Dzirkstele.lv ARHĪVS

Mans tētis ir vislabākais!

Malda Ilgaža

2016. gada 14. oktobris 09:13

2599
Mans tētis ir vislabākais!

Sadusmoties spēj vien uz īsu brīdi

Trīspadsmit gadus vecajai Sindijai Nellijai Augulei no Druvienas “Silmačiem” viņas tētis Andris ir vislabākais pasaulē. “Viņš ir mīļš,” šie trīs vārdi izsaka visu.
Andris ikdienā strādā meža darbos, tomēr arī pēc garas darba dienas viņš rod sevī spēku rosīties kopā ar ģimeni mājās. To apliecina arī viņa dzīvesbiedre Zenta.
“Mūsu tētis ir labs un mīļš, mierīgs, laipns un labsirdīgs. Ģimenē tas ir ļoti būtiski. Viņš labi saprotas ar bērniem. Ja arī kādreiz mazliet sadusmojas, tad tas ir uz ļoti īsu brīdi. Mēs dzīvojam laukos, tāpēc darāmā te nekad netrūkst. Dažkārt ir tā, ka šķiet, dienā ar astoņām stundām ir par maz. Ir tā, ka vasarā neatliek laika, lai atpūstos. Rudenī un ziemā gan, tad ir mazliet vairāk laika atpūtai. Tētis kopā ar Sindiju Nelliju vienmēr rosās kopā gan kartupeļu talkā, gan pagalmā zāli pļaujot, gan malku grēdās krāmējot un tamlīdzīgi. Viss notiek kopīgi,” stāsta Zenta. Viņa uzskata, ka vienīgā problēma, dzīvojot laukos, ir tā, ka nav darbavietu, kur strādāt. “Tā ir sagadījies, ka šogad pati nekur nestrādāju atšķirībā no iepriekšējā gada, tāpēc rosos pa māju. Man palīdz arī meita, kad atnāk no skolas. Sindija Nellija vienmēr ir gatava uzservēt galdu arī tētim. Arī tad, kad mēs ar vīru esam kaut kur aizbraukuši, viņa vienmēr prot pagatavot maltīti pat tad, kad šķiet, ka mājās nekā nav. Kādreiz meitai bija bail iekurināt virtuvē plīti, bet tagad viņa nebaidās ne no plīts iekuršanas, ne no krāsns kurināšanas. Viņa man palīdz pieskatīt arī otru meitu,” lepojas mamma.
Šogad ģimenei izdevies atlicināt vairāk laika kopīgai atpūtai un Latvijas iepazīšanai tuvākos un tālākos braucienos. “Tiklīdz mums visiem rodas brīvs brīdis, tā tētis sēžas pie automašīnas stūres un dodamies ekskursijā. To nedaudz izplānojam jau iepriekš. Tiesa, šovasar mums tā arī nesanāca peldēties,” smejas Zenta.
Tētim Andrim patīk remontēt automašīnas, kas, izrādās, arī var būt lielisks vaļasprieks. “Mums ir lielisks tētis, tāpēc dzīvē uz priekšu cenšamies tikt paši saviem spēkiem, kā vien varam, spējam un protam. Mūsu tētis ir mūsu atbalsts un drošais plecs,” piebilst Sindijas Nellijas mamma. ◆

Tētis atļauj gandrīz visu

Desmit gadus vecās Beātes un septiņus gadus vecās Liānas tētis Maigonis Roga ir tētis, kurš abām meitām atļauj gandrīz visu. Ja māmiņa Karīna par kaut ko rājas, tad meitas mierinājumu steidz meklēt pie viņa.
“Protams, ja tētis Beāti un Liānu aizstāv, tad es dažkārt par šo aizstāvēšanu savukārt rāju viņu. Mūsu tētis ir ļoti laimīgs, ka viņam ģimenē ir tieši divas meitas. Viņš vienmēr teicis, ka viņas ir lielākais ģimenes dārgums. Kad gaidījām otru bērniņu, es pati ārkārtīgi gribēju, lai piedzimst puisītis, bet Maigonis dzīvoja tikai ar pārliecību, ka piedzims otra meitiņa. Tā arī notika,” stāsta Karīna.
Gan dzīvesbiedre, gan meitas tēti raksturo kā vispusīgu cilvēku, jo viņš Beātei un Liānai reizē var ierādīt gan mūzikas instrumenta spēli, gan atklāt matemātikas pasaules noslēpumus. “Ja vajag meitenēm, tētis ir gatavs darīt visu pat tad, kad patiesībā pats īsti neprot. Maigonis neliedz Beātei un Liānai piedalīties arī automašīnas remontēšanā,” bilst Karīna.
Visa ģimene kopā labprāt arī atpūšas un apceļo Latviju. Katrs šāds brauciens visiem vienmēr atklāj kaut ko jaunu. Pēc atgriešanās no kārtējā ceļojuma, cits citam uzdod jautājumu, kas konkrēti paticis un vislabāk palicis atmiņā. Jāatbild ir bez ilgas domāšanas, jo ātra atbilde atklāj visspilgtāko iespaidu. Šajā vasarā ģimene devusies izbraukumā uz Igauniju, ceļojuma maršrutu pirms tam īpaši neplānojot. “Braucām pa Igauniju un jautājām vietējiem iedzīvotājiem, kur ko var apskatīt. Tā ir iespējams pavisam negaidot iepazīt kaut ko pirms tam nezināmu un neredzētu. Piemēram, mēs visi joprojām atceramies muzeja apmeklējumu, kas no ārpuses izskatījās kā liels šķūnis, bet iekšā – īsta mākslas galerija. 
Abi vecāki savas dzimšanas dienas īpaši nesvin, toties abu meitiņu jubileju svinības ģimenē, kā paši saka - “ir svēta lieta”. Tad netrūkst pat salūta. Par tematiskām ballītēm nemaz nerunājot. “Gan tētim, gan arī man pašai ļoti gribas, lai meitām no bērnības paliek jaukas atmiņas. Dzimšanas dienās svinību galdam nav jālūzt no cienastu pārpilnības. Ir jābūt patīkamām emocijām. Mums pašiem ir sava māja Gulbenē, tāpēc ciemos tiek aicinātas arī draudzenes. Ja, kā agrāk, dzīvotu daudzdzīvokļu mājas dzīvoklī, kaimiņi droši vien piktotos par šīm bērnu ballītēm,” domā māmiņa. ◆