Nēģu paradīzē Carnikavā

2016. gada 1. novembris 00:00

Eduards Skavanecs: “Tas ir mīts, ka nēģis ēd maitas. Nēģis barojas jūrā no citām zivīm.”

Carnikavā tālā pagātnē nēģu zveja bijusi viens no Carnikavas muižas ienākumu avotiem, bet 1875.gadā muižas teritorijā tikusi ierīkota pirmā zivju audzētava Latvijā un Krievijā. Lai saprastu, ka Carnikava tiešām ir nēģu karaliste, pietiek uzmeklēt Zvejnieku ielu, kur viesmīlīgi sagaida SIA “Krupis” īpašnieki Zigrīda un Eduards Skaveneci. Eduards ir Carnikavas Nēģu svētku idejas autors. Kopš 2001.gada Nēģu svētki augustā kļuvuši par lielākajiem svētkiem novadā. Tie atklāj nēģu zvejas sākumu, kas ilgst līdz februārim.

Liela nozīme garšas niansēm
“Mums praktiski brīva laika nav, jo jāuzņem lielākas un mazākas tūristu grupas. Netrūkst arī individuālo apmeklētāju, kuriem stāstām par nēģu zveju, rādām, kā nēģi tiek cepti uz īpaši viņiem ražotām ekoloģiskām oglēm, ļaujam tos arī degustēt gan suši, gan želejā, gan ceptus. Mums ir būtiski, lai cilvēki zinātu, kādu produkciju viņiem piedāvājam, jo sadarbojamies arī ar lielveikaliem. Izvizinām arī ar laivu, ja ir tāda vēlēšanās, un stāstām par nēģu zveju. Kad pirms vairāk nekā divdesmit gadiem sākām nodarboties ar šo rūpalu, mums tas nebija nekāds noslēpums, jo mans tēvs bija zvejnieks. Kopš paša sākuma sapratām, ka nēģu biznesā varēsim pastāvēt tikai tad, ja mūsu piedāvātā produkcija būs svaiga un kvalitatīva. Ir mums arī savas garšas nianses, lai gan nekādas garšvielas neizmantojam. Tikai sāli,” stāsta Eduards. Nēģus saimnieki pērk no vietējiem zvejniekiem. Zigrīda bažījas, ka arī Gaujā ūdens kļūst arvien piesārņotāks, kas nēģiem kaitē. “Nēģi iet mazumā. Gaujā stāv simts murdi, bet no tiem izdodas iegūt desmit, divdesmit kilogramus nēģu, lai gan vajadzētu būt simts kilogramiem. Upēs nēģi atšķiras. Kurzemes puses upēs tie ir lielāki, bet nav tik garšīgi. Manuprāt, garšu ietekmē katras upes ūdens, kā arī cepšanā izmantotā alkšņu malka piedod nēģiem garšu. Mājās uz pannas gan neiesaku cept nēģus - tas nepatiks ne pašiem, ne kaimiņiem, jo smarža, kas ātri iesūcas apģērbā un matos, būs nepatīkama,” stāsta Zigrīda un bilst, ka savulaik Carnikavas nēģu lielākais konkurents bijuši Doles nēģi.

Brauc slavenības, dzejnieki un kāzinieki
Pirms ķerties pie nēģu nobaudīšanas, saimnieks tūristiem vispirms steidz izrādīt, kā pats saka, goda sienu, kur izvietotās fotogrāfijas un avīžu raksti liecina, cik ārkārtīgi daudz Latvijā zināmu cilvēku te ciemojušies. Izņēmums nav arī mūsu valsts bijušie prezidenti. “Ja pie mums brauc slavenības, tad mēs arī esam slaveni,” saka Eduards. Fotogrāfijas atklāj arī nēģu nozvejas procesu ar murdiem. Saimnieks ļauj aplūkot telpu, kur lielā maizes krāsns piemērota nēģu cepšanai. Brīdi nākas uzkavēties arī saimnieku iekārtotajā goda istabā, kur neskaitāmas medaļas, kausi un Goda raksti atklāj, ka Zigrīda un Eduards ir bijuši profesionāli sportisti.

15 gadus veidota kolekcija
Nav iespējams nepamanīt apjomīgo varžu un krupju kolekciju, kurā ir vairāk nekā trīs simti dažāda lieluma, materiāla un izskata abinieku. Tie mudina tūristus jautāt, kāpēc ir SIA “Krupis”, nevis SIA “Nēģis”. Saimniekam par to ir savs stāsts. Ar varžu un krupju kolekciju, kas veidota piecpadsmit gadus, lieliski pagalmā sadzīvo arī paša Eduarda no koka un šūnakmens veidotās prāvās figūras, kurās nav grūti atpazīt arī pašus saimniekus. Šo prasmi viņam iemācījis kāds mākslinieks “Ja uzņēmums ir SIA “Krupis”, tad jābūt arī tādai kolekcijai. Daļa eksponātu ir uzdāvināta, daļa – paša pirkta. Nekad neesmu iegādājies divus vienādus,” saka Eduards.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nēģu paradīzē Carnikavā

Kategorijas