Grib mazgāt baltas partiju melnās kases

2016. gada 20. oktobris 00:00

Sākts pirmais kriminālprocess par partiju melnajām kasēm. To var dēvēt par jauno Jūrmalgeitu vai Krūmiņgeitu, bet tas līdz šim ir vienīgais process, lai gan jau trīs gadus ir spēkā Krimināllikuma norma, kas paredz sodus par nelikumīgu finansējumu pieņemšanu partijai. Tiesa, politisku skandālu saistībā ar partiju naudas lietām bijis ne mazums.

Grozījumi stājās spēkā 2013.gada pavasarī
Ir vērts atgādināt, ka garš bija šo Krimināllikuma grozījumu ceļš līdz to pieņemšanai, jo politiķu pretestība tiem bija sīva. 9.Saeimā, kurā juridisko komisiju vadīja Tautas partijas deputāte Vineta Muižniece, valdības iesniegtie Krimināllikuma grozījumi tika nodoti komisijām, taču nogulēja V.Muižnieces atvilktnē un Saeimas darba kārtībā neparādījās. Kad atklājās, ka viņa viltojusi komisijas sēdes protokolu, no tā dzēšot balsojumu, V.Muižniece tika atbrīvota no Satversmes tiesneses amata. Izrādījās – vainīga ir tikai viņa, bet daudzi politiķi priekā un nevainībā mazgāja rokas. Arī 10.Saeimā vēl pirms V.Zatlera rīkojuma Nr.2 likuma grozījumus Saeimā iesniedza “Vienotība”, taču par to nobalsoja vēl tikai Nacionālā apvienība. Likumprojektu neatbalstīja ne “Saskaņas centrs”, ne ZZS, ne Tautas partija, ne apvienība “Par labu Latviju”, kuras sastāvā bija pašreizējais premjers Māris Kučinskis. Līdz 2013.gadam sodīt varēja tikai par partijas finansēšanu lielā apmērā, izmantojot starpnieku, un par šādu starpniecību. Tagad kriminalizēta ir arī nelegāla finansējuma pieņemšana.
Kāpēc kriminālprocesu sāk tagad?
Jau pirms diviem gadiem par dīvainiem finansējumiem partijai “No sirds Latvijai” publisku satraukumu pauda vairāki tās biedri, kas partiju pameta priekšvēlēšanu kampaņas laikā. KNAB kratīšanas partijas birojā ir saniknojušas šīs partijas biedru, bijušo Satversmes tiesas tiesnesi Gunāru Kūtri, kurš ir pārliecināts, ka par to nāksies atvainoties partijai. Aizdomas krīt arī uz ziedojumiem ZZS, par kuriem KNAB padziļinātu izpēti sāka jau vasarā. Par pretlikumīgu naudas pieņemšanu partijas labā aizdomās tiek turēts bijušais Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis. Partijas vadītājs Augusts Brigmanis uzskata, ka par ziedojumu likumību ir jāatbild pašiem ziedotājiem. Nav gan saprotams, kāpēc politiskās partijas pašas neseko, vai tām tiek ziedots, ņemot vērā likuma ierobežojumus. Šie un daudzi citi politiķu izteikumi liecina, ka viņus ne pārāk uztrauc sāktā izmeklēšana kriminālprocesā. Neoficiāla informācija liecina, ka izmeklēšana šajā lietā ir turpinājusies jau ilgāku laiku, bet kratīšanas un aizturēšanas notika tikai tagad. Kāpēc? Vai tāpēc, ka sašķobījās KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka izredzes tikt atkārtoti apstiprinātam amatā pēc slepeno dokumentu pazušanas un tikpat mīklainas atrašanās? Vai varbūt bija vajadzīgs mazināt ZZS augstos reitingus? Bet tikpat labi tas var būt vienkārši politisks šovs, kas novērš uzmanību kaut vai no valsts budžeta apstiprināšanas.

Cēlonis ir partiju finansēšanas sistēmā
Tagad tiek secināts, ka vajadzīgi vēl lielāki ierobežojumi ziedojumiem un partiju iespējām ar tiem manipulēt. KNAB ir apņēmies izmantot situāciju, kad sabiedrības uzmanība ir pievērsta partiju finansēšanas sistēmai, un virzīt grozījumus, kas būtiski ierobežotu iespējas ziedot partijām, slēpjoties aiz starpniekiem. Latvijas partijas ir ļoti atkarīgas no lieliem ziedojumiem. Tā ir īpaši piemērota augsne slepenām vienošanām starp partijām un ziedotājiem, kas, sponsorējot partijas, vēlas iegūt privilēģijas. Bet kā gan citādi? Kurš ir gatavs ziedot tāpat vien – mērķa vai idejas vārdā? Tāpēc ir tikai loģiski, ka tiek meklētas iespējas apiet likumu. Neticu, ka tā rīkojas tikai ZZS vai “No sirds Latvijai”. Drīzāk var jautāt, kāpēc izmeklē tikai nelikumības šo partiju kasēs. Šobrīd viena ziedotāja slieksnis ir 18,5 tūkstoši eiro. Cik Latvijā ir cilvēku, kuri var atļauties ziedot tādu summu? Tad nav jābrīnās, ka partiju pārstāvji gandrīz stāv rindā pie miljonāra Jūlija Krūmiņa. Viņš savulaik palīdzēja “Latvijas ceļam”, nesen - Ingunai Sudrabai, Ivetai Grigulei... Var, protams, atklāt un sodīt pārkāpumus, ja tos varēs pierādīt. Taču tie noteikti nav vienīgie. Turklāt to cēlonis slēpjas partiju finansēšanas sistēmā.

Rosina diskusijas, vai atļaut ziedot
Ir jāmaina Partiju finansēšanas likuma normas, kas šobrīd ļauj partijai ziedot visus pēdējo trīs gadu oficiālos ienākumus. Vai tas nav absurds, ka Saeimas deputāti var kaut ko tādu apstiprināt? No kā tad šie ziedotāji dzīvos? Tieši tāpēc viņus atrod tie, kuriem 10 000 eiro ir kā 5 eiro minimālās algas saņēmējam vai pensionāram. Ja Latvijas politiķiem būtu patiesa vēlme vērsties pret partiju melnajām kasēm, tad viņi rīkotos kā kaimiņi Lietuvā. Tur jau vairākus gadus ir likuma norma, kas paredz iespēju partijai ziedot 10 % no iepriekšējā gadā gūtajiem ienākumiem. Turklāt ziedotājam ir pienākums savus ienākumus deklarēt Valsts ieņēmumu dienestā. Ja to nedara, tad ziedot nav atļauts. Latvijā izskanējis arī ierosinājums vispār atteikties no individuāliem ziedojumiem. Prezidents Raimonds Vējonis rosina diskutēt, vai ir vērts ierobežot partiju finansēšanu vai aizliegt ziedot līdzekļus partijām. “Ja privātpersonām būs aizliegts ziedot partijām, iespējams, nāksies palielināt tām valsts finansējumu,” norāda prezidents. Turklāt valsts finansējums partijām nav brīnumlīdzeklis, kas pats par sevi atrisinās samilzušās problēmas, it sevišķi korupciju.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Grib mazgāt baltas partiju melnās kases

Kategorijas