Ar elektrību “nosit” ražotājus

2016. gada 14. oktobris 08:54

Pēdējo 25 gadu laikā ir vairākkārt mainīti elektroenerģijas tarifi. Turklāt vienmēr šīs izmaiņas negatīvi ietekmējušas ražotājus, it sevišķi lauksaimniekus, kā arī mājsaimniecības. Pēdējā maksas palielināšana par pieslēgumu būtiski sadārdzina maksu lauku saimniecībām un uzņēmumiem, kā arī individuālajiem lietotājiem ar mazu elektrības patēriņu.

Ja nesaglabās laukus, Latvijas nebūs

Guntis Vilnītis, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes izpilddirektors

Gribu uzsvērt, ka šobrīd netiek pildīti likumprojekta “Grozījumu elektroenerģijas tirgus likumā” nosacījumi, kas paredz, ka visiem enerģijas lietotājiem visefektīvākajā veidā par pamatotām cenām droši un kvalitatīvi tiek piegādāta elektroenerģija. Veicot grozījumus, kas stāsies spēkā no nākamā gada 1.maija, viss obligātā iepirkuma komponentes (OIK) slogs tiek pārlikts uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, arī lauksaimniekiem, kuriem tās īpatsvars var pieaugt pat dubultā. Ekonomikas ministrijas sagatavotā likumprojekta anotācija ir maldinoša un virspusēja, bez jebkādas nākotnes situācijas modulācijas dažādām zemnieku saimniecībām un mājsaimniecībām. Acīmredzot izmaiņas likumā ir nepieciešamas, lai papildinātu valsts pamatbudžetu īstermiņā, nevis, lai, ražošanai attīstoties, valsts budžets papildinātos ilgtermiņā. Zīmīgi ir eksprezidenta Andra Bērziņa vārdi: “Ja nesaglabāsim laukus, Latvijas nebūs. Paliks dažas lielas pilsētas un vairāk nekas.”
Latvijas valsti jau ir pametuši atsevišķi energoietilpīgie uzņēmumi, bet vairāki par to vēl domā. Mēģinot glābt nedaudzos atlikušos lielos uzņēmumus (“Latvijas finieris”, “Maxima”), tiek plānots ar OIK un sadales nodevu aplikt visu pārējo Latvijas sabiedrību. Ir nesaprotami, kāpēc likumprojekta ietekme nav apspriesta ar lauku nevalstiskajām organizācijām, kuras pārstāv 99 procentus valsts teritorijas. Tās kategoriski iebilst pret grozījumiem un to pavadošajiem normatīvajiem regulējumiem. Prasām samazināt “Latvenergo” plānoto dotāciju, nevis palielināt OIK un sistēmas izmaksas mazajiem patērētājiem, sevišķi lauksaimniekiem. Tāpēc ir jāgroza Ministru kabineta noteikumi, lai tie paredzētu, ka katru gadu “Latvenergo” un pārējo dabasgāzes koģenerācijas staciju subsīdija tiek samazināta par 20 procentiem. Tāpat nepieciešams samazināt akciju sabiedrību “Sadales tīkls” un “Augstsprieguma tīkls” kapitāla atdeves likmes no 5 procentiem uz, piemēram, 3,5 procentiem, kas attiecīgi samazinātu sadales un pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksas patērētājiem. Lauksaimniekiem nepieciešams saglabāt proporcionālus maksājumus pēc elektroenerģijas patēriņa. ◆

Nepieciešams apvienoties kopējai rīcībai

Viola Kaparšmite, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Gulbenes nodaļas vadītāja

Lauku uzņēmēji ir ļoti sašutuši par šādu rīcību. Valdība zina situāciju, bet pat nebrīdināja, ka gaidāmas šādas izmaiņas. Tagad daudzi atsakās no elektrības trešās fāzes, lai mazinātu sadārdzinājumu. Iepriekš neviens nezināja, ka par to būtu jādomā, bet tagad noliek fakta priekšā, piestādot lielus rēķinus. Nelaime gan ir tā, ka šis pieslēgums tomēr ir vajadzīgs vienu vai dažas reizes gadā. Ko darīt tad, kad tā vairs nebūs? Tiem zemniekiem, kuriem ir graudu kaltes un fermas, kur nepārtraukti strādā piena dzesētāji, ir vajadzīgs trīsfāžu pieslēgums. Turklāt arī tiem, kuri pārdod graudus, vajadzēs maksāt dārgāk līdz ar elektrības sadārdzināšanos. Tas ļoti ietekmēs ražotājus un patērētājus. Lai lielie uzņēmumi neaizietu no Latvijas, jāmaksā būs mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Lauksaimnieku sadarbības organizāciju padome un citas nevalstiskās organizācijas ir izveidotas, lai cīnītos un aizstāvētu zemniekus, kuri ir šo organizāciju biedri. Manuprāt, visām organizācijām vajadzētu sēsties pie viena galda, lai cīņa būtu kopēja. Šī būtu tā reize, kad ir vienots mērķis un vajadzīga vienota rīcība tā sasniegšanai. ◆

Maksa – 200 eiro mēnesī par kaltes pieslēgumu

Andris Gargurnis, Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības “Torņkalns” īpašnieks

Mulsina lielā maksa par strāvas pieslēgumu jeb strāvas lielumu, kas būtiski palielina saimniecības maksājumus par patērēto elektroenerģiju. Par graudu kalti, ko izmantoju apmēram pusotru mēnesi gadā, ir jāmaksā visu gadu. 200 eiro mēnesī būs jāmaksā arī tad, ja kalte netiek lietota. Reizi sezonā varētu mainīt, tas ir, atteikties no kaltes pieslēguma jaudas, bet, vai pēc tam atkal varēšu to dabūt atpakaļ, pagaidām nav saprotams. Turklāt ir uzņēmumi, kuri elektrības maksas sadārdzināšanās dēļ iet prom no Latvijas. Valmieras stikla šķiedras rūpnīca jau tagad vairāk produkcijas ražo Amerikā, bet “Liepājas metalurgs” bankrotēja. Katrs uzņēmums domā par savu labumu, tāpēc apmierināti ir vidēji lielie uzņēmumi, kam rēķini tagad samazinās. Arī mājsaimniecībām, kurās ir liels elektrības patēriņš, tagad ir jāmaksā mazāk. Savukārt taupīgajiem ir lielāki rēķini. Tiesa, individuālajiem patērētājiem izmaiņas nav tik dramatiskas kā ražojošiem uzņēmumiem. Lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas cenšas protestēt, bet pagaidām nešķiet, ka kāds argumentos ieklausās. Kamēr lauksaimnieki ar traktoriem uz Rīgu nebrauc, tikmēr gaidītās reakcijas nav. Tiesa, ministri saka, ka saprot un situāciju centīsies mainīt. Vai tā būs, to redzēsim. Protams, elektrības tarifu nemainīs. Tomēr gribētos, lai nav jāmaksā par pakalpojumu, kuru nesaņemu. ◆

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ar elektrību “nosit” ražotājus

Kategorijas