Vienmēr gatava dialogam

2016. gada 28. oktobris 00:00

2251

Sandrai Daudziņai darba smagākie lēmumi bijuši saistīti ar Gulbenes slimnīcu

Sandra Daudziņa nemainīgi jau divus sasaukumus Gulbenes novada domē pārstāv Latvijas Zemnieku savienību. Viņa ir ierindas deputāte un kandidēs arī nākamgad.
- Krīze. Šo vārdu novadā atkal pieminam bieži. Vai domē arī?
- Ne gluži pieminam vārdu “krīze”, bet to, ka, jo tālāk no Rīgas, jo dzīvot grūtāk, izjūtam noteikti. Mēs taču redzam, kas te notiek ar darbavietām. Banku filiāles Gulbenē pazudušas jau trīs, tagad pienākusi kārta Valsts ieņēmumu dienesta Gulbenes klientu apkalpošanas centram. Redzam situāciju un to, ko ar skolām esam spiesti darīt. Kas būs tālāk? Pašvaldības budžetu arī ietekmē iedzīvotāju skaits. Saprotam, ka īstenībā tā sniega pika no kalna veļas... Tādā situācijā ir grūti plānot nākotni, būt deputātam. Palaikam domāju, ko mēs, deputāti, varam un ko nevaram izdarīt. Varam ietekmēt lokāli, bet kopumā situāciju izmainīt ir ļoti grūti. Cilvēki pārmet, ka šajos smagajos apstākļos pašvaldībā štati palielinās. Jāsaprot, ka dzīvojam pārmaiņu laikā. Ir jaunas vajadzības, jaunas iespējas, ir vajadzīgi jauni speciālisti. Ļoti labi, ka viņi mums Gulbenē ir! Tajā pašā laikā nespējam atteikties no liekā. Domāju, ka daudz birokrātijas radām paši, varētu pārskatīt funkcijas. Mēs, Latvijas Zemnieku savienības pārstāvji, jau gadu regulāri tiekamies ar iedzīvotājiem pagastos, lai saprastu iedzīvotāju vēlmes. Darījām un darīsim to pirms vēlēšanām, pēc vēlēšanām. Mums ir svarīgi nezaudēt saikni ar cilvēkiem.
- Ideja par apriņķa centru Gulbenē un reģionālu valsts iestāžu pazušana. Vai savienojami?
- Nav savienojami. Kāda nozīme apriņķa centru veidot Gulbenē, ja te nebūs reģionālu valsts iestāžu? Ģeogrāfiski Gulbene ir centrs? Gribētos cerēt uz citādu nozīmi: valsts iestāžu birojiem būtu jābūt Gulbenē! Ideja par Gulbeni kā apriņķa centru jāvar aizstāvēt. Saprotu, ka ir elektronikas laikmets un varbūt jau ir gandrīz vai vienalga, kur fiziski atrodas iestāde. Mums ir svarīgi, kur mūsu uzņēmēji maksā nodokļus. Bet kāpēc jācenšas valsts iestādes tik ļoti centralizēt Rīgā, kur jau tā pietiek darbavietu? Tieši tāpēc jau mūsu iedzīvotāji pārceļas uz galvaspilsētu. Neaizcelt ministriju uz reģioniem, bet valsts iestāžu struktūrvienības gan var.
- Pašvaldības stipendijas piešķiršana vienai topošajai ārstei ir izraisījusi greizsirdību. Arī citi gribētu!
- Ir jāsaprot, kādu tieši speciālistu novadā trūkst. Šajā gadījumā ir runa par studenti, kura novadā strādās kā ģimenes ārste. Nezinu, vai viņa pati ir vērsusies pašvaldībā vai arī domes amatpersonas bija tās, kas uzmeklēja topošo ārsti. Mēs nevaram cerēt, ka visi atnāks. Mums ir jāmeklē pašiem! Ar konkrēto studenti mēs parakstām līgumu par to, ka nodrošināsim darba vietu, un par to, ka šī jauniete pēc studiju pabeigšanas nāks strādāt uz Gulbenes novadu. Mēs stipendiju varam maksāt tikai tad, ja spējam pēc tam nodrošināt darba vietu. “Dzirksteles” portālā komentāros lasīju, ka citos novados ārstus piesaista ne tikai ar pašvaldības stipendijām, bet arī dzīvokļa nodrošinājumu un, ja ģimenē ir mazi bērni, ārpus kārtas piedāvā arī vietu bērnudārzā. Šeit arī tas viss ir! Lūdzu! Mums varbūt tas liekas pašsaprotami, varbūt neesam to uzsvēruši. Esmu pārliecināta, ka “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība”, meklējot tai nepieciešamos speciālistus, uzsver sociālās garantijas, kuras nodrošina pašvaldības.
- Tev joprojām pārmet, ka Gulbenē ir dienas stacionārs, nevis neatliekamās palīdzības slimnīca!
- Protams, ka tas ir zaudējums gulbeniešiem, arī man. Galīgie lēmumi par “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības” izveidi tika pieņemti, izveidojoties novadam, kaut iestrādes bija vēl rajonu padomju darbības laikā. Sākumā, kā visi atceramies, bija neatliekamās palīdzības dežūrnedēļas uz maiņām Balvos un Gulbenē. Uz vietas dzīvojām ilūzijās, kamēr tika atvērtas acis, ka slimnīcu parādi atlaisti netiks un ka mūsu slimnīcai parādi ir lielāki nekā citām. Sapratām, ka varam vispār zaudēt slimnīcu Gulbenē. Tajā brīdī slimnīcu apvienības valdes locekļi iesniedza atlūgumus. Situācija bija saspringta, nebija laika daudz domāt. Balvenieši bija tie, kuri atrada divus speciālistus – Alīdu Vāni un Marģeru Zeitmani, kuri bija ar mieru uz trīs mēnešiem uzņemties slimnīcu apvienības vadību, lai pārvarētu finanšu krīzi. Pēc tam pagarinājām valdes pilnvaru laiku, jo neatradās neviens vietējais, kurš būtu ar mieru stāties viņu vietā. Bija lēmums vest pacientus tikai uz Balviem, ja sniedzama neatliekamā medicīniskā palīdzība. Arguments – Balvos slimnīcai ir vairāki lieli korpusi, Gulbenē bez otras operāciju zāles izbūves nav pieļaujama neatliekamās palīdzības sniegšana. Gulbenē tika nolemts izveidot dienas stacionāru plānveida medicīniskajai palīdzībai. Toreiz valde mierināja, ka pirmā priecāsies pašvaldība, kurai būs neatliekamā palīdzība, bet ilgtermiņā ieguvēji būs gulbenieši. Mēs jau tagad nerunājam par to, ka balvenieši uz Gulbeni brauc uz plānotajām operācijām, papildu izmeklējumiem, par to, cik viņiem tas ir ērti. Patiesībā jau tas attālums nav tik liels, ārstējamies slimnīcās, kas atrodas daudz tālāk. Bet tajā rudenī katru vakaru uz Stariem braucu garām Gulbenes slimnīcai. Redzēju, ka slimnīcā daļa logu kļūst tumši. Katru dienu domāju par to, vai man rakstīt atlūgumu. Vairākas reizes sasaucu kopā deputātus un slimnīcas valdi, runājām. Uzdevu jautājumu arī sev pašai: kas mainīsies, ja atstāšu amatu; vai situācija vispār var būt citāda? Tomēr sapratu, ka pagriezt muguru un aizmukt no problēmām nav mans stils. Kas būtu citādi, ja šādi lēmumi netiktu pieņemti? Nezinu, bet galvenais, kam slimnīcā jābūt, ir ārsti. Gulbenieši zina, cik agrāk jaunu ārstu pie mums ir sākuši strādāt un aizgājuši projām. Žēl. Domāju, ka šī valde ir piesaistījusi vairāk speciālistu un turpina to darīt, nekā to spētu pašvaldība. Lēmumus attiecībā uz slimnīcu pieņēmām visi deputāti kopā, ne vienmēr vienbalsīgi un pēc smagām pārdomām un sarunām. Ir lietas, par ko neesmu balsojusi atšķirībā no citiem domju priekšsēdētājiem, līdzīpašniekiem.
- Vai jāupurē gandrīz 150 gadus veca ēka Gulbenē, lai izveidotu rotācijas apli Brīvības ielā?
- Es uz šo jautājumu vairāk skatos kā autovadītāja, nevis kā novada domes izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja. Mums pilsētā ir daudz kultūras pieminekļu. Vai vajag vēl vienu – šo te ēku Brīvības ielā 106? Pieņemsim, ka tiks piešķirts valsts nozīmes kultūras pieminekļa statuss. Kas šajā situācijā ir svarīgāk? Vai satiksmes drošība nav jautājums, kas skar visu sabiedrību kopumā? Tas Svelberģa kalns ziemā... Krustojums, šaurība, sniegs, gājēji, kuriem nav, kur palikt... Un ja vēl ir krēslas stunda! Gan braucot, gan kājām ejot, tur ikvienam savu reizi ir nācies no stresa pasvīst. Un izbraukšana no Beļavas puses uz Rīgu. Ir bijuši satiksmes negadījumi. Ēkai ir īpašnieks, viņa viedoklim jābūt noteicošajam. Varam mēs sākt cīkstēties par ēkas statusu, kamēr zaudēsim iespēju izmantot Eiropas finansējumu iebraukšanas Gulbenē sakārtošanai. Pēc tam atkal gaudīsimies un meklēsim vainīgos. Pie tam aiz ēkas ir grūti kārtībā uzturama, purvaina teritorija, kas tiktu sakārtota projektā.
Mums Gulbenē ir kultūras pieminekļi, kuri tiešām ir noteikti jāsaglabā. Tādi ir Viestura ielā, Dzelzceļa ielā, Vecgulbenes muižas kompleksā un citur. Mums ir Baltā pils. Kāds astrologs reiz teica, ka novada augšupeja sāksies tikai tad, kad atdzims šī kultūrvēsturiskā ēka. Pils brūk... Tā ir privātīpašums. Ko mums darīt? Sadoties rokās un atjaunot? Gribētos! Šis nav vienīgais kultūras piemineklis, kas pārvērties par nesakoptu graustu. Varbūt kādam būtu jāpieņem drosmīgs lēmums šādas sagruvušas ēkas nojaukt līdz galam un saglabāt iezīmētas pamatu kontūras. Esmu ārzemēs redzējusi šādi iezīmētas neatjaunotas pilis. Vietai tiek parādīta cieņa un vienlaikus sabiedrība šādi psiholoģiski ir pieņēmusi domu, ka tur pils vairs nav. Ir smagi noskatīties, kā Baltā pils grūst. Esam bezpalīdzīgi. Ko mēs varam izdarīt, ja tas nemaz nav pašvaldības īpašums? Mums taču vēl ir Sarkanā pils Gulbenē un Stāmerienas pils. Par tām ir jādomā.
- Vai piekrīti, ka novadā ir par daudz svētku?
- Novada svētki ir vērtīga tradīcija, jo pievērš uzmanību un izceļ katru konkrēto pagastu. Par Pilsētas svētkiem runājot, izskatās, ka tie ir sevi izsmēluši. Ļoti labi, ka 2017.gadā apvienosies Pilsētas un Novada svētki. Kā tālāk būt 2018.gadā, par to ir jādomā. Ir jāsaprot, ko mēs gribam. Novada svētku svinēšanu pagastos zaudēt negribētos. Varbūt Pilsētas svētkiem ir jākļūst koncentrētiem. Varbūt nevajag daudzās dienas. Citu kvalitāti vajag!

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vienmēr gatava dialogam

Kategorijas