Ar labu izskatīšanos ir par maz

2016. gada 14. oktobris 09:18

111

Grupas “Baltie lāči” ģitārists gulbenietis Grigorijs Gorodko jeb skatuves vārdā Gregs nav cilvēks, kurš tur sveci zem pūra. Viņš lieliski spēlē ģitāru un šo prasmi labprāt ierāda arī jauniešiem. “Var jau jaunietis nostāties pie spoguļa un priecāties, cik viņš labi izskatās ar ģitāru, bet vispirms ir jāapzinās, lai apgūtu tās spēli, būs daudz un grūti jāstrādā,” saka Grigorijs.
Izrādās, ka viņš pats ģitāru spēlēt iemācījies trīs mēnešu laikā, iedams ganos. “Man bija ļoti labs suns, kurš tika ar govīm galā, tāpēc varēju sēdēt un spēlēt. Tolaik jau nebija no kā mācīties. Ja man būtu tās iespējas, kādas ir šodienas jauniešiem, es droši vien muzicētu kādā ārzemju grupā. Tolaik gājām uz ballēm, fotografējām ģitārista roku kustības. Caurām naktīm ar fotoaparātu rokās sēdēju un skatījos televīzijā muzikālo pārraidi “Planētas balss”. Dienām un nedēļām ilgi arī pats trenēju vienu kustību vai spēlēju dažus akordus,” atceras Gregs.

Vispirms teorija, tad prakse
Gulbenē viņu uzrunājuši bērnu vecāki, interesējoties, vai mūziķis būtu ar mieru viņu atvasēm ierādīt ģitāras spēli. Vispirms uz nodarbībām ieradies viens spēles interesents, tad viņam pievienojušies vēl citi. Pamazām izveidojusies interesentu grupa. Šis ir jau ceturtais gads, kopš Grigorijs individuāli strādā ar bērniem. To viņš savulaik darījis arī vienā no muzikālā novirziena skolām Rīgā.
“Bērniem un jauniešiem, kas atnāk pie manis, vispirms pārbaudu, vai viņiem ir muzikālā dzirde, lai saprastu, vai vispār ir vērts kaut ko uzsākt. Protams, ir bijuši audzēkņi, kam muzikālā dzirde nav pārāk laba, tomēr strādāju arī ar viņiem. Tad ir vajadzīgs daudz ilgāks laiks un daudz lielāks enerģijas patēriņš. Galvenais, ka bērns ļoti vēlas iemācīties spēlēt. Ir bijis tā, ka sākumā izveidojas desmit cilvēku grupa, bet no viņiem nodarbības cītīgi apmeklē trīs četri,” pārliecinājies Grigorijs.
Pirmajā nodarbībā tiek noskaidrots, ko audzēknis prot. Ja absolūti neko, un rokās ir tikai instruments, tad Grigorijs kā primāro izvirza teoriju. “Protams, vieglāk ir strādāt ar bērniem, kuri mācās arī mūzikas skolā. Par galveno uzdevumu uzskatu, lai mani audzēkņi var spēlēt ģitāru paši sev un ģimenei par prieku.” Grigorijs domā, ka ieteicamais vecums, kad bērns varētu sākt spēlēt ģitāru, ir septiņi, astoņi gadi. “Bija man viens mazs audzēknis, bet viņam ar mazo rociņu bija grūti aptvert ģitāras grifu un nospiest stīgas.”

Rezultāts ir jāsasniedz
Lai būtu vēl lielāks stimuls apgūt ģitāru, Grigorijs kopā ar saviem audzēkņiem rīko muzikālus vakarus, kas domāti gan pašiem audzēkņiem, gan viņu vecākiem. “Tas, cik ilgu laiku nākas patērēt, lai iemācītos spēlēt ģitāru, ir individuāli. Rekords bija trīs mēneši, kuru laikā meitene iemācījās spēlēt tik labi, ka varēja nodarbības vairāk neapmeklēt. Viņai piemita talants un liels apzinīgums. Nodarbībās es audzēkņiem iedodu darbu, pēc tam pārbaudu. Ja viss nav izdarīts, kā vajag, tad trenējam vienu un to pašu, līdz ir sasniegts vajadzīgais rezultāts. Lieku saprast, ka uzreiz nospēlēt “Kaijas” vai “Zīlīti” tomēr nesanāks,” Grigorijs nebaidās būt stingrs. Tāds viņš ir arī pret sevi, jau trešo gadu muzicējot “Baltajos lāčos”. “Kopā ar grupu bijām Anglijā, Īrijā, kur spēlējām ārzemju latviešiem. Novembrī atkal pošamies uz Angliju. Ir paredzēts koncerts koncertzālē “Gors” Rēzeknē. Esmu spēlējis arī grupā Norvēģijā un piedalījies ģitāristu sesijās Maskavā, ticies ar lielajiem māksliniekiem, tāpēc ir bijusi iespēja salīdzināt. Mēs Latvijā ne par mata tiesu neesam sliktāki. Mums ir ļoti labi mūziķi, tāpēc mums ārzemniekiem “ūdens nav jāpienes”, kā mēdzam uzskatīt,” saka Grigorijs. Pavisam nesen viņš “Dzintara dziesmu” aptaujā iesniedzis arī vienu savu kompozīciju, kas sāks skanēt decembrī. “Laikam esmu kļuvis nopietnāks un kritiskāks, tāpēc arī dziesmu ir mazāk nekā jaunībā. Ir izvirzījušās citas vērtības arī mūzikā,” piebilst Grigorijs. ◆

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ar labu izskatīšanos ir par maz

Kategorijas