Gulbene varētu būt apriņķa centrs

2016. gada 20. oktobris 00:00

863

VARAM piedāvā teritoriālo dalījumu 16 apriņķos

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iecere turpināt novadu reformu, izveidojot 16 apriņķus, izraisījusi karstas diskusijas. Gulbeniešus, protams, iepriecinātu, ja te būtu apriņķa centrs, taču apkārtējo novadu vadītājus un iedzīvotājus tas neapmierina.
“Reģionālo attīstības centru apvienībā ietilpstošo pašvaldību vēlme paliek nemainīga – saglabāt novados valsts iestāžu pārstāvniecību. Ministrijas sagatavotais projekts par dalījumu 16 apriņķos ir labs gulbeniešiem, jo pilsēta ar to būtu ieguvēja. Tas noteikti dotu iespēju saglabāt valsts iestāžu pārstāvniecību, turklāt šajās iestādēs būtu arī darbavietas. Pēc ministrijas aprēķiniem Gulbenes apriņķī būtu 58 000 iedzīvotāju, tajā iekļaujot Alūksnes, Apes un Balvu novadu,” stāsta Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andris Apinītis.
Viņš atzīst, ka ģeogrāfiski Gulbene atrodas vairāk centrā, tāpēc loģiskas ir novada priekšrocības. Tomēr A.Apinītis ir pārliecināts, ka ar varu neko nevajag reformēt. “Ja novadu pašvaldības uzskata, ka ir nepieciešams apvienoties, tad tas ir jāļauj darīt pēc brīvprātības principa. Mēs šobrīd tādu vajadzību nejūtam, jo Gulbenes novads ir pietiekami liels – savā laikā tas netika sadalīts,” spriež A.Apinītis. Viņš secina, ka sadarbība starp pašvaldībām jau veiksmīgi notiek. Piemēram, atkritumu poligona “Kaudzītes” apsaimniekošanā ir iesaistītas vairākas kaimiņu novadu pašvaldības.

Kaimiņi pauž satraukumu un neizpratni
Apes novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju atzīst, ka par valdības iecerēm turpināt novadu reformu ir zināms jau sen. Taču iecere par 16 apriņķu veidošanu ir jaunums. “Zinām, ka ir paredzēts Apes novadu iekļaut Gulbenes apriņķī, bet būtu jāzina kaut kas vairāk. Acīmredzot Alūksnes slimnīcas pārvēršana par dienas aprūpes centru ir daļa no iecerētās reformas. Tādējādi ir paredzēts stiprināt “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienību”, kas ir privāta struktūra, lai gan līdz šim bija deklarēts – tiks stiprinātas valsts slimnīcas, kāda ir Alūksnē,” komentē A.Harju. Viņa secina, ka šobrīd teritoriālā dalījuma projektā ir ņemts vērā “Swedbank” eksperta Ģirta Rungaiņa atzinums, ka Latvijā ir jāveido lieli novadi. “Diemžēl viņš neizprot pirmā un otrā līmeņa pašvaldību nozīmi un atšķirības,” pieļauj A.Harju.
Arī Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis atzīst, ka 16 apriņķu modelis tiek piedāvāts pirmo reizi. Viņu satrauc, ka mazo novadu centri ar laiku varētu pazust, ja tiks iekļauti lielā apriņķī. “Negribas runāt par šo tēmu, kamēr nebūs pietiekami daudz argumentu. Tas attiecas arī uz Veselības ministrijas ieceri pārveidot Alūksnes slimnīcu. Manuprāt, vajadzētu sākt ar administratīvi teritoriālo reformu un tikai tad veidot valsts un pašvaldību iestāžu modeli. Tagad ir projekts, ka apriņķa centrs būs Gulbenē, bet saņemu informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta, ka tā tuvākais centrs būs Balvos. Nav saprotams, kas valstī notiek,” secina A.Dukulis.

Ministrija konsultēsies ar pašvaldībām
Šobrīd Latvijā ir 30 reģionālie attīstības centri – 21 novads un 9 lielās pilsētas. Tas nozīmē, ka gandrīz puse no šiem centriem neiegūs apriņķa centra statusu. Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, kura vadītajā novadā arī nav paredzēts apriņķa centrs, piekrīt, ka pret konkurētspējas veicināšanu saprātīgā mērogā nevarētu iebilst. Cēsu novada domes vadītājs Jānis Rozenbergs pašvaldību sadarbības modeli uztver tikai kā starpposmu ceļā uz lielāku novadu veidošanu. Neliela novada pašvaldībai nav iespēju remontēt vietējos ceļus, kā arī nodrošināt finansējumu infrastruktūras sakārtošanai. Par jauno administratīvi teritoriālo dalījumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija līdz gada beigām konsultēsies ar pašvaldībām, bet līdz 2017.gada martam iesniegs grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, nosakot sadarbības teritorijas.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Gulbene varētu būt apriņķa centrs

Kategorijas