Satiksme kļūst drošāka

2016. gada 18. oktobris 00:00

1111

“Kopā mēs to paveicām! Pagājušās nedēļas beigās Gulbenē, Viestura ielā, ir uzstādīta braukšanas ātrumu ierobežojoša ceļa zīme,” “Dzirkstelei” priecīgs vēsta šīs ielas iedzīvotājs Sergejs Mollers.
Viņš piebilst, ka divus gadus kopā ar otru šīs ielas iedzīvotāju – Andreju Puķīti – viņi centās pārliecināt pilsētas pārvaldi, ka ir nepieciešama braukšanas ātrumu ierobežojoša ceļa zīme noteiktā posmā, kur pagalms faktiski ir iela. Iedzīvotāji sadzirdēti, tikusi piesaistīta Satiksmes ministrija.
Jau pirmajās dienās, kad Viestura ielā parādījusies teritorija, kur nedrīkst braukt ātrāk par 30 kilometriem stundā, arī paši bezkaunīgākie ir spiesti savaldīties. “Brauc vismaz ar 40 kilometru ātrumu. Lēnāk gan ne. Taču rēķinās, ka par 40 kilometru ātrumu policija varbūt vēl nesodīs, ja pieķers. Ja brauks ar 50 kilometru ātrumu stundā, tad gan no soda neizbēgs,” saka S.Mollers.

Vai uz tik bedraina ceļa vajag zīmi?
“Ilgi nevarējam saprast, kāpēc uz tik bedrainas un nelīdzenas ielas ir vajadzīga šāda zīme. Bet - ja vajag, tad vajag! Tā iela nav no labākajām no tāda viedokļa, ka dzīvojamās mājas ir ļoti tuvu brauktuvei. Tur ir jāpiekrīt. Esam spiesti. Nav variantu. Vai autovadītāji uzstādīto jauno ceļa zīmi ievēros, tas ir cits jautājums. Tagad vismaz būs pamats policijai prasīt kārtību,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes pilsētas pārvaldes komunālās saimniecības nodaļas vadītājs Jānis Krastiņš. Iedzīvotāju lūgums par braukšanas ātrumu ierobežojošas zīmes izvietošanu Viestura ielā ticis izskatīts komisijā, kura Gulbenes pilsētas pārvaldē izveidota drošas transporta kustības organizēšanai.
S.Mollers saka, ka divus gadus ilgā cīkstēšanās ar pilsētas pārvaldi brīžiem atgādinājusi ironizēšanu par iedzīvotājiem. Saņemti aizrādījumi par nesakopto vidi, neizgrieztajiem krūmiem ielas malās. “Mēs izgriezām tos krūmus, kaut arī tas bija jādara pilsētas Labiekārtošanas iestādei,” viņš stāsta.
A.Puķīte piebilst, ka Viestura ielā uz viņu un S.Molleru daudzi skatījās neticīgām acīm, jo likās, ka viņi ir uzsākusi cīņu ar vējdzirnavām. Sirdī ikviens, kuram mājās ir bērni, šajā ielā domā tāpat, ka braukšanas ātrumu ierobežojoša zīme ir vajadzīga. Tomēr retais esot gatavs atklāti pievienoties diviem cīnītājiem. S.Mollers ir saskaitījis, ka Viestura ielā dzīvo vai pie vecvecākiem regulāri ciemojas kopumā apmēram 30 bērni. Viņi visi ir apdraudēti, kad iziet ārā pa māju durvīm. “Tas arī bērniem ir stress, ja pieaugušie visu laiku aprāj, lai uzmanās, lai nesper soli tālāk, jo tur jau ir brauktuve,” saka A.Puķīte.

Vēsturiska iela, bet vai saudzēta?
Ne tikai bērniem, nevienam nav patīkami, ja garāmbraucoša automašīna aizšaujas tādā ātrumā, ka met putekļus un akmeņus sejā. “Es pats esmu to izjutis. Ir mūsu ielā cilvēks, kurš pa ielu pārvietojas ratiņkrēslā. Ir bijušas reizes uz riska robežas, kad viņš ir bijis par mata tiesu no notriekšanas ,” saka A.Puķīte. S.Mollers uzskata, ka pašvaldība par maz gādā par šo ielu un tās iedzīvotājiem. Esot pat sajūta Viestura ielas pašā galā, “aiz pagrieziena no bānīša teritorijas”, ka pilsēta jau ir beigusies – tur nav asfaltseguma, tur nav elektrības kabeļu, bet ir gaisvada elektrolīnijas. S.Mollers saka: “Lepni jau izklausās, ka mēs dzīvojam vēsturiskā rajonā. Bet vai tad tas tiek saudzēts?”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Satiksme kļūst drošāka

Kategorijas