Mednieka cienīga attieksme

2016. gada 1. novembris 00:00

Mundis Žviriņš uzskata, ka trofejai ir jābūt goda vietā

“Nu jau krietnu laiku savas medību trofejas lieku pie sienas tikai uz saviem paša gatavotiem dēlīšiem,” saka viens no aktīvākajiem Lejasciema puses medniekiem Mundis Žviriņš, kurš ar ieročiem uz tu jau 35 gadus.

Katrai ir atrasts savs pielietojums
Un te nu runa ir par medniekiem, kuri tur godā vecās mednieku paražas un izrāda cieņu dzīvniekam, kurš devis medniekam šo trofeju. “Trofeja, kaut arī pati niecīgākā, ir pelnījusi būt goda vietā ikvienam medniekam, un pielietojumu var var atrast jebkurai no tām,” ir pārliecināts Mundis. Viņš uzskata, īpaši labi ir izmantojami dažādi ragi, piemēram, lustrām, drēbju pakaramajiem, rotaslietām un pat galdu un krēslu kājām. Vislabāk, protams, ja medniekam ir sava medību istaba, taču tas atkarīgs no mednieka rocības. “Mazāks pielietojums ir ilkņiem un galvaskausiem, taču arī tie nedrīkst būt nomesti šķūņos vai pat atdoti suņiem sagraušanai. Te gribētos pieminēt mūsu lielāko meža kaķi - lūsi, kuru, izņemot kaimiņus Krievijā, medī tikai Latvijā un Igaunijā. Tāpēc šī trofeja ir samērā reta un tik vērtīga. Daudziem mūsu novada medniekiem ar lielo burtu tieši šīs trofejas pietrūkst kolekcijā,” prāto Mundis. “Jau laikos, kad vēl medījām kopā ar tēvu, mēs sākām piestrādāt pie kārtīgas medību istabas ierīkošanas. Tur arī parādījās pirmie trofeju dēlīši. Nu tie ir kļuvuši mākslinieciskāki, ar kokgrebumiem un viņu ir daudz.” Cik - to Mundis nevar pateikt, vien piebilst, ka nu jau tie tiek dāvāti arī draugiem, kuriem gaume attiecībā uz šo produktu sakrīt. Tur ir trofejas, ar kurām saistās kāds īpašs notikums, pašas labākās vai arī īpatnējās trofejas. “Taču man līdz šim brīdim nav trofeju, par kurām varētu teikt, ka tās vienkārši mētājas. Katrai ir atrasts savs pielietojums. Lai gan saka, ka trofejas dāvāt nav labi, esmu tās pārtaisījis par kaut ko baudāmu un skatāmu, un dāvinājis tās radiniekiem, jo zinu, ka tur viņas būs īstajā vietā. Arī pret trofeju pirkšanu mana attieksme ir diezgan lojāla. Pie noteikuma, ka tās nonāks pareizajā vietā - kādā kolekcijā, kur tās iederas, un nebūs vien kādas personas peļņas gūšanas avots,” saka Mundis.

Kārtīgam medniekam ir jāprot viss
Lai izgatavotu vienu dēlīti staltbrieža ragiem, Mundim paiet apmēram pusotra diena, neskaitot materiāla sagatavošanu un laku žūšanu. Ir dažādas viltības, kas tiek izmantotas, lai uzmanību piesaistītu ne tikai trofeja, bet arī pats dēlītis. Viņš cenšas darboties tikai ar ozola, oša un gobas materiālu, kas, viņaprāt, ir paši skaistākie un kurus dabūt nav nemaz tik viegli. “Tie ir cēlkoki, un šāds pats cēlums un svinīgums ir jāieaudzina arī jaunajos medniekos. Lai attieksme pret trofeju būtu mednieka cienīga. Pretējā gadījumā tāds “gaļinieks” vien sanāks, un tādus es īpaši augstu nevērtēju. Manuprāt, kārtīgam medniekam ir jāprot viss - no pēdu atpazīšanas un zvēra izdzīšanas līdz nodīrāšanai un gaļas apstrādāšanai,” teic Mundis.
Šobrīd Mundim ir daudz trofeju, kas novērtētas ar dažāda kaluma medaļām, tāpēc attieksme pret medījumu kļūst arvien izvēlīgāka. Gaides medībās, kad ir laiks trofeju novērtēt, tam tiek piešķirta īpaša nozīme. Šogad viņam bija daudz iespēju tikt pie kārtējā medaļnieka, taču nebija pārliecības, ka šī medaļa būs zelta. Tāpēc, mednieku vārdiem sakot, pirksts nenodrebēja, un pastāv cerība, ka šo pašu trofeju Mundis sastaps arī nākamgad. Viņš nepārmet arī tiem, kas nomedī pa kādam šādam dzīvniekam, taču tas nedrīkst kļūt par ieradumu pat tad, ja dzīvnieku daudzums to atļauj. Viņš sevi uzskata par trofeju, nevis gaļas mednieku, tāpēc, ja kādreiz būs jāizvēlas starp vilku un alni, viņa izvēle viennozīmīgi būs vilks, lai atkal būtu iemesls ķerties pie kārtējā dēlīša izgatavošanas. Vismaz šobrīd nekas nespēj mainīt viņa pārliecību. Ir jāciena pats medījums, lai medību dieviete Diāna cienītu mūs, medniekus. Ne spalvas!

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Mednieka cienīga attieksme

Kategorijas