likmi līdz iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmei, var panākt, ka potenciālie investori izvēlas kaimiņvalstis. «Peļņas nodokļa likme ir būtisks instruments cīņā par investīcijām,» norāda V.Dombrovskis. Viņaprāt, šo aspektu nedrīkst ignorēt. «Jau pašlaik, salīdzinot Latviju ar Igauniju un Lietuvu, piemēram, peļņas nodokļa kontekstā mūsu valsts piedāvājums nav tas pievilcīgākais, jo svarīga ir nevis tikai faktiskā likme, bet gan efektīvā, kas Lietuvā vienā gadā bija pat tikai 2 procenti, savukārt Baltkrievijā industriālajā parkā tās likme 10 gadiem ir 0 procenti. Igaunijas trumpis ir 0 procentu likme reinvestētai peļņai. “Certus” iesaka ieviest Igaunijā labi sevi pierādījušo reinvestētās peļņas neaplikšanu ar peļņas nodokli Latvijā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Revolūcija nodokļos
“Certus” pētnieki piedāvā arī fundamentālu darbaspēka nodokļu (iedzīvotāju ienākuma un sociālā nodokļa) reformu. Tas, ka Latvijā darbaspēka nodokļu slogs ir augstākais Baltijā (izņemot varbūt Baltkrieviju), ir fakts. «Ja pieņemam, ka Latvijas izaugsmes pamatā ir nozares ar augstu darbaspēka izmaksu līmeni, tad konkurētspēja piesaistīt investīcijas šādā segmentā ir niecīga. Piemēram, pirms pāris gadiem viens no investoriem piedāvāja uz Baltiju pārcelt 500 programmētāju darbavietas, un svarīgākais nosacījums bija darbaspēka nodokļu izmaksas. Rezultātā investors visas šīs darbavietas izvietoja Singapūrā,» piemēru min V.Dombrovskis. Viņaprāt, darbaspēka nodokļu samazinājums ir iespējams, to slogu pārceļot uz patēriņa nodokļiem, kas arī ir ierakstīts Māra Kučinska valdības deklarācijā. «Tikai ar reformām iedzīvotāju ienākuma nodoklī darbaspēka nodokļu slogu atvieglot nevar, tāpēc arī jāizmanto sociālais nodoklis,» skaidro V.Dombrovskis. Viņaprāt, valsts var piedāvāt tādu sociālo apdrošināšanu, kurā ir noteikti šo izmaksu griesti, piemēram, bezdarbnieka pabalsts nevar būt lielāks par 2000 eiro utt., tādējādi būtu arī šo iemaksu griesti. «Valsts sociālajā apdrošināšanā, kā minimums, piedalās, piemēram, algu saņēmēji no 75 līdz 4000 eiro un maksā to pašu nodokli, ko pašlaik – 34,09 procentus, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir diferencēts, jo mazo algu saņēmējiem 75 līdz 500 (vai 700) eiro mēnesī tas būtu 20 procenti no 500 (700) līdz 2878 (1784) eiro – 25 procenti un 30 procentu likme visiem, kuriem ir lielāka alga,» piedāvāja V.Dombrovskis. Viņš norādīja, ka likmes ir izvēlētas tā, lai tās nebūtu augstākās reģionā. Pētnieks arī pieļāva, ka šāds politiķu piedāvājums vēlētājiem var nebūt veiksmīgs, jo sociālajā budžetā ieņēmumi varētu būt mazāki, tomēr vairāk nebūtu aplokšņu algu izmaksu stimulu. Vairāki uzņēmēji “Certus” piedāvājumu uztver skeptiski, jo piedāvātā darbaspēka nodokļa reforma būtībā palielinās darbaspēka izmaksas.

Valstij nodokļus vajag
Ministru prezidents M.Kučinskis norādīja, ka uz nodokļiem jāskatās ne tikai no konkurētspējas viedokļa, bet arī no iespējamo sociālo seku viedokļa. «Žurku skrējiens jeb cīņa par nodokļu samazināšanu nav uzvarama,» secināja D.Reizniece-Ozola. Viņa savu sacīto pamatoja, ka visām valstīm ir vajadzīgi ieņēmumi veselībai, izglītībai, infrastruktūrai utt. «Latvijā nevaram ieviest amerikāņu sistēmu, kur tiek maksāti mazi nodokļi un no valsts tiek saņemts minimāls pakalpojumu grozs,» uzsvēra finanšu ministre. Viņa piebilda, ka nodokļu politika nav atraujama no vispārējās vides, jo investoriem svarīgi ir arī citi faktori – darbaspēka pieejamība, tiesiskā vide. «Nodokļu politika ir arī valsts drošības jautājums, jo mazāk turīgi cilvēki kļūst vieglāk manipulējami un tas jau var kļūt bīstami,» uzsvēra D.Reizniece-Ozola. Viņa arī atgādināja, ka strauju nodokļu pazemināšanu valsts nevar atļauties, jo nav iespējams nodokļu ieņēmumu eroziju vienā brīdī kompensēt ar daudzu jaunu maksātāju pieplūdumu. Premjers piezīmēja, ka uzņēmējdarbības veicināšanā ir jāstrādā ne tikai ar nodokļiem, bet jāveic arī citi mājasdarbi, kas attiecas uz tiesiskās vides un maksātnespējas jautājumiem.

20 miljoni eiro īpašumos
V.Dombrovskis rāda, ka papildu ieņēmumus ap 20 miljoniem eiro var gūt no nekustamajiem īpašumiem. Proti, pašlaik spēkā esošo kadastrālo vērtību atbilstība tirgus cenām ir vidēji 65 procenti, taču atsevišķām īpašumu grupām tā ir ievērojami zemāka, piemēram, jauno projektu sērijveida dzīvokļiem tā ir tikai 35 procenti. Tādējādi, lai palielinātu nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumus, nepieciešama precīzāka premium klases īpašumu novērtēšana, palielinot to kadastrālās vērtības. «To var veikt ar individuālu novērtējumu, un tos var identificēt pēc kadastrālās vērtības, kā arī atlasīt īpašumus pēc to atrašanās vietas, platības un citiem kritērijiem. Individuālie novērtējumi būtu jāveic vismaz 15 tūkstošiem īpašumu,» skaidroja V.Dombrovskis. Savukārt, lai veicinātu patieso darījumu vērtību norādīšanu un uzlabotu kadastrālo vērtību datubāzi, jāsamazina valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.

Ieinteresēt pašvaldības
“Certus” arī piedāvā mainīt pašreizējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, kas pienākas pašvaldībām, sadali un 50 procentus novirzīt tai, kurā darbinieks ir deklarējies, un pārējos 50 procentus – tajā, kurā strādā. «Pašvaldības ir jāmotivē radīt darbavietas, nevis jācer uz to, lai tajās savu dzīvesvietu deklarē iedzīvotāji ar lieliem ienākumiem,» uzsvēra V.Dombrovskis. Ministru prezidents bilda, ka šāds risinājums nozīmētu, ka vajag izmaiņas arī pašvaldību izlīdzināšanas jomā, jo Rīgas un Pierīgas pašvaldības saņemtu vairāk, bet pārējie vēl mazāk. ◆

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nodokļu reformas – budžeta pildīšanai vai biznesa piesaistīšanai

Kategorijas