Nav zemnieks Eiropas naudas dēļ

2016. gada 8. novembris 00:00

517

Jānis Kļaviņš: “Man ir bioloģiska domāšana. Pret savu sirdsapziņu nekad neiešu.”

“Drīz vien Rankā atkal runās, ka esmu visu lauksaimniecības tehniku pārdevis. Kad visi rudens lauku darbi ir pabeigti, tehniku pa ziemu novietoju garāžās un šķūņos, tāpēc cilvēki tā arī domā. Vēl jau it kā esmu kooperatīvās sabiedrības “Sējējs” mehānisko darbnīcu, garāžu, iekārtu un lauksaimniecības tehnikas īpašnieks, bet drīzumā par “Sējēju” vairs netiks runāts, jo viss būs zem viena - zemnieku saimniecības “Kalnakaļvi” - vārda. Bez “Sējēja” pārņemšanas pirms trīspadsmit gadiem mana saimniecība nebūtu tāda, kāda ir šodien. Tas man ļāva visus šos gadus iztikt bez lieliem Eiropas fondu atbalstītajiem projektiem,” saka lauku uzņēmējs Jānis Kļaviņš no Rankas pagasta.

Eiropas maksājumu ir par daudz
Jānis pieder tiem lauksaimniekiem, kurš jau 23 gadus nodarbojas ar to, kas viņam patiešām patīk, nevis tikai tāpēc, lai saņemtu valsts subsīdijas un Eiropas Savienības maksājumus. Zemnieks sevi uzskata par brīvu cilvēku, kurš var plānot savu darba dienu saskaņā ar gadalaikiem. “Nekad nebūšu vienisprātis ar tiem lauksaimniekiem, kuri nemitīgi žēlojas, cik laukos šodien grūti saimniekot, ka produkcija gandrīz vai par velti jāatdod. Kādas muļķības! Naudu visiem pakaļ sviež, bet vēl sūdzas, ka grūti. Nenoliedzu, ka Eiropas atbalsts vispār nav vajadzīgs, bet šo Eiropas maksājumu ir par daudz. Tāda ir mana personīgā nostāja jau daudzus gadus. Tie nevis palīdz un stimulē lauksaimniecības attīstību, bet gluži pretēji – veicina šmaukšanos, lai tikai dabūtu naudu. Tas nekam neder, ja Eiropas maksājumu summas ir lielākas par to, ko daži lauksaimnieki nopelna, saražojot produkciju. Ir jāmaksā par saražoto, nevis par tīrumu nopļaušanu. Tā nav stimulēšana, bet mākslīga lauksaimniecības biznesa uzturēšana,” spriež Jānis, kura saimniecība 23 gados no 5 hektāriem izaugusi līdz 620 hektāriem. Saimniecības attīstībā ieguldīti aptuveni 130 tūkstoši eiro no personiskajiem kredītiem un valsts subsīdijām. Mainījušās arī tīrumos audzētās kultūras.

Kaņepes nomainījušas ķimenes
Pirms desmit gadiem “Kalnakaļvi” bija starp Latvijas lielākajām kaņepju audzēšanas saimniecībām, šai kultūrai atvēlot 17 hektārus. Divus gadus vēlāk 3 hektāros kaņepes tika audzētas to sēklas ieguvei. Tikpat liela platība bija atvēlēta kaņepju šķiedras ieguvei. Pats saimnieks tolaik bija iesaistījies pat jaunas kaņepju novācamās iekārtas konstruēšanā, būdams gatavs to izmantot arī savos laukos. Vēl pēc pāris gadiem Jānis sapratis, ka Rankas puses tīrumi tomēr kaņepju audzēšanai nav piemēroti. Arī bioloģisko audzēšanas metožu pielietojums tajos nedevis cerēto rezultātu, jo augsnei tomēr vajadzīgs papildu mēslojums, tāpēc zemnieks kaņepes nomainījis pret ķimenēm. Bažas neradījis arī ķimeņu sēklu noiets Jura Pauloviča zemnieku saimniecības “Ķelmēni” maizes ceptuvē. Pērn ceptuvei pārdotas septiņas tonnas ķimeņu. Jānis novērojis, ka šogad ķimeņu audzēšanai, viņaprāt, lielo atbalsta maksājumu dēļ sākuši pievērsties daudzi zemnieki. “Man ir bioloģiskā domāšana, tāpēc par intensīvo saimniekošanu pat nedomāju. Labība, griķi, ķimenes, zaļmēslojums – viss ir bioloģisks. Es neesmu bioloģiskais zemnieks maksājumu dēļ. Nav tik lielas ražas, nav lielu apjomu, bet esmu gandarīts, ka visu var izaudzēt arī bez ķīmijas. Pret savu pārliecību nekad neiešu. Šis rudens saimniecībā nav bijis īpaši veiksmīgs, bet, piemēram, vasarāju raža bija ļoti laba. Savukārt ziemājiem neviens no pēdējiem pieciem gadiem nav bijis labvēlīgs. Latvijā rudzus izaudzēt kļūst arvien grūtāk ziemas atkušņu dēļ. Lielākā problēma – uz nesasalušas zemes uzsnieg daudz sniega. Arī ķimeņu raža sen nav bijusi tik slikta, kā šogad, jo tad, kad ķimenes ziedēja, bija sausums. “Ķelmēniem” varēšu pārdot pāris tonnu. Tāda ir lauksaimniecība – te augšā, te atkal lejā. Mistras laukos no hektāra šoruden iekūlu 2,5 tonnas. Mistru pārdodu citām saimniecībām piecdesmit kilometru rādiusā,” prāto Jānis, sakot paldies “Ķelmēniem”, kur ir sertificēta bioloģiskās lopbarības pārstrāde. Arī tad, ja paliek pāri graudi, tie tiek tur pārstrādāti.

Varam savstarpēji pastrīdēties
“Juris ir mans galvenais sadarbības partneris un arī domubiedrs, tāpat kā brālēns Andris Gargurnis. Mēs visi varam parunāt par dzīvi. Ja spriežam par lauksaimniecību, tad esam gatavi arī pastrīdēties. Ja runāšu ar strādnieku, viņš vienmēr visam piekritīs. Mēs esam gatavi arī kompromisiem. Esam runājuši arī par to, vai kāds no mūsu jaunās paaudzes turpinās iesākto. Mans dēls Matīss šobrīd mācās Malnavas lauksaimniecības tehnikumā. Tā bija viņa paša izvēle. Šovasar jau man daudz palīdzēja, jo ieguva traktora vadītāja apliecību. “Es gribu darīt to pašu, ko tu!” tā viņš man kategoriski pateica. Būs interesanti, ja manā vietā stāsies jauns cilvēks ar jaunām idejām. Pieļauju, ka mana saimniecība daudz kur iesūnojusi. Arī pats mēdzu eksperimentēt, jo prakse un mūsdienu agronomijas grāmatās rakstītais ievērojami atšķiras. Esmu pārliecinājies, ka taisnība ir vecajām, nevis mūsdienīgajām agronomijas metodēm. Manuprāt, visa lauksaimniecība līdzinās šūpolēm, ko šūpo daba,” salīdzina Jānis, kurš sevi neuzskata par bagātu, bet par iztikušu.

Fakti
◆ Zemnieku saimniecība “Kalnakaļvi” dibināta 1993. gadā ar 5 hektāriem zemes.
◆ Šobrīd apsaimnieko vairāk nekā 620 hektāru.
◆ 2003.gadā iegūst īpašumā kooperatīvās sabiedrības “Sējējs” mehāniskās darbnīcas.
◆ 2005.gadā pāriet uz bioloģisko saimniekošanu.
◆ 2007.gadā saimniecība iegūst bioloģisko sertifikātu.
◆ 2006.gadā bija lielākā kaņepju audzētāja saimniecība Vidzemē.
◆ 2010.gadā sāk audzēt ķimenes. Šobrīd - 50 hektāros.
◆ Saimniecība dod darbu pieciem strādniekiem.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nav zemnieks Eiropas naudas dēļ

Kategorijas