Apzinoties šodienas pārmaiņu neizbēgamību

2016. gada 4. novembris 00:00

2534

Apzinoties šodienas pārmaiņu neizbēgamību

Novada domes vadītājs Andris Apinītis savu kursu ietur bez forsēšanas, bet neatlaidīgi un pacietīgi

Gads, viens mēnesis un deviņas dienas ir pagājušas, kopš Andris Apinītis stājies pie Gulbenes novada pašvaldības vadītāja stūres.
- Ir vai nav krīze novadā?
- Es to nesauktu par krīzi. Drīzāk par pārmaiņām. Tā ir realitāte. Ar to sastopas vietējā uzņēmējdarbība. Dažam labam jārēķinās, ka mainās arī tirgus situācija Rietumeiropā. Piemēram, sakarā ar kokskaidu granulu ražošanu! Lielbritānijas tirgus veras ciet!
To, ka pārmaiņas notiek, mēs redzam pēc sarukušā banku skaita Gulbenē. Bija pie mums kādu septiņu banku filiāles, bet palikušas ir vairs tikai divas – “Swedbank” un “Citadele”. Bija runa par to, vai mūsu “Swedbank” filiālē būs iespējamas darbības ar skaidru naudu. Tika tomēr saglabāta šāda iespēja. Alūksnē ir tikai “SEB bankas” filiāle. Cik ilgi vēl? Grūti pateikt. Ir Latvijā arī tādas pilsētas, kur nav nevienas bankas filiāles. Madonā un Smiltenē “SEB bankas” filiālēs darbības ar skaidru naudu vairs nenotiek. Digitālais laikmets! Lai gan man liekas, ka par strauju. Lauku cilvēks nav īsti tam gatavs.
- Arī valsts iestādes vēlas ar saviem klientiem strādāt attālināti.
- Viena daļa iedzīvotāju ar to labi tiek galā. Jaunie cilvēki jo sevišķi. Tomēr laukos ir cilvēku slānis, kurš nav spējīgs kārtot savus jautājumu un saziņu veikt digitāli.
Runājot par Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku skaita samazināšanu Gulbenē, biju Rīgā un 45 minūtes runāju ar šī dienesta ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju. Dzirdēju, ka dienests ir spiests veikt reorganizāciju, samazinot darbinieku skaitu, lai samaksātu lielākas algas. To var arī saprast.Mazākam darbinieku skaitam būs jāstrādā intensīvāk par labāku samaksu. Līdzīgi kā skolotājiem mūsu valstī.
- Varbūt arī domes darbinieku skaitu laiks samazināt?
- Novada pašvaldībā kopā ar skolotājiem ir kāds pusotrs tūkstotis darbinieku. Negribas tautu kaitināt, bet algās mēnesī mēs visiem šiem cilvēkiem izmaksājam gandrīz miljonu eiro. Tāpēc arī jautājums par štatiem pašvaldības administrācijā nav tik viennozīmīgs. Varētu jau par mērķi izvirzīt ideju, ka obligāti kaut kas ir jāsamazina. Tajā pašā laikā gan Valsts kontrole, gan citas institūcijas nepārtraukti no pašvaldības diendienā pieprasa dažādu informāciju, kuras gatavošanai un elektroniskai nosūtīšanai vien ir gandrīz vai speciāli jāalgo divi cilvēki! Viens departaments beidz jautāt, nākamais sāk. Tas datu apjoms ir tik milzīgs, ka vaicātāji paši to neaptver. Ir reizes, kad elektroniskajā pastā šīs ziņas nosūtīt nespējam, jo serveri neņem pretī. Tad ir jāieraksta un jāved uz Rīgu. Un tad man rodas jautājums, kurš vispār fiziski spēj visu šo datu apjomu izskatīt cauri, izanalizēt.
Tas, ko mēs novada domē šodien darām un gribam panākt - lai visa novada griezumā informācija, kadastra dati atbilstu patiesībai, būtu ticamība. Lai nav tā, ka vienā pagastā ir vieni principi, bet citā – jau mazliet citādi. Tad saliec tos ciparus kopā, bet tie nav salīdzināmi. Ir visādi kuriozi. Par ūdens uzskaiti, par elektrības uzskaiti un tā tālāk. Faktiski jau par to bija jādomā un aplamības jānovērš jau pirms septiņiem gadiem, kad tika izveidots novads. Bet līdz šim šajā virzienā ir ļoti minimāli darīts. Pagaidām jau nekas netiek darīts mežonīgi. Ar baltiem cimdiem. Kam no tā būs labāk, ka kādu desmitu darbinieku atlaistu? Nav taču tā, ka viņi velti algu saņem un neko nedara. Kurš veiksmīgāk strādā, kurš mazāk veiksmīgi. Ir mums arī neaizpildītas štata vietas. Pa kādam cilvēkam arī esam atbrīvojuši no darba.
- Budžetu šobrīd izdodas sabalansēt?
- Šobrīd, jā. Tajā pašā laikā es nezinu, vai nupat solītos 200 000 eiro no valsts mēs saņemsim. Tik valsts mums ir parādā. Arī pagājušā gada beigas 31.decembra pēcpusdienā pašvaldības kontā no valsts saņēmām kādus 300 000 eiro. Formāli valsts ir izdarījusi visu, bet mums taču tā nauda kaut kam ir bijusi paredzēta! Algām vai kam citam. Mums arī ir jāsaprot, kuru maksājumu veikt, kuru atlikt līdz pēdējam. Šomēnes līdz 5.novembrim pedagogiem ir jāizmaksā algas. Tad nu jāizfunktierē, ko mēs darīsim.
- Nāksies atmaksāt atpakaļ valstij gandrīz 140 000 eiro, kas ieguldīti Sveķu skolā!
- Man zināmā mērā tas ir nepieņemami. Uzskatu, ka mūsu vainas tur nav. Jā, mēs rīkojam iepirkumu un formāli par to atbildam. Ja kāds no mūsu darbiniekiem ir vainīgs un tas tiek tiesiski pierādīts, tad tam kungam vai tai dāmai ir par to jāatbild. Taču šajā gadījumā ne jau mēs esam tie, kas pieļāvuši neatļautu vienošanos publiskā iepirkuma laikā. Uzņēmēji savā starpā ir kaut ko sabrūvējuši. Ja tas ir atklāts, tad kurš nu tur ir vainīgs, tas, lūdzu, lai arī to summu atgriež atpakaļ. Jocīgi. Divi uzņēmēji kaut ko sarunā, bet viens pēc tam aiziet nostučīt, no atbildības tiek atbrīvots, bet tas otrs ir vainīgs! Bet kāpēc tad pašvaldība tiek iepīta? Protams, mēs maksāšanai pretojamies, kamēr vien tas ir iespējams. Ja piespiedīs maksāt – maksāsim. Grafiks būs, maksāsim pa daļām. Visu summu uzreiz noteikti samaksāt nevarēs. Šajā pašā sakarā SIA “RCI Gulbene” uzņēmumam noteikto summu jau maksā saskaņā ar sastādīto grafiku. Tad ir jautājums tāds. Viens uzņēmums ir atzīts par vainīgo un maksā. Mums, pašvaldībai, arī vēl ir jāmaksā? Valsts grib nopelnīt? Mēs neesam vienīgā pašvaldība, kura nonākusi šādā nelāgā situācijā. Ir arī Kurzemē bijuši gadījumi. Tiekoties ar ierēdņiem ministrijās, šis jautājums ir pārrunāts. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola atbild: “Tādi ir noteikumi.” Gulbenes novada pašvaldība ir likumpaklausīga. Maksāsim. Kas mums atliek?
- Baložu ielu Gulbenē nepieņemat ekspluatācijā. Tur bijis milzum daudz apakšuzņēmēju.
- Tas ir ļoti slikti, ja pašvaldības izsludinātajā publiskajā iepirkuma vinnē firma, kurai ir tikai skaistas idejas, kompjūters un jurists, kurš nolīgst apakšuzņēmējus. Tāda pati līdzīga sistēma bija Gulbenes lielā stadiona rekonstrukcijā.
- To sistēmu nevar lauzt?
- Var, izsludinot iepirkumu, noteikumos ierakstīt, ka uzvarētājam darbi būs jāveic vienam pašam. Taču ir Ministru kabineta noteikumi, kuri paredz – atsevišķu darbu veikšanu līdz 25 procentu apmērā var uzticēt apakšuzņēmējam. Nu tad 25 procenti darbu vienam apakšuzņēmējam, 25 procenti otram un tā tālāk. Ja tas netraucētu darbu izpildes kvalitātei, arī iebildumu nebūtu. Baložu ielas rekonstrukcija nav veikta kvalitatīvi, un pašvaldība to skaidri ir pateikusi. Mēs gribam, lai firma, ar kuru esam noslēguši līgumu šajā iepirkumā, tomēr uzņemas atbildību. Ir lielas aizdomas, ka nav pietiekami kvalitatīvi izdarīts tas, kas ir saistīts ar Baložu ielas kanalizāciju. Ir izlaista cauri kamera, kas rāda, ka īsti normāli tur nav. Mēs sakām: “Klau, tas maksāja tomēr lielu naudu! Par tādu naudu taču var arī darbu paveikt labi.” Notiek pretošanās mūsu viedoklim. Uzņēmējs pretī iebilst, ka tās ir pilnīgas muļķības. Savstarpējā sarakste ir ne visai jauka. Šai firmai (SIA „RBSSKALS Būvvadība”) ir problēmas arī citur. Uzņēmumam šoruden ir uzsākts tiesiskās aizsardzības process. Neņemot vērā to visu, arī mūsu novada būvvalde pateikusi savu nostāju, un tā sakrīt ar pašvaldības domām. Pretenzijas uzņēmējam ir izteicis arī būvuzraugs un autoruzraugs. Šajās dienās ir uzaicināts neatkarīgs eksperts, lai izvērtē situāciju un dod savu slēdzienu.
- Vai izdodas salīdzsvarot Gulbenes un pagastu attīstību?
- Šobrīd lauku ceļos tiek ieguldīts diezgan daudz līdzekļu. Pilsētas ielas ir sakārtotas ievērojami vairāk nekā lauku ceļi. Protams, notiek salīdzināšana. Pievēršam uzmanību, lai maksimāli ar sakārtotiem ceļiem mēs atbalstītu uzņēmējdarbību novadā. Piemēram, tiks sakārtota iela, kas piepilsētā ved uz SIA “Baltic Agro” servisa centru. Uzņēmums Beļavas pagastā tuvu Gulbenei ir nopircis astoņus hektārus zemes, attīstās. Ne uzņēmuma cilvēkiem, ne viņu klientiem ar graudiem, ar minerālmēsliem nebūs jābrauc pa putekļainu ceļu.
Es nezinu, vai tiešām pilsētai tiek dots vairāk nekā laukiem. Lauku kultūras nami ir remontēti, neviens nav slēgts. Jautājums, protams, būs par skolām. Es tomēr pastāvu uz to, ka nevarēs būt tā kā Daukstēs – četrās klasēs pieci skolēni. Padomāsim par bērniem! Viņi tomēr mums ir jānoliek pirmajā vietā. Skolēnu skaits novadā samazinās - šogad ir par 65 mazāk. Bet katru gadu kļūst mazāk par aptuveni 100 skolēniem! Kāda gan tur perspektīva?
Ar šo nedēļu esam sākuši braukt uz skolām, tikties ar skolotajiem, ar skolēnu vecākiem, runāt. Nekas jau nav slēpjams. Ir doma pateikt un klausīties, ko saka cilvēki. Tas priekšlikums ir 1. līdz 9. klases vietā piedāvāt 1. līdz 6.klasi. Tad varētu labāk atrisināt pedagogu algu jautājumu. Skolas pārveidojas. Gulbenes vidusskolā mācās pēdējā 12.klase. Nākamgad tur būs 1. līdz 6.klase. Gulbenes 2.vidusskola veidojas lielāka. Tur ir 560 skolēnu. Nezinu, kad vēl tik daudz ir bijis! Turklāt šajos laikos. Gulbenes 2.vidusskolā ir liels klašu piepildījums. Es pats gan arī savulaik mācījos klasē, kurā mēs bijām 34 skolēni. Strādājot ar lielām klasēm, pedagogs arī saņem attiecīgu darba samaksu.
- Vai iedzīvotāji jums jautā par Gulbenes slimnīcu?
- Drīzāk jautāju es tiem, kuri paši vai viņu piederīgie ir ārstējušies dienas stacionārā Gulbenē. Esmu dzirdējis labas atsauksmes. Esmu dzirdējis labus vārdus par nodaļu, kurā strādā ārste Ērika Balode. Par to, ka nodaļa no vecajām telpām ir pārcelta uz jaunām, mūsdienīgām. Man pašam nācies būt rentgena kabinetā. Bija labs iespaids. Tur ir laikmetīgi, kulturāli. Es varbūt teikšu ķecerīgu domu. Arī agrāk, kad Gulbenē vēl bija neatliekamās palīdzības slimnīca, pacienti, ja vien bija jau pietiekami stipri, kāroja vakaros aizmukt uz mājām. Tagadējā Gulbenes slimnīcā ir tieši šāda sistēma. Pacients tur nonāk ar ģimenes ārsta nosūtījumu, pa dienu saņem savas šprices, sistēmas, procedūras un tiek veikti izmeklējumi, bet vakarā tiek palaists mājās. Tomēr, ja ir kāda nopietnāka saslimšana vai aizdomas, es uzskatu, ka jāmeklē palīdzība pie dakteriem Balvos, Valmierā vai Rīgā. Cerēt, ka Gulbenei reiz tiks atdota atpakaļ pilna profila slimnīca, kāda tā kādreiz bija, ir velti. Tāpat kā velti ir cerēt, ka pie mums strādās tik augstas kvalifikācijas ārsti, kādi ir galvaspilsētā. Vēl ir jāsaprot, ka mūsu vietējā slimnīcā diezin vai kādreiz vēl bērni dzims. Mani jaunākie četri mazbērni piedzima Valmierā. Vislabākās atsauksmes!
- Pēdējā laikā pašvaldība aktīvi iesaistās ģimenes ārstu piesaistīšanā novadam.
- Pirmā darbu izbeidza ģimenes ārste Rasma Melbikse, kuras pacients biju arī es. Pēc tam vēl nākamā pensijas vecumu sasniegusī ārste pārtrauca savu praksi. Iedzīvotāji to sāpīgi izjuta. Bija zināms šoks. Un te uzreiz sāka jautāt pašvaldībai, lai kaut ko dara. Sākumā mēs teicām, ka tā nav pašvaldības funkcija. Atgādinājām, ka līdz šim valstī bija nostāja, ka pašvaldībai nav jāmaisās, nav jāpalīdz, nav jāatbalsta. Ģimenes ārstu prakses – tā esot privāta padarīšana, privāts bizness. Aizgāja divi ģimenes ārsti no darba. Likās – Veselības ministrijai un citām valsts institūcijām vai Ģimenes ārstu asociācijai bija jāseko līdzi, jāregulē – cik, kur vajag ārstus. Šāda prakse ir, piemēram, zvērinātiem notāriem. Redzot, ka problēma ar ģimenes ārstu trūkumu novadā nerisinās, sapratām, ka ir jāmēģina sameklēt kādi ārsti. Tā tas iesākās.
- Nacionālais veselības dienests informē, ka šodien Gulbenes novadā vakantas divas ģimenes ārstu prakses vietas.
- Jā, bet kurš tad rūpēsies par to, lai tās tiktu aizpildītas? Un vai tiešām divus ģimenes ārstus vēl vajag? Vai reāli novadā ir tik daudz pacientu, lai katram ģimenes ārstam iznāktu 2000? Esmu pret to, ka pašvaldībai būtu jāregulē ģimenes ārstu skaits novadā un jāmaksā stipendijas visiem medicīnas studentiem, kuri sola nākt strādāt mūsu pusē. Ir mums viens individuāls gadījums ar studenti, kurai pašvaldība maksā stipendiju, un ceram, ka pēc vairākiem gadiem viņa nāks kā ģimenes ārste strādāt uz novadu. Kad šī informācija tika publiskota, saņēmu zvanus. Skaidroju. Pieciem vai sešiem topošajiem mediķiem maksāt stipendijas un dot cerības, ka būs nodrošināts darbs, pašvaldība nevar. Mēs nevaram uzņemties tādu atbildību, nevaram dot garantijas. Situācija mainās.
- Mēs esam jaunā SIA “Gulbenes nami” vadītāja gaidās.
- Gribētos, lai uzrastos tiešām spēcīgs vadītājs. Man liekas, ka problēmas, ar kuru risināšanu uzņēmums ir nodarbojies līdz šim, nav tik milzīgas, salīdzinot ar priekšā stāvošajām. Namu apsaimniekošana ir salīdzinoši labi apgūta joma. Kā būs ar ūdenssaimniecības un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšanu laukos, to paredzēt ir grūti. Taču no mūsu labajiem nodomiem atkāpties negribas. Lauku komunālā saimniecība lēnām, pakāpeniski ar saprātu ir jāpārņem vienās rokās un jāapsaimnieko. Redzu, ka būs papildus vajadzīga tehnika, lai nodrošinātos, ka operatīvi tiks veikti remonti ūdensvada un kanalizācijas sistēmas avārijās, kas palaikam gadās. Pagastos ūdenssaimniecības sakārtošanā ir ieguldīti lieli līdzekļi. Tur ir elektronika un vienkārši ar āmuru un lauzni maz ko var izdarīt.
- Kā vērtējat iedzīvotāju iniciatīvu – parakstu vākšanu Gulbenē protestā pret plūdiem?
- Parakstu bija diezgan daudz. Kurš gan negrib dzīvot sausumā? Saprotu iedzīvotājus. Bet, klau, vai kādam ir noslēpums, kur Gulbene ir būvēta? Vai ir noslēpums, ka ir tādi plūdi atsevišķās vietās katru gadu? Tajā pašā Brīvības ielas malā... Vai tad nevar redzēt, kā notiek katru pavasari? Visu nosusināt? Ko tikai nevar izdarīt! Jautājums, cik līdzekļu tas prasa, lai atsevišķas vietas pilsētā speciāli nosusinātu. Tas nav tik vienkārši. Nu... jāskatās cilvēkam, kurā vietā pirkt vai pārpirkt māju. Tad jo sevišķi jāskatās! Jādomā, kā dzīvos tālāk. Protams, tik lielas lietavas, kādas bija pagājušajā vasarā, sen nebija piedzīvotas. Tas arī izraisīja visu to sašutumu cilvēkos. Es nesaku, ka par šo problēmu nav jādomā. Protams, notekūdeņu novadīšana pilsētā ir jāsakārto un jāuztur kārtībā. Caurtekas jāpatīra, grāvji. Tas viss ir jādara. Bet lai darītu ko vairāk... Tāda ir Gulbene! Tā ir pilsēta, kura uzcelta purvā.
- Kā vērtējat savu paveikto?
- Es jau no paša sākuma, kad stājos amatā, teicu – negribu būt solītājs un pareģotājs. Tas ir pret manu dabu. Ja par kaut ko neesmu līdz galam pārliecināts, labāk nesolu. Trakāk nevar būt, ja cilvēkiem sasola, bet pēc tam – neiznāk. Tas ir pierādījies. Ir atvieglojuma sajūta, ka šogad pēc uzņēmuma “Nienhaus & Lotz Lettland” darbības pārtraukšanas ar pašvaldības aktīvu līdzdalību vismaz daļa cilvēku drīz vien sāka strādāt pilsētā ienākušajā SIA “Nemo”. Bija cerība, ka pie mums darbību uzsāks arī šūšanas firma “SRC Brasa”. Diemžēl tas nenotika, jo šī SIA ieinteresēta strādāt Latgalē, kas Latvijā ir īpaši atbalstāms reģions. Bija vēl viena Smiltenes firma, kura izrādīja interesi par Sinoles bijušo kultūras namu kā iespējamo ražotnes bāzes vietu. Diemžēl viss apklusa. Tāpēc negribas noskaust, iepriekš izlieloties, ka Jaungulbenē būs Zemessardzes reģionālā bāze. Ir liela varbūtība. Tāpat par to, ka Jaungulbenes “Alejās” taps sociālās aprūpes centrs. Projekts konceptuāli ir atbalstīts. Tirzā un Līgo jau esošās sociālās aprūpes iestādes paliks. Tādu veidosim arī Daukstēs.
- Nākamgad Gulbenē būs Novadnieku dienas.
- Tie būs svētki visiem. Tas būs piedāvājums sanākt kopā un svinēt. Katrs varēs atrast kādu sev tīkamu pasākumu plašajā programmā un piedalīties. Man patīk, ka nākamgad reizē sakritīs trīs svētki – Novadnieku dienas/salidojums, Novada svētki un Pilsētas svētki. Trīs vienā! Visi tiek laipni aicināti.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Apzinoties šodienas pārmaiņu neizbēgamību

Kategorijas