Bīstamā spirālīte

2016. gada 28. oktobris 00:00

Dzīvnieka muskuļos iekapsulējusies trihinella gaida savu upuri gadiem ilgi, bet cilvēka – līdz 25 gadiem

«Trihineloze medniekiem ir pazīstama jau sen. Cilvēka veselībai bīstamo parazitāras infekcijas slimību var iegūt, apēdot nepietiekami termiski apstrādātu vai svaigu mājas cūkas, kā arī medījuma gaļu. Tas notiek arī, izmantojot modē nākušo gaļas grilēšanas metodi,» atgādina Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta «Bior» vecākā eksperte Astra Sleže.

Nodod pa ķēdīti
Slimība nereti izplatās, kad kāds dzīvnieks apēd kaušanas vai medību atkritumus. Piemēram, lapsa izrok, notiesā medījuma atliekas un nobeidzas, viņu, savukārt, apēd meža cūka vai žurka, kas pārnēsā slimību tālāk. Tāpat var inficēties mājas cūkas, kurām izbaro medījuma pārpalikumus. Tāpēc ir ļoti svarīgi tos neizmētāt, bet sadedzināt vai utilizēt atsevišķās vietās.
«Visu mājās, tāpat fermās audzēto cūku gaļu no kautuvēm, kas nonāk pārdošanā, uz trihinelozi izmeklē kautuvē, kur visu procesu uzrauga sertificēts speciālists, vai arī paraugi tiek sūtīti pie mums,» skaidro eksperte.
Gaļas paraugus «Bior» Kurzemes reģionālajā laboratorijā pārbauda pēc Eiropas direktīvas regulas - ar sagremošanas metodi. Metode ir akreditēta Nacionālajā akreditācijas birojā. Lai strādātu ar šiem paraugiem, laboratorijas darbinieces regulāri mācās, veic ES kontroldarbus minētajā jomā. Meža cūkas izmeklē pa vienam paraugam, mājas cūkas paraugus no vienas kautuves – pa vairākiem. Piecdesmit gramus gaļas ievieto speciālā traukā ar pepsīnu, mākslīgo kuņģa sulu, pēc tam apskata stereomikroskopā. Pēc parauga apstrādes, kas aizņem aptuveni pusotru stundu, parauga piegādātājs jau var saņemt elektroniski parakstītu atbildi e-pastā, kas der gaļas nodošanai pārstrādes uzņēmumā.
Trihinellas atrod neregulāri: dažkārt ir divi, trīs pozitīvi rezultāti mēnesī, citkārt – tikpat vienā dienā. Pēc tam gaļa būtu jāiznīcina. «Nekur tālāk neziņojam, tālākais atkarīgs no cilvēka godaprāta,» teic A.Sleže.

Traucē un sāp, kamēr iekapsulējas
Mednieki zina - lai pareizi gaļu izmeklētu, ļoti svarīgi ir laboratorijā nogādāt pareizus paraugus – divsimt piecdesmit gramus no diafragmas muskulatūras un mēles saknes, jo citā muskulatūrā, piemēram, karbonādē, trihinellu var arī neatrast. Tas pats attiecas uz mājas cūkas gaļas paraugu piegādātājiem, privātpersonām. Vizuāli grūti noteikt, vai mājlopam ir parazitārā slimība, varbūt kāda cūka ir tikai mazliet vājāka.
«Trichinella spiralis» ir sīka nematode, ķermeņa garums tēviņam 1,4-1,6 mm, mātītei – 3-4 mm. Mātītes ir dzīvdzemdētājas.
«Parazīts, kas iekapsulējies muskulatūrā, saskatāms tikai mikroskopā pie simtkārtīga palielinājuma un atgādina sīku spirālīti. Nonākot cilvēka vai gaļēdāja dzīvnieka kuņģī, gaļa tiek sagremota, tārpi atbrīvojas no kapsuliņas un atdzīvojas. Tēviņi apaugļo mātītes un nobeidzas, bet mātītes pēc 6-7 dienām dzemdē 1500-10 000 trihinellu kāpuru un pēc tam pašas nobeidzas. Kāpuriņi ar limfu un asinīm tiek ienesti muskuļos, aptuveni sešu mēnešu laikā sāk iekapsulēties, pārkaļķoties visvairāk apasiņotās muskulatūrās, piemēram, diafragmā, mēles saknē, plecos,» skaidro A.Sleže.
Iekapsulēšanos procesu pavada paaugstināta inficētā ķermeņa temperatūra, nespēks, slikta dūša. Labā ziņa – trihineloze nav lipīga, jo trihinella dzīvo vienā saimniekā - nēsātājā. Kad kapsula sastingusi, tā vairs netraucē un ilgstoši gaida, kad to apēdīs nākamais. Izmeklējums nav tik dārgs (13,89 eiro), lai pakļautu riskam savu un apkārtējo cilvēku veselību. Ja uzaicina uz dārza ballīti, kur grilē nepārbaudītu gaļu, diemžēl tas ir uz katra paša atbildību,» uzsver speciāliste.
«Bior» tiek veikta arī zivju, suņu, kaķu, aitu pārbaude uz dažādiem parazītiem. Fekāliju paraugus iesūta veterinārās klīnikas un privātpersonas. «Zivju acīs un žaunās mēdz būt tādi parazīti, kas kaitē pašām. Cilvēkiem bīstamo vairāk ir līdakām - to muskulatūrā var būt lenteņi, kurus tīrot nevar pamanīt. Tāpēc līdaka ir labi jāsagatavo – kārtīgi jāsacep vai jānovāra. Dīķu zivju audzētāji savas zivis apzinīgi izmeklē un parazītus atrod arvien retāk,» uzsver A.Sleže.

Uzziņai

Invāzijas slimība, ko ierosina “Trichinella spiralis”, ir viena no helmintozēm, kas sastopama visā pasaulē.

Invāzijas avoti:
◆ invadēta gaļa;
◆ grauzēju un savvaļas dzīvnieku līķi;
◆ kažokzvēru ādu apstrādes atliekas;
◆ kautuvju atkritumi.

Pazīmes: tūska dažādās ķermeņa daļās, izsitumi uz ādas, pārmaiņas asins ainā (eozinofilija). Vājas invāzijas gadījumā slimību grūti diagnosticēt, iespējamas ierobežotas kustības locītavās, stipras muskuļu sāpes, apgrūtinātas acu ābolu kustības, runāšana, rīšana, elpošana. Atraugas, slikta dūša, vemšana, caureja vai aizcietējums ir tikai nedaudziem slimniekiem. Temperatūra pamazām kāpj līdz 38-40 grādiem un paliek tik augsta vairākas nedēļas. Dažreiz ir sirdsdarbības lēkmjveida traucējumi, bezmiegs, nemiers, stipras galvassāpes un svīšana. Smagākos slimības gadījumos var būt kustību koordinācijas un nopietni sirdsdarbības traucējumi vai pat iestāties nāve.

Diagnostika
◆ pēc klīniskās ainas, kā arī veicot muskuļu biopsiju un gredzena precipitācijas reakciju;
◆ epizootiskā metode;
◆ trihinelloskopija;
◆ sagremošanas metode mākslīgajā kuņģa sulā.

Profilakse
Veikt kautķermeņu veterināro ekspertīzi, arī meža cūku, āpšu un lāču gaļas pārbaudi. Neizbarot kautuvju, medību atkritumus citiem dzīvniekiem, bet gaļas atliekas ierakt dziļi zemē vai sadedzināt. Veikt deratizāciju, grauzēju līķus sadedzināt.
Visu uzturā lietojamo gaļu labi izcept vai izvārīt.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Bīstamā spirālīte

Kategorijas