Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vienā “Dzirkstelē” - kilograms konfekšu

Malda Ilgaža

2016. gada 20. oktobris 00:00

2072
Vienā “Dzirkstelē” -  kilograms konfekšu

Gundega Kaspare no Beļavas pagasta skaistus pinuma darbus veido no vecajām avīzēm

Beļaviete Gundega Kaspare ir māksliniece savā dvēselē. To uzskatāmi apliecina pašas rokām veidotās floristikas kompozīcijas, pinumi no klūdziņām un papīra. Nākotnes plāniem atstāta vēlme apgūt kvilingu (papīra mākslas veids, kur izmanto papīra strēmelītes). “Šobrīd vispirms jātiek galā ar visiem rudens darbiem, tad varēšu pievērsties savam vaļaspriekam,” saka Gundega.
Šā gada vasarā Beļavas tautas namā bija kopīga Gundegas veidoto papīra pinumu izstāde, kas daudziem lika justies izbrīnītiem, ka izlasītās avīzes nav izmantojamas, piemēram, tikai krāsns vai plīts iekuršanai. Tomēr, kā stāsta pati Gundega, visa sākums bijusi floristika. Aptuveni pirms divdesmit gadiem viņa floristiku apguvusi Valsts nodarbinātības dienesta rīkotajos kursos. Mazliet vēlāk Gundega šīs zināšanas papildinājusi jau maksas kursos.

Māksliniekus nekopēju
“Es esmu floriste. Floristika man ārkārtīgi patīk! Faktiski tā ir arī mans maizes darbs. Cenšos nevienu mākslinieku nekad un nekur nekopēt, bet ļaujos savām idejām. Kaut ko izdomāju un man uzreiz vajag pamēģināt. Vienmēr pie darba strādāju tik ilgi, kamēr izdodas tas, ko esmu iecerējusi.  Savus floristikas darbus gandrīz visus esmu uzdāvinājusi citiem. Arī cilvēki paši ir lūguši, lai izgatavoju kādu darbu. Man pašai pie mājas ir palikušas vairs tikai dažas no dabas materiāliem veidotas stirniņas un briedis. Arī tas ir tikai tāpēc, ka dzīvnieku kājas ir iedzītas zemē, tāpēc nevienam tos neatdodu. Citi dodas uz mežu, kur redz tikai ogas un sēnes, bet es vēl pamanu arī interesantus zarus vai izaugumus. Uzreiz jau zinu, kas no tā iznāks, ko ar to darīšu. Piemēram, nesen atradu koka zaru ar caurumu. Paskatījos un sapratu, ka no tā iznāks svečturis. Tikai dēlam jāpaprasa, lai mazliet kaut ko noēvelē un noslīpē,” stāsta Gundega.  
Tad sekojušas klūdziņas. Tolaik bērni vēl bijuši mazi. Klūdziņu pīšana Gundegai nekādā gadījumā nekalpojusi biznesam, bet pašu priekam. Šīs iemaņas sākotnēji apguvusi pašmācībā. Dažus noslēpumus Gundegai ierādījusi arī kāda prasmīga klūdziņpinēja. “Ar klūdziņām ir ļoti liela noņemšanās, jo tās ir jāsavāc, jāsagriež, jānomizo, jāvāra, tāpēc šobrīd esmu no tām atteikusies,” stāsta Gundega. Viņa domās izstaigā savu mājokli un secina, ka tajā šobrīd saglabājies vairs tikai viens groziņš no klūdziņām. 

Ar papīru ir vieglāk strādāt
Gulbenē Nākotnes ielas pirmsskolas izglītības iestādē notikuši trīs dienu nelieli kursi par pinumu darināšanu no papīra, kuros Gundega nedaudz pasmēlusies zināšanas, ātri vien saprotot, ka papīra pīšana neko daudz neatšķiras no klūgu darinājumiem, tikai ir salīdzinoši vieglāka. “Daudziem cilvēkiem tas bija pārsteigums, ka no papīra iespējams izveidot dažādus priekšmetus. Piemēram, pīšanai izmantojot baltu papīru, pa gabalu nemaz nevar pateikt, ka trauciņš un tā vāciņš ir veidots no papīra. Ja vēl to nolako, tad tas ir vēl skaistāks. Protams, es arī varētu braukt ar saviem darinājumiem uz amatnieku tirdziņiem, bet tam nav tik daudz laika. Bērni arī lūdz kaut ko nopīt. Ir jāiet uz kādu jubileju – dāvana gatava. Tajā atliek tikai konfektes iebērt. Arī draudzenes nolūko kādu darbiņu,” stāsta Gundega. Viņa smejoties bilst, ka arī no vienas otrdienas un piektdienas “Dzirksteles” varot izgatavot nelielu groziņu, kurā iespējams sabērt kilogramu konfekšu.

Vajadzēs lielu pacietību
Gundega bilst, ka salīdzinājumā ar pīšanas procesu sagatavošanās tam ir garāka. Lielu laiku paņem papīra savirpināšana. Jārēķinās, ka arī pirksti no tipogrāfijas krāsas kļūs melni. Ja vēl savirpinātais papīrs tiek krāsots... “Toties krāsotās savirpinātās papīra strēmeles tad pinumā izskatās kā klūdziņas. Papīrs būtībā ir fantastisks materiāls, tikai jāņem vērā, ka pīšana labāk veiksies, ja netiks izmantots glancētais papīrs. Izstādē bija aplūkojamas arī no papīra nopītas platmales. Papīru jau esmu savirpinājusi, lai garajos vakaros pamēģinātu nopīt kaut ko jaunu. Ļoti gribu nopīt kādu dzīvnieku. Pati esmu dzimusi Žurkas gadā, tāpēc mēģināšu nopīt žurku,” stāsta Gundega.
Gundega darbojas arī Beļavas pagasta rokdarbnieču pulciņā, kur dalījusies šajās zināšanās ar citiem. “Šo nodarbi nevar uzspiest kādam ar varu. Tikai ierādīt tiem, kurus tā interesē. Pati gribu apgūt kvilingu un veidot skaistus darbus no papīra strēmelēm. Jau esmu iegādājusies vajadzīgo instrumentu šai nodarbei. Atliek tikai sākt,” pārliecināta saka Gundega.